Vija Beinerte: Rekonstrukcija pret dekonstrukciju jeb Neredzamais karš 0
Pagājušā gadsimta sākumā radikāli noskaņoti kreisie aktīvisti, aizrāvušies ar Marksa idejām, mudināja līdz pamatiem noārdīt veco pasauli, lai tās vietā uzceltu jaunu – tādu, kur viss piederētu visiem un visi būtu vienlīdzīgi. Tiesa, ar noārdīšanu revolucionāriem sekmējās daudz labāk nekā ar celšanu.
Kopš pirmās sociālistiskās revolūcijas ir pagājuši 100 gadi, un vēsture ir apliecinājusi, par kādu prātam neaptveramu postu un ļaunumu ir izvērtušās komunisma idejas, kuru vārdā ir nobendēti miljoni nevainīgu cilvēku un miljoniem ir tikusi izpostīta dzīve.
Varētu domāt, ka pasaule riebumā novērsīsies no šīs utopijas, taču skarbā realitāte liecina, ka marksisma sērga turpina izplatīties, pārņemot ne vien Rietumu humanitāro universitāšu vidi un globālistu rīcības programmas, bet pat tādu cilvēku prātus, kas paši vai kuru vecāki piedzīvojuši komunistu diktatūru.
Veselā saprāta revolūcija
“Desmit dienas, kas satricināja pasauli” – tā amerikāņu žurnālists un sajūsmināts notikumu aculiecinieks Džons Rīds nosauca savu grāmatu par 1917. gada bandītisko apvērsumu Krievijā jeb tā saukto “Lielo oktobra sociālistisko revolūciju”, kas kļuva par radikālu pavērsienu ne vien Krievijas, bet arī pasaules vēsturē.
“Simt dienas, kas satricināja pasauli un satracināja sociālistus” – tā varētu nosaukt ASV 47. prezidenta Donalda Trampa otrās prezidentūras pirmās 14 nedēļas, ko pats viņš dēvē par veselā saprāta revolūciju, taču tikpat labi to var vērtēt arī kā kontrrevolūciju, jo
Trampa un viņa administrācijas mērķis ir atlabot un atjaunot to, ko Marksa ideju pārņemtiem aktīvistiem ir izdevies sagraut un izpostīt.
Un tas nenoliedzami ir radikāls pavērsiens ne vien Amerikas, bet arī pasaules vēsturē.
Viktors Deiviss Hansons, vēsturnieks un politikas komentētājs, vairāk nekā 20 grāmatu autors, Trampa otrās prezidentūras pirmās 100 dienas vērtē kā “vēl fundamentālāku pavērsienu par Reigana revolūciju, kas restartēja Amerikas ekonomiku un uzvarēja Aukstajā karā”.
Kā varēja notikt, ka Amerika, kas Reigana laikā bija brīvo Rietumu simbols, dažos gadu desmitos pārvērtās par sociālisma sērgas pārņemtu valsti? Un kā varēja notikt, ka par šīs sērgas izplatītāju ir kļuvusi demokrātu partija?
Džons Kenedijs un senators Alberts Herlongs, abi demokrāti un pārliecināti antikomunisti, jau 60. gadu sākumā brīdināja amerikāņus no globālas komunistu sazvērestības. Līdzīgu brīdinājumu 80. gados izteica Tomass Šūmanis (īstā vārdā Jurijs Bezmenovs) grāmatā “Mīlestības vēstule Amerikai”. Taču daudziem tolaik tas šķita grūti noticams. Komunistu un sociālistu īpatsvars bija niecīgs, un Konstitūcijā ierakstītās brīvības šķita garantētas uz mūžu mūžiem.
Vairāk par to var uzzināt ŠEIT, ŠEIT un ŠEIT.
Pavērsiena punkts iezīmējās 2000. gadā, kad par demokrātu partijas galveno donoru kļuva Džordžs Soross. Grāmatā “Amerikas pārākuma burbulis” viņš Amerikas Savienotās Valstis dēvē par “draudu pasaulei”, bet republikāņus – par “tirgus ekonomikas fundamentālistu” un “reliģisko fundamentālistu” nešķīstās savienības bērniem. Soross neslēpj, ka cīnās nevis par demokrātiem, bet pret republikāņiem, jo viņš, ateists būdams, neatzīst republikāņu pārstāvētās konservatīvās vērtības.
Nepieļaut republikāņu nākšanu pie varas, Sorosa paša vārdiem sakot, ir viņa “dzīves galvenais fokuss” un “dzīvības un nāves jautājums”.
Soross ir par atvērtām robežām, sadales ekonomiku un “voukisma” ideoloģiju, kas ar viņa finansiālu atbalstu tiek izplatīta ASV koledžās un universitātēs, kā arī tādos medijos kā “The New York Times”, “The Washington Post”, “The Associated Press”, CNN, ABC, MSNBC un vēl daudzos citos. Rezultātā demokrātu partija ceturtdaļgadsimta laikā tiktāl ir sasvērusies pa kreisi, ka to ir pametuši ne vien daudzi ierindas biedri, bet arī tādi seni un pārliecināti demokrāti kā Tulsija Gabarda un Roberts Kenedijs jaunākais, kas abi vēl nesen kandidēja uz prezidenta amatu no demokrātu partijas.
Kāds varētu būt mērķis? Intervijā izdevumam “Los Angeles Times” Soross savulaik atklāja, ka ir ieguldījis milzu summas, lai pārveidotu bijušās padomju republikas pēc saviem ieskatiem, un lepojas ar to, ka “padomju impērija” tagad ir pārvērtusies par “Sorosa impēriju”. Arī Eiropas Savienībā viņš ir ieguldījis ne mazums līdzekļu, un dekonstrukcija te rit pilnā sparā: islāmisms un “voukisms” Eiropu grauj sociāli, bet eirobirokrāti un viņu uztieptais “zaļais kurss” – ekonomiski.
Palicis vēl pēdējais bastions – ASV, kur viss jau bija sagatavots pārejai uz sociālismu.
Taču notika neparedzētais. Parādījās Donalds Tramps, Amerikā labi zināms būvuzņēmējs miljardieris un populārs TV šova vadītājs, mediju ieredzēts un mīlēts. Tas pats Donijs, kam CNN tiešajā ēterā gan Lerijs Kings, gan Opra Vinfrija vairākkārt bija jautājuši, vai viņš nebūtu ar mieru kļūt par ASV prezidentu. Lerijam Kingam 1987. gadā Tramps atbildēja: “Nē, tāda nodoma man nav. Taču es gribu, lai šī problēma [asimetriskie tarifi, – V.B.] tiktu atrisināta. Mums ir lieliska valsts, mēs nedrīkstam pieļaut tās izputināšanu.” Bet Oprai Vinfrijai viņš atteica: “Nē, šādu iespēju es varētu apsvērt vienīgi tad, ja Amerika būtu briesmās.”
Ka Amerika ir briesmās, to Tramps acīmredzot sajuta 2015. gadā, kad paziņoja, ka kandidēs prezidenta vēlēšanās. Un pēkšņi viss pārmainījās. Sorosa kabatas mediji un pat Opra Vinfrija, kas vēl nesen bija cēlusi Doniju debesīs, sāka viņu nomelnot un zākāt, vispirms par “rudo klaunu”, tad par “tirānu”, “fašistu” un “diktatoru, kas apdraud demokrātiju”.
Līdzīgu attieksmes maiņu vēlāk piedzīvoja arī Īlons Masks, kas no brīnumbērna un ģēnija vienā mirklī pārtapa par “rasistu”, “savtīgu oligarhu” un “nacistu” tikai tādēļ, ka sāka cīnīties pret cenzūru un kleptokrātiju.
Lai būtu kā būdams, taču “rudajam klaunam” izdevās kļūt par ASV 45. prezidentu un pēc tam par 47. prezidentu, turklāt otrajā reizē izcīnot uzvaru visās septiņās svārstīgajās pavalstīs un iegūstot uzticības mandātu no vairāk nekā 77 miljoniem amerikāņu.
Un arī patlaban tikai 4% vēlētāju, kas balsojuši par Trampu, nožēlo savu izvēli, kamēr amerikāņu vairums atbalsta prezidenta pārstāvētās vērtības un rīcības programmu, lai gan viņa nomelnošana nav mitējusies ne uz mirkli.
Amerikas Mediju pētījumu centra aprīlī veiktā analīze atklāj, ka 92% Trampa darbībai veltīto komentāru, kas kopš 20. janvāra ir parādījušies korporatīvajos medijos, īpaši kanālos ABC, CBS un NBC, bijuši negatīvi, vienpusēji un tendenciozi.
Turklāt demokrātu kontrolētie mediji ir izplatījuši virkni viltus ziņu, kuru saraksts un atspēkojums 29. aprīlī tika publicēts Baltā nama paziņojumā, kas lasāms ŠEIT.
Daļa šo viltus ziņu ir parādījusies arī Latvijas mediju telpā. Tomēr galvenais ir tas, ka Latvijas Sabiedriskie mediji joprojām nespēj vai varbūt nevēlas saprast, ka
runa ir nevis par personu, kam ir rudi mati, īpatnējs izteiksmes veids un nepārvarama tieksme paslavēt sevi, bet par ASV 47. prezidentu, ko vēlētāji ir nolīguši konkrētam darbam – izglābt Ameriku no sociālisma sērgas.
Solīts – darīts
Nelegālā imigrācija, inflācija un dženderisms – šie bija galvenie jautājumi, kas pirms vēlēšanām satrauca vairumu amerikāņu.
Harisas saukļi kopš 2020. gada bija “Defund the police”, “Abolish ICE”, “No person is illegal” – pārtraukt finansējumu policijai, atcelt robežsardzi, neviens nav nelegāls. Neilgi pirms vēlēšanām viņa gan nedaudz mainīja retoriku, taču nemainīgs palika Harisas sauklis “Everybody needs to be woke” – visiem ir jākļūst “voukistiem”. Ar viņas ziņu robežas pārkāpējiem par nodokļu maksātāju naudu tika piešķirts bezmaksas transports un pajumte viesnīcās, kā arī veselības apdrošināšana un naudas karte ikdienas tēriņiem.
Tramps solīja pārtraukt nelegālo imigrāciju, samazināt inflāciju un izskaust “voukisma” ideoloģiju.
Prezidentūras pirmajā dienā Tramps izsludināja ārkārtas stāvokli uz dienvidu robežas, uzsverot, ka ikviens, kas ir nelikumīgi šķērsojis ASV robežu un šādi pārkāpis federālo likumu, tiks deportēts turp, no kurienes ieradies. Ārkārtas stāvoklis tika izsludināts arī enerģētikā, jo enerģijas cena ietekmē ne vien valsts drošību, bet arī pilnīgi visas izmaksas.
Priekšvēlēšanu cīņā Tramps uzsvēra vārda brīvības fundamentālo nozīmi: “Ja šī galvenā brīvība tiek mums atņemta, arī pārējās brīvības sabrūk, tas ir domino efekts.” Tādēļ jau pirmajā dienā viņš parakstīja rīkojumu, kas atceļ Baidena administrācijas ieviesto cenzūru.
Tanī pašā dienā Tramps parakstīja arī virkni citu svarīgu rīkojumu, ar kuriem tika noteikts, ka ASV ir tikai divi dzimumi, ka sporta sacensībās vīrieši vairs nevarēs startēt sieviešu konkurencē, ka tiks aizliegtas dzimuma maiņas operācijas nepilngadīgiem bērniem, ka LGBT ideoloģija un kritiskā rasu teorija tiks izskausta no izglītības programmām:
“Skolai atkal ir jākļūst par vietu, kur izglīto, nevis indoktrinē.”
Tramps paziņoja, ka viņa administrācijas rīcības plāna galvenie punkti ir nodokļu samazināšana, valsts vēsturē lielākā birokrātiskās pārraudzības atcelšana, federālo tēriņu radikāla samazināšana un to caurspīdīgums, mērķtiecīgi tarifi, enerģētiskās neatkarības atgūšana un ka “iekļāvīgās dažādības” jeb DEI programma ir atcelta un Amerika atkal kļūst par valsti, kur cilvēki tiek vērtēti nevis pēc viņu ādas krāsas, nacionālās piederības vai dzimuma, bet pēc viņu profesionālās kvalifikācijas un nopelniem.
Kopumā 100 dienās prezidents ir parakstījis 142 rīkojumus, kā arī Leikenas Railijas likumu, kas “atjauno veselo saprātu mūsu salauztajā imigrācijas sistēmā”. Likums ir nosaukts medicīnas studentes vārdā, kuru izvaroja un noslepkavoja agrāk sodīts kriminālnoziedznieks no Venecuēlas, kas Baidena laikā bija nelegāli šķērsojis robežu, ticis aizturēts un nosacīti atbrīvots saskaņā ar administrācijas tolaik pieņemto imigrācijas politikas noteikumu “catch and release” (noķer un palaid vaļā).
Šis ir īpaši nozīmīgs pavērsiens ASV vēsturē, jo Baidena laikā robežu nelegāli šķērsoja 10 000 cilvēku dienā, vairāk nekā 300 000 mēnesī, 12 miljoni četros gados, starp kuriem pēc oficiālām ziņām vien ir 663 000 kriminālnoziedznieku, no kuriem 13 000 ir tikuši notiesāti par slepkavību, 15 000 – par izvarošanu, bet 55 000 – par bīstamu narkotiku izplatīšanu.
Tagad robeža ir faktiski slēgta.
“Kopš prezidenta Donalda Dž. Trampa stāšanās amatā viņš un viņa administrācija ir izveidojuši drošāko robežu mūsdienu Amerikas vēsturē,” teikts Baltā nama paziņojumā. “Prezidents Tramps ir turējis vēlētājiem doto solījumu, ar to ievadot līdz šim nepieredzētu iekšzemes drošības ēru.”
Taču Tramps solīja ne vien slēgt robežu, bet arī deportēt visus valsti pārplūdinājušos nelegāļus. Kā pirmie tiek meklēti, arestēti un izsūtīti īpaši smagos noziegumos apsūdzētie. Līdz šim kopumā arestēti ir 158 000, deportēti – 139 000.
Otrdien, 6. maijā, federālie dienesti arestēja bandu, kuras seši locekļi ir nelegālie imigranti, kas saistīti ar īpaši bīstamu narkotiku tirdzniecības organizāciju. Konfiscēts valsts vēsturē lielākais narkotisko vielu daudzums – vairāk nekā 400 kg fentanila.
Fentanils ir sintētisks opiāts, kas jau ar otru lietošanas reizi rada atkarību. Pēdējos četros gados fentanila pārdozēšana ir kļuvusi par galveno nāves cēloni amerikāņiem vecumā no 18 līdz 34 gadiem. Nogalināt var tik vien kā 2 miligrami fentanila.
“Mūsu pilsētu ielas tiek pārplūdinātas ar masu iznīcināšanas līdzekli, kura izejvielas ražo Ķīnā, pārsūta uz Meksiku, kur no tām pagatavo tabletes, ko nelegāli ieved mūsu valstī pār Meksikas un Kanādas robežu. Ik gadus fentanils kļūst par nāves cēloni 75 000 amerikāņu,” preses konferencē teica ģenerālprokurore Pamela Bondi.
Iekšzemes drošības departaments maijā ir paziņojis, ka ikviens nelegālais imigrants, kas vēlas doties mājās labprātīgi, nevis roku dzelžos un eskorta pavadībā, saņems 1000 dolāru ceļa izdevumiem.
Vēstījums ir nepārprotams: kļūt par ASV pilsoni var tikai likumīgā kārtā.
Bet kāpēc tad demokrāti tik nikni pretojas robežas slēgšanai un nelegālo imigrantu deportācijai? Īlons Masks to paskaidro īsi: plāns bija nelegālos imigrantus vai nu steidzamības kārtā naturalizēt, vai vienkārši ļaut viņiem piedalīties vēlēšanās, jo demokrātu pārvaldītajās pavalstīs vēlēšanu iecirknī nav jāuzrāda personas apliecība.
Tas demokrātiem nodrošinātu uzvaru vēlēšanās, un sociālisms būtu pārņēmis pilnīgi visu Ameriku.
Ne mazāk svarīgs jautājums ir enerģētiskā neatkarība. Tramps ir atcēlis Baidena “zaļā kursa” prasības un liegumu izmantot fosilo kurināmo. Turpmāk katrs pats varēs izvēlēties, kāda veida automobili iegādāties, netiks finansēti jauni ātrgaitas dzelzceļa projekti, toties atsāks darboties gadiem slēgtās ogļu atradnes, ļaujot dedzināt ne vien dabasgāzi, bet arī tīras ogles. Taču galvenais – tiek atsākta programma “Drill, baby, drill”.
Īsa atkāpe par naftas ieguves ietekmi uz ģeopolitisko situāciju: kad 2008. gadā Krievija iebruka Gruzijā, naftas cena bija 140 dolāru par barelu jeb mucu, kad 2014. gadā Krievija okupēja Donbasu un anektēja Krimu, naftas cena bija 115 dolāru par mucu, kad 2022. gadā Krievija sāka pilna apmēra karu pret Ukrainu, naftas cena bija 120 dolāru par mucu. Trampa pirmās prezidentūras laikā naftas zemākā cena bija 20 dolāru par mucu, bet caurmēra cena bija 53 dolāri par mucu. Rezultātā no 2017. līdz 2021. gadam Krievijas okupētajos Ukrainas reģionos konflikti gandrīz pavisam apsīka. Arī Ķīna neizvirzīja pretenzijas Taivānai, un Gazas sektorā valdīja pamiers.
Patlaban naftas cena ir kritusies līdz 54 dolāriem par mucu, kas ir laba ziņa ukraiņiem un arī mums, jo sāpīgi trāpa Krievijas militāro budžetu, kas pārtiek no naftas un gāzes eksporta.
Par inflāciju. Ar Harisas izšķirīgo balsi 2022. gadā tika pieņemts Inflācijas samazināšanas likums, kas, pēc viņas pašas teiktā, bija “lielākais ieguldījums klimata jomā un tīras enerģijas ražošanā”. Rezultātā inflācija nevis samazinājās, bet pieauga, kļūstot par lielāko pēdējos 40 gados.
Tagad inflācija ir samazinājusies līdz tam līmenim, kāds bija Trampa pirmās prezidentūras laikā.
Turklāt valstī ir izveidoti gandrīz 350 000 jaunu darbavietu, un ziņojums par iekšzemes kopproduktu norāda arī uz to, ka ir sasniegts investīciju pieauguma rekords.
Un vēl kāda īpaši svarīgā lieta. Mantojumā no iepriekšējās administrācijas Tramps saņēma rasu diskriminācijas krīzi jeb tā saukto “iekļāvīgās dažādības” (DEI) politiku, kas bija pārņēmusi gan valsts struktūras, gan privāto sektoru. Pat gaisa satiksmes dispečeri tika pieņemti darbā pēc kvotu principa, nevis pēc viņu spējām vadīt valsts gaisa satiksmi. Savukārt armijā un drošības dienestos atlases kritēriji tika pazemināti, pielāgojot tos sieviešu un transpersonu spējām. Sievietes var dienēt armijā, taču atlases kritērijus tādēļ nedrīkst pazemināt.
Tramps vēlētājiem solīja pielikt punktu “voukisma” ideoloģijas diktētai diskriminācijai. Arī tas ir paveikts.
DEI nodaļas ir slēgtas, cilvēki Amerikā tagad tiek vērtēti nevis pēc viņu ādas krāsas, nacionālās piederības vai dzimuma, bet pēc viņu profesionālās kvalifikācijas, nopelniem un izcilības.
Taču arī tas vēl nav viss. Domājot par uzņēmējdarbības stimulēšanu un federālo tēriņu radikālu samazināšanu, Tramps vēlētājiem solīja pārstrukturēt valsts pārvaldi:
“Birokrātu tirānija un izšķērdība ir jāpārtrauc!”
Viņš ir parakstījis 20 nozīmīgus rīkojumus birokrātiskās pārraudzības mazināšanai, kā arī nodibinājis Valdības efektivitātes departamentu (DOGE), kas Īlona Maska vadībā veic nopietnu auditu, atklājot izšķērdību, krāpšanu un federālo līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu savtīgos nolūkos. Ir apturēta miljardos lēšama nodokļu maksātāju dolāru nonākšana radikāli kreiso bezpeļņas organizāciju rīcībā, kas gadiem ir izmantojušas federālā budžeta līdzekļus nelegālās imigrācijas veicināšanai, LGBT ideoloģijas izplatīšanai, “zaļā kursa” propagandai un bīstamiem eksperimentiem ar vīrusiem.
DOGE ir atklājis arī ciešu Starptautiskās attīstības aģentūras USAID saistību ar Džordža Sorosa dibināto Atvērtās sabiedrības fondu, caur kuru nodokļu maksātāju nauda tika izmantota demokrātu partijas interesēs. Vairāk par to var uzzināt ŠEIT.
Vai amerikāņi priecājas par to, ka birokrātu tirānijai un izšķērdībai ir pielikts cirvis pie saknes? Lielākā daļa gan, taču ne visi.
Aptaujas liecina, ka 71% demokrātu priecātos, ja Masks nonāktu cietumā.
Vandaļu grupas, bruņojušās ar Molotova kokteiļiem un plakātiem “Burn a Tesla, Save Democracy” (sadedzini teslu, izglāb demokrātiju), ir sarīkojušas virkni vardarbīgu grautiņu. Izmeklēšanā noskaidrots, ka šo grautiņu dalībnieki pārstāv piecas kreiso aktīvistu grupas: “Democratic Socialists of America”, “Troublemakers”, “Disruption Project”, “Indivisible Project” un “Rise & Resist”. Visas šīs grupas finansē organizācija “ActBlue”, kuras galvenais donors ir Džordžs Soross.
Tomēr Masks nenožēlo, ka ir iesaistījies DOGE darbā, lai gan nebija gaidījis, ka pretestība izpaudīsies tik personiski. Auditā atklātais ir pārspējis visus viņa un viņa komandas paredzējumus. Piemēram, ka sociālās apdrošināšanas datu bāzē ir 20 miljoni mirušu cilvēku, ka pabalstu pirmā biznesa sākšanai ir saņēmušas ne tikai personas, kas vecākas par 120 gadiem, bet arī 9 mēnešus vecs zīdainis, ka bezdarbnieka pabalstu saņem ne vien personas, kas vēl nav piedzimušas, bet arī vairāk nekā 100 000 federālo ierēdņu, kas vienlaikus saņem gan algu, gan bezdarbnieka pabalstu.
Tā ir tikai neliela daļa no visa, kas atklāts. Kā Masks pats saka: “Ja mūsu darbs būtu neefektīvs, demokrāti tam nepievērstu uzmanību.” Taču tas ir efektīvs, pat ļoti.
“DOGE komanda jau ir ietaupījusi gandrīz 200 miljardus nodokļu maksātāju dolāru,” teikts Baltā nama paziņojumā.
Tie gan nav divi triljoni, kā Masks prognozēja rudenī, bet pagājuši ir tikai trīs mēneši. Un vēl kāds paradokss. Tramps un Masks cīnās pret korupciju un par birokrātiskās pārraudzības mazināšanu.
Prezidents, kas samazina valsts kontroli pār sabiedrību, nevar būt fašists.
Pēc definīcijas. Viena no galvenajām fašisma pazīmēm ir totāla valsts kontrole pār sabiedrību. Tātad Trampu saukāt par “fašistu” un “draudu demokrātijai” var vai nu “noderīgs idiots”, vai propagandists.
Patlaban Trampa komanda gatavo atvieglojumus mazā biznesa īpašniekiem, kas būs lielākais nodokļu samazinājums Amerikas vēsturē. Demokrāti plāno balsot pret.
Kam ir izdevīgs karš Ukrainā?
Pirmās prezidentūras laikā Tramps kļuva par otro ASV prezidentu pēdējo simt gadu vēsturē, kas neiesaistīja valsti nevienā jaunā karā vai militārā ofensīvā. Viņa laikā pasaules karstajos punktos valdīja pamiers. Turpretim Baidena laikā sākās gan pilna apmēra Krievijas karš pret Ukrainu, gan “Hamās” un Irānas uzbrukums Izraēlai.
Tāpēc tad, kad Tramps saka, ka šis ir nevis viņa, bet Baidena karš, Trampam ir pilnīga taisnība.
Baidens apturēja naftas ieguvi, pārtrauca Trampa sākto letālo ieroču piegādi Ukrainai, atsauca ASV kara flotes kuģus “Donald Cook” un “Roosevelt” no Melnās jūras, pieļāva katastrofālu militāru izgāšanos Afganistānā – tie bija nepārprotami attieksmes un vājuma signāli. Un pēc tam Baidens noraka lendlīzi un visādi novilcināja caur citiem fondiem Ukrainai piešķirto ieroču piegādi.
Tomēr tas nemaina situāciju – vēlētājiem doto solījumu izbeigt karu 24 stundās Tramps nav izpildījis.
Gan tādēļ, ka nepieļaut karu ir vieglāk nekā to apturēt, gan tādēļ, ka par “īpašo sūtni” pārrunām ar Krieviju viņš ir iecēlis Stīvenu Vitkofu, kas varbūt ir labs nekustamo īpašumu investors un golferis, taču neko nejēdz ne no vēstures, ne no diplomātijas. Un arī Trampam pašam šīs jomas nav tuvas.
Tāpēc es augstu vērtēju Trampa cīņu ar kleptokrātiju un “voukismu”, taču iebilstu pret tām muļķībām, ko viņam ir gadījies sagvelzt ārpolitikas jomā. Un ne tikai iebilstu, bet ar faktiem esmu tās vairākkārt atspēkojusi. Tiesa, dažiem to aptvert ir grūti, jo apziņā ir tikai divas iespējas – dēmons vai svētais.
Laimīgā kārtā Tramps beidzot ir sapratis, ka nožņaugt Putinu apskāvienos viņam neizdosies. Un Zelenskis ir sapratis, ka bez Trampa Ukrainai nav izredžu izdzīvot. Jo Krievija ir ieinteresēta turpināt karu.
Un arī Eiropa ir ieinteresēta, lai karš turpinātos, cik ilgi vien iespējams.
Citādi tā jau sen būtu piešķīrusi Ukrainai nepieciešamo bruņojumu – visu un uzreiz, nevis pa tējkarotei. Un tā neuzturētu Krievijas militāro kompleksu, pērkot no Putina gāzi. Kara trešajā gadā Eiropas Savienība agresoram par gāzi ir samaksājusi 23 miljardus dolāru, kamēr Ukrainai palīdzību ir sniegusi tikai par 19 miljardiem. Sociālisma saēstai Eiropai šis karš ir izdevīgs, jo Ukraina to aizsargā no Putina.
Tomēr pats svarīgākais – šis karš ir izdevīgs globālistiem. Galvenais karš notiek nevis Ukrainā, Gazā, Sīrijā vai Āfrikā, bet Rietumos. Tajos Rietumos, kas vēl Reigana laikā bija brīvības simbols. Un tas ir karš starp globālo kleptokrātiju un Trampu.
Un tā nu sanāk, ka Tramps ir vienīgais, kas cenšas izbeigt Krievijas izraisīto asinsizliešanu Ukrainā. Kā viņam tas izdosies, rādīs laiks.
Kāpēc Latvijā tik daudzi ienīst Trampu?
Vēlētāji nav uzaicinājuši Trampu kāzās par vedēju, viņš ir nolīgts smagam un nepateicīgam darbam. Protams, man arī gribētos, lai Amerikas prezidentam piemistu Zālamana gudrība un virseņģeļa Mihaela spēks. Taču amerikāņi ir ievēlējuši to, ko ir ievēlējuši, – tā darbojas demokrātija.
Bet mani interesē vēl kas cits.
Tramps samazina nodokļus, samazina birokrātisko pārraudzību un valsts līdzekļu izšķērdēšanu, slēdz robežu, deportē noziedzniekus, likvidē “iekļāvīgās dažādības” uzspiesto kvotu principu, atceļ cenzūru, atjauno vārda brīvību. Vai visu to mēs negribētu pieredzēt arī Latvijā?
Tad kāpēc tik daudzi latvieši viņu ienīst? Šis raksts ir nevis par Trampu, bet par procesiem Amerikā un pasaulē. Un arī par to, ka Latvijas sabiedriskie mediji neveic tiem likumā noteikto funkciju “nodrošināt viedokļu daudzveidību un savā darbā ievērot objektivitāti, pienācīgu precizitāti un neitralitāti.” Izplatot demokrātu partijas kontrolēto mediju tendenciozos vēstījumus, Latvijas sabiedriskie mediji sēj cilvēkos aklu naidu pret mūsu valsts galveno stratēģisko partneri – republikāņu prezidenta vadīto Ameriku.
Globālisti nekad neaizstāvēs nevienas nacionālas valsts suverenitāti. Pēc definīcijas. Jo globālisms ir par pasauli bez robežām, tautībām, reliģijas un dzimuma.
Globālisti ir gatavi korumpēt jebkuras valsts pārvaldi, nevis aizstāvēt kādas tautas nacionālās intereses un neatkarību.
Nezinu, vai Trampa nīdēji apzinās, ka darbojas globālās kleptokrātijas labā. Bet ir taču jābūt starp Latvijas sabiedrisko mediju žurnālistiem un redaktoriem vismaz dažiem krietniem un godīgiem cilvēkiem. Kad viņi atjēgsies un sapratīs, ka tikuši izmantoti, vai viņiem tad nebūs skumji un kauns?
Bet tie latvieši, kas labticīgi ļaujas maldināmi, vai viņiem neienāk prātā uzdot sev vienkāršu jautājumu: kurš varētu būt mūsu sabiedrotais bieži pieminētajā X stundā? Eirobirokrāti un Apvienoto nāciju organizācija? Vai tomēr Amerika, kas sava 47. prezidenta vadībā cīnās pret progresa mantijā ietērpto nāves kultu? Vai tomēr Amerika, kas sava 47. prezidenta vadībā cīnās pret progresa mantijā ietērpto iznīcību?
P.S. Tiem, kas vēlas uzzināt vairāk par situāciju Ukrainā, iesaku noskatīties ukraiņu izcelsmes amerikāņu uzņēmēja un analītiķa, platformas “Protect Ukraine Now” dibinātāja Sergeja Ļubarska raidierakstu “Kara slepenā vēsture – saruna ar virsnieku Artiju Grīnu” (krievu valodā).
Tiem, kas vēlas nesagrozītu informāciju angļu valodā, iesaku sekot ziņu kanāliem “Daily Signal”, “News Max”, “Fox News”, “Epoch Times”, “Axios”, “Forbes Breaking News” un “New York Post”.
