Vai “Stormfury” bija neveiksme? 0
“Stormfury” nekad nebija parasts meteoroloģisks pētījums – tas dzima militāru interešu dēļ. Projekts saņēma milzīgu finansējumu laikā, kad zināšanas par viesuļvētrām vēl bija ļoti ierobežotas. Vēlāk tika atzīts: “tajā bija zinātnes grauds,” bet bez militārā spiediena tas iespējams nemaz nebūtu izgājis no laboratorijas.
Tomēr projekts atstāja nozīmīgu mantojumu: lidojumu laikā savāktie dati ievērojami uzlaboja viesuļvētru prognozēšanu. Prognozēšanas precizitāte 24 stundu ietvaros uzlabojusies no 222 kilomteru kļūdas līdz aptuveni 93 kilometriem. Arī vētru intensitātes prognozes kļuvušas precīzākas.
Divas speciāli modificētas lidmašīnas, Kermit un Miss Piggy, joprojām tiek izmantotas darbā.
Vai viesuļvētru modificēšanai ir nākotne?
Daži uzskata, ka “Stormfury” potenciāls nav pilnībā izmantots. Goldens pēc “Katrīnas” viesuļvētras (2005) sāka darbu ar HAMP – Hurricane Aerosol and Microphysics Program. Jaunais piegājiens izmantoja sāls aerosolus, nevis sudraba jodīdu. Modelēšanas rezultāti bija daudzsološi: tie liecināja, ka vētras var ne tikai vājināt, bet arī novirzīt.
Tomēr finansējums atkal izsīka.
Viloubijs uzskata, ka bija pareizi pārtraukt pētījumus. “Ideja ir vilinoša – kas gan var būt slikts tajā, ka padarām tuksnesi auglīgāku vai novēršam viesuļvētru triecienus pilsētām?” viņš saka. “Bet zinātne neattaisnojās.”
Viņš uzsver: pat ja ideja izklausās labi, tai ir jāpierāda sevi laboratorijā, pēc tam modeļos – un tikai tad praksē. Taču viņš šaubās, vai jebkura tehnoloģija varētu pārvarēt viesuļvētras spēku – pat ne kodolieroči.
“Stormfury” bija pazemīgs atgādinājums par cilvēku ierobežojumiem, saka Viloubijs. Viesuļvētras enerģija ir līdzvērtīga 10 megatonnu kodolbumbai, kas sprāgst ik pēc 20 minūtēm. “Varbūt kādu dienu kāds atradīs veidu, kā mākslīgi vājināt viesuļvētras,” viņš raksta e-pastā. “Cik gan brīnišķīgi tas būtu.”
