Stiliste Zane tērpam pieskaņo tik ļoti aktuālo un nepieciešamo sejas masku.
Stiliste Zane tērpam pieskaņo tik ļoti aktuālo un nepieciešamo sejas masku.
Publicitātes foto

Vīruss pret modi: Latviešu dizaineriem būs jāpārdomā ne tikai sava cenu politika 0

Signe Mengote, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Ukraina palaiž raķešu “viesuļvētru” pret Krievijas spēkiem
Balagāns jau sen bija jāver ciet. Advokāts neizpratnē, kā var sabojāt tik vienkāršu lietu kā pieminekļa nojaukšanu
Septiņu 14.Saeimas deputātu kandidātu vārdi atrodas VDK kartotēkā 64
Lasīt citas ziņas

Pucēties un karināt skapī vienu apģērba gabalu pēc otra ir daudzu vājība. Turēties pretī atlaidēm ir gandrīz neiespējami, taču brīdī, kad maks veras vaļā, lai mēs varētu noķert izdevīgāko cenu jaunajai kleitai, der atcerēties – tieši modes industrija ir tā, kas apkārtējai videi rada vienu no lielākajiem ļaunumiem.

Būsim precīzi – tās piesārņojums ir otrais lielākais aiz naftas produktu radītā piesārņojuma.
CITI ŠOBRĪD LASA

Un, lai gan Covid-19 radītā krīze sev līdzi nesusi daudzus negatīvus aspektus, eksperti lēš, ka pozitīvas pārmaiņas varētu notikt tieši modes pasaulē – cilvēki vairāk padomās, kur tērēt naudu, – vai drēbju kalni mūsu namos tik tiešām ir vajadzīgi?

Pasaules Ekonomikas forums informē, ka 10% no oglekļa emisijām rada tieši modes industrija, un tas ir vairāk nekā lidojumu un kuģu pārvadājumu izmeši kopā.

85% no saražotā apģērba nonāk izgāztuvēs, pārpildot tās ar tekstilizstrādājumiem. 2014. gadā cilvēki iegādājušies par 60% vairāk apģērba nekā 2000. gadā, un vairāk nekā pusi no iegādātajām drēbēm mēs vienkārši izmetam ārā.

Lai gan tā saucamā ātrā mode ir ļoti vilinoša – zemas cenas, jaunākās modes tendences, arvien vairāk jaunu kolekciju (piemēram, “Zara” gada laikā izdod 24 jaunas kolekcijas!) –, šis prieks nav ilgtspējīgs un nodara milzīgu kaitējumu mūsu planētai.

Saspringtais, bet savā ziņā arī mierīgais Covid-19 laiks daudziem ir licis padomāt par to, kas ir nozīmīgs, par ko ir vērts maksāt, kas ir pirmās nepieciešamības preces. Un tas lēnām sāk ietekmēt arī modes industriju.

Blogere no Šveices Karmena Dženija ir ilgtspējīgās un videi draudzīgās modes entuziaste. Viņa uzskata, ka uzskata, ka kvalitatīvs un ilgtspējīgs apģērbs nes lielāku pienesumu nekā “ātrās modes” mainīgās tendences.
Publicitātes foto

Blogere no Šveices Karmena Dženija ir ilgtspējīgās un videi draudzīgās modes entuziaste.

Viņa uzskata, ka mums katram būtu jādomā par to, kā glābt vidi: “Ļoti daudzi runā par klimata pārmaiņām un par to, kā to labot, – nebraukt ar mašīnām, ēst augu valsts produktus, taču daudz mazāk ir tādu cilvēku, kuri ir gatavi mainīt to, kā viņi iepērkas un cik daudz iepērkas. Ir nozīme gan tam, kā apģērbs tiek ražots, gan arī tam, kā mēs pret to izturamies un kā to nēsājam. Apģērbu valkājam katru dienu, un, ja mēs kaut nedaudz piedomātu pie tā, ko un kā iegādājamies un velkam mugurā, tas var mainīt daudz.”

Karmena uzsver modes industrijas negatīvo ietekmi uz dabu, stāstot, ka tā piesārņo ūdeni vietās, kur apģērbs tiek ražots, tāpat Karmena piemin negodīgos un necilvēcīgos apstākļus, kādos strādā cilvēki, kuri šīs drēbes rada.

Viņa pati atzīst, ka vēl pavisam nesen iepirkusies neapdomīgi, un tikai pēdējā laikā patiesi pievērš uzmanību šai problēmai un izglītojas šajā lauciņā.

“Es nekad neesmu bijusi apsēsta ar iepirkšanos, man nekad nav vajadzējis katrai dienai savu apģērbu komplektu, bet man ļoti patīk mode, un atzīšos, ka iepriekš nebiju aizdomājusies par šīs luksusa nozares otru pusi –patiesībā šī nozare nemaz nav tik skaista un prestiža, kā mums sākotnēji varētu likties.

Vienu dienu vairs negribēju iet ātrās modes veikalos – tur preces ir nekvalitatīvas, tās ne tikai ir lētas, bet arī izskatās lētas un nekad nekalpos ilgi. Mūsu planētas iedzīvotāji cīnās ar klimata pārmaiņām, tāpēc, manuprāt, nevajadzētu sludināt un popularizēt iepirkšanos šādos veikalos.”

Neizspiest cilvēkus kā citronus

Covid-19 iezīmējis ilgtspējīgās modes svarīgumu – iepriekš tam uzmanību vairāk pievērsa entuziasti – kā Karmena, bet šobrīd teju katrs redz problēmas, kas izriet no ātrās modes atkarības.

Ilgtspējīgas modes eksperte Dace Akule skaidro, ka šobrīd vēl ir pāragri spriest par to, kā vīruss ilgtermiņā ietekmēs tieši modes industriju, taču, sekojot līdzi diskusijām industrijas speciālistu vidū, Dace uzskata, ka ilgtspējība modes industrijā varētu augt un kļūt pieprasītāka.

“Krīzes laiks mums parādīja, ka ar savu ražošanas kapacitāti nespējam saražot maskas – ne Latvijā, ne Eiropā vispār. Tas rada jautājumu, ar ko mēs nodarbojamies, ar ko sadarbojamies, un uz kādām valstīm paļaujamies.

Tas varbūt liks pārnest daļu ražošanas uz Eiropu, kas būtu labs signāls ilgtspējai, jo mums, salīdzinot ar daudzām citām valstīm, ir daudz stingrāki vides aizsardzības noteikumi, kā arī sociālās darba tiesības, kas jau padara ražošanas daļu ilgtspējīgu.

Citiem vārdiem – mēs neizspiežam kā citronus tos, kuri rada mūsu drēbes, kā tas, piemēram, notiek Āzijas valstīs, tāpat sava patēriņa radītās problēmas neuzkraujam citām sabiedrībām.”

Kas attiecas uz katra cilvēka individuālajiem iepirkšanās paradumiem, Dace domā, ka lielu lomu varētu spēlēt ienākumu mazināšanās, ar ko diemžēl saskāries ne viens vien Latvijas iedzīvotājs Covid krīzes laikā.

“Šādā gadījumā apģērbs noteikti nebūs tas, kam cilvēki tērēsies. Bet tiem, kam nav lielu izmaiņu ienākumos, varētu būt vēl lielāka vēlme atgriezties veikalos, jo pieradums patērēt ir visai spēcīgs. Ir vasara, veikalos jaunas lietas, iespējams, ka krīzes dēļ tās ir par ļoti vilinošām cenām. Ir jāgaida reālie dati, lai saprastu, cik daudz cilvēki tērēs apģērbam.”

Latviešu dizaineri cenšas iet līdzi laikam, pielāgoties jaunajai situācijai un atzīst – krīzes pirmajās nedēļās pieprasījums pēc apģērba krasi sarucis, taču tagad vairums cilvēku jau vēlas iegādāties kaut ko jaunu, iepriecināt sevi, atkal iziet sabiedrībā.

Galvenais uzdevums – piedāvāt kvalitatīvas un ilgtspējīgas iespējas.

Viena no zīmola “Cartiero by Feelings Jump” autorēm Linda Baltiņa “Mājas Viesim” stāsta, ka pirmās 3–4 ārkārtas stāvokļa nedēļas bijušas klusas, taču pēc tam cilvēki atsākuši iepirkties.

“Pasūtīja arī vasaras kleitas, par ko mēs pat nobrīnījāmies – ceļojumos šobrīd arī nevar doties, ārā tolaik nebija tik silts, bet cilvēki turpināja iegādāties vasarīgas kleitas. Mums jau iepriekš bija tiešsaistes veikals, tāpēc nebija nekas no nulles jāizveido, varējām turpināt vēl vairāk piestrādāt pie tiešsaistes mārketinga.”

Linda ir pārliecināta, ka pastāvēs, kas mainīsies, – viņas zīmols bijis viens no pirmajiem, kas sāka ražot sejas vairogus – trīs dīkstāves nedēļas “Cartiero by Feelings Jump” aizpildīja ar sejas vairogu ražošanu un tirdzniecību.

Tāpat zīmols piedāvā spilgtas, vasarīgas krāsas, pēc kurām, kā atklāj Linda, ļaudis ir ļoti noilgojušies.

“Klienti šobrīd vairāk izvēlas ērtu apģērbu, bet jūtami atsākas arī pucēšanās posms. Arī pasaules trendos ir spilgtas, tīras krāsas. Cilvēki vēlas skaisti saģērbties arī mājas pasākumos – atsākusies svētku kleitu iegāde.

Mūsu ražotais apģērbs ir ilgtspējīgs, nav paredzēts lietošanai tikai vienu reizi, lai to vēlāk aizmirstu skapja dziļākajā stūrītī. Tas ir kvalitatīvs roku darbs. Audumus pēc iespējas izvēlamies videi draudzīgākus. Audumu ražotāji šobrīd ļoti lielu uzmanību pievērš bioaudumiem, ilgtspējībai.”

Linda ir pārliecināta, ka Covid-19 modes industriju ietekmēs.

“Pilnīgi noteikti būs jauns aksesuārs – sejas maskas. Būs uzņēmumi, kas izdzīvos, būs arī tādi, kas izbeigs savu darbību. Pandēmijas laiks nebija īstais laiks, lai atslābtu, bija jāstrādā desmit reizes vairāk, ievērojot visus piesardzības pasākumus.”

“MCouture” zīmola fotosesijā.
Foto: Vika Anisko

Zīmola “MCouture” digitālā satura veidotāja fotogrāfe Vika Anisko stāsta, ka zīmola iekšienē pārmaiņas bijušas nepārprotamas un jūtamas.

“Mēs kā luksusa segmenta zīmols ļoti sajutām pārmaiņas – cilvēki joprojām pērk drēbes, grib sevi palutināt un iepriecināt, taču tagad izvēle notiek ļoti apzināti un uzmanīgi. Mūs priecē, ka klienti vēlas atbalstīt vietējos zīmolus – tas rāda gan uzticības līmeni starp klientu un zīmolu, gan zīmola pareizi izstrādātu stratēģiju.”

Lai pielāgotos situācijai, “MCouture” sāka attīstīt interneta platformu, aktīvi darboties pie sūtījumu apstrādes un izsūtīšanas.

“Mēs vienmēr zinājām, ka interneta veikals ir nepieciešams, bet, tā kā fiziskais veikals ir pavisam jauns, prioritāte bija dzīvā komunikācija un individuāla pieeja katram klientam. Kamēr veikals bija aizvērts Covid-19 dēļ, mums bija laiks apstāties, lai apdomātu tālākos soļus. Sapratām, ka daļēji spējam individuālo pieeju saglabāt arī tiešsaistes pakalpojumos, un pie tā joprojām aktīvi strādājam.

Runājot par jauninājumiem, nolēmām organizēt izpārdošanu drēbēm no arhīva, to darām pirmo reizi un jau redzam, cik šī ideja ir veiksmīga.” Vika iedrošina – lai arī publiskie pasākumi nenotiek un ceļojumi šobrīd nav iespējami – pucēties var un vajag, lai iepriecinātu pats sevi.

“Protams, publisku pasākumu skaits strauji samazinājās, bet tas nenozīmē, ka nedrīkst sapucēties paša priekam. Piemēram, vakariņām mājās vai piknikā ārpus mājas, vai izbraucot ceļojumā Latvijas un Baltijas robežās.

Cilvēkiem vienmēr gribēsies izskatīties labi, gribēsies svētku sajūtu.

Mēs skatāmies uz mūsu klienta pieprasījumu; kā nekad tagad ir liels pieprasījums pēc skaistām kleitām, kā arī pēc ilgtspējīgām lietām – drēbes no ādas, mēteļiem, žaketēm.”

Vika ir pārliecināta, ka modes industrijai jau sen vajadzēja piebremzēt, jo temps, kādā tā attīstās un kādā zīmoli strādā pēdējos gados, esot nežēlīgs.

“Es gribu ticēt tam, ka dizaineri sāks strādāt mazliet lēnākā tempā, fokusējoties uz kvalitāti, nevis kvantitāti.”

Dod apģērbam otru iespēju

Ilgtspējīgas modes blogere Karmena uzskata, ka mūsu pašu spēkos ir mainīt modes industrijas gaitu.

“Mēs kā patērētāji esam tiesīgi izvēlēties zīmolus, kuri ir videi draudzīgi, progresīvi domājoši, tāpat varam iepirkties lietoto preču veikalos. Ir jāizglīto pašam sevi, ne tikai citi.

Ir svarīgi, kā tas notiek no pašiem pamatiem – vai zīmols stāsta, kādus materiālus izmanto, kur un kā ražo. Vai tā ir tikai viena ilgtspējīga kolekcija, tāda, kura ražota no pārstrādātiem materiāliem, vai arī viss zīmols jau savā saknē ir būvēts uz caurskatāmiem pamatiem.

Ir daudz zīmolu, kuri iet pareizajā virzienā, un ir grūti izcelt tikai dažus, taču lielisks piemērs ir Stella Makartnija, kura jau sen interesējusies par videi draudzīgiem dizainiem, domā par to, lai viņas mode būtu ilgtspējīga un kvalitatīva.

Kas attiecas uz mums pašiem – tā saucamās humpalas ir izcila vieta, kur iegādāties jau iepriekš vilktas drēbes, tādā veidā nesākot piesārņojuma ciklu no jauna.

Tāpat mēs varam mainīties ar drēbēm, aizņemties no mammas, draudzenes – jūs būsiet pārsteigti, cik daudz dabai draudzīgu opciju patiesībā ir.”

Latviešu modes blogere Anete Ozoliņa savas blogošanas gaitas uzsākusi ar video “Humpalu ķēriens”.
Publicitātes foto

Latviešu modes blogere Anete Ozoliņa (instagramā @paradimodi) savas blogošanas gaitas uzsākusi ar video “Humpalu ķēriens”.

Viņa atceras, ka pusaudzes gados nedaudz kautrējusies par iepirkšanos lietoto preču veikalos, taču tagad iedrošina – tas ir stilīgi!

“Jaunieši lepojas ar atrastajām pērlēm un to cenām, un tas ļoti priecē. Tiem, kuriem ir aizspriedumi, ieteiktu paskatīties uz to kā uz izaicinājumu – cik daudz sanāk ietaupīt.

Nez kāpēc mēs varam pirkt lietotas mašīnas un dzīvokļus, bet drēbes ne. Humpalās, starp citu, var atrast jaunas drēbes ar nenoņemtām cenu zīmēm. Un tu nekad nezini, ko ieraudzīsi – tas ir tāds azarts! Esmu atradusi “Burberry” svārkus par 75 centiem un “Givenchy” kleitu par astoņiem eiro.”

Anete atklāj – ja iepērkas lielveikalos, tad ar konkrētu mērķi.

“Ja redzu ko lētu, mēdzu sev uzdot jautājumu, vai es to pirktu, ja tas būtu par pilnu cenu?

Tā ir viegli atsijāt lietas, kuras gribas, bet nemaz tik ļoti nepatīk. Es domāju par vides piesārņojumu, kuru rada mode, bet, iespējams, vēl vairāk domāju par savas vides piesārņošanu – kad viss ir pārbāzts, nav pat vietas, kur padomāt un relaksēties. Tu kļūsti par lietu vergu.

Tendences, iespējams, ir viena no sāpīgākajām tēmām, jo man arī reizēm patīk kaut kas, kam patiesībā neredzu ilgu vai praktisku lietojumu. Tajos mirkļos es veicu ar sevi tādu iekšējo monologu.

Cik daudz reižu es to uzvilkšu? Cik viena reize man izmaksās? Labā ziņa ir, ka mode atkārtojas. Savukārt tās lietas, kuras jau ir skapī, bet īsti nav vajadzīgas, var pārdot vai ziedot – jo īpaši man patīk ziedot labdarības veikaliem.

Es parasti ziedoju “Otrajā elpā”, turklāt tās var būt arī grāmatas un mājlietas, ne tikai apģērbs un aksesuāri.”

Labdarības veikalu “Otrā elpa” valdes priekšsēdētāja Elīna Neilande stāsta, ka labdarības veikals ticis izveidots pirms vienpadsmit gadiem ar domu radīt labu darba vietu ar pievienoto vērtību sev un citiem cilvēkiem.

“Ideja aizgūta no Lielbritānijas daudzajiem labdarības veikaliem, un tā sevī apvieno gan sociālo un labdarības, gan vides saudzēšanas un patēriņa kultūras samazināšanas aspektu, kā arī sabiedrības iesaisti kopīgam labumam un izglītošanas funkciju. “Otrā elpa” sevi pozicionē kā starpnieku, kas palīdz cilvēkiem ziedot un saņemt palīdzību vienkāršā un pieejamā veidā.”

Elīna uzskata, ka Latvijā zaļi domājošu cilvēku kļūst arvien vairāk, tomēr būtisku lomu spēlē arī ekonomiskais faktors.

“Zaļa domāšana iet kopā ar sabiedrības labklājības, izglītības un izpratnes jeb apziņas un sociālās atbildības līmeni, tāpēc varētu pieņemt, ka pēdējos desmit gados esam auguši šajās jomās, īpaši redzot sabiedriskās aktivitātes un arī mediju fokusu uz šīm lietām.

Tomēr kopumā uzskatu, ka “second-hand” veiksmes formula Latvijā ir zemās cenas, kas norāda uz mūsu sabiedrības ienākumu līmeni.”

Modes vide digitalizēsies

Covid-19 radītās pauzes dēļ daudzas nozares sevi pielāgo interneta videi, kā jau minēja latviešu dizaineri – interneta veikala izstrāde bijusi būtiska sastāvdaļa, lai pārdzīvotu krīzes laiku.

Arī pircēji atzīst, ka tiešsaistes iepirkšanās ir ļoti ērta un vienkārša: “Es jau sen labprātāk iepērkos internetā – tas ir daudz vienkāršāk, aizņem mazāk laika.

Ja ir kas konkrēts, ieraksti meklētājā atslēgas vārdus, piemēram, melna bītlene, un tev “izmet” vairākas opcijas. Taču veikalā ej un atrodi tik ātri to melno bītleni!” saka klientu apkalpošanas speciāliste Ilze (29) no Jelgavas.

“Īpaši ērti tas bijis ārkārtas situācijas laikā, kad uz veikaliem iet negribējās, bet sevi palutināt gan. Pamanīju, ka daudzi pašmāju zīmoli veiksmīgi pārorientējušies uz interneta vidi, un tie noteikti šo krīzi uzvarēs.”

Stiliste Zane tērpam pieskaņo tik ļoti aktuālo un nepieciešamo sejas masku.
Publicitātes foto

Stiliste Zane Melnace, kas ikdienā strādā ciešā komunikācijā ar klientiem, palīdzot veidot stilu, atklāj, ka šis ir visai neparasts periods, kurā iespējas izdzīvot jāmeklē teju visiem.

Stiliste ir pārliecināta, ka vīruss māca mums dzīvot un uztvert lietas citādi – pēc krīzes noteikti būs lietas, kas neatgriezīsies iepriekšējā kārtībā.

“Modes industrija jau mainās, piemēram, Armani modes skate notika bez skatītājiem tiešsaistē – pēc katra uznāciena nesekoja ierastie aplausi. Visticamāk, modes skates nepaliks šādā formātā, taču situācija jau ir prasījusi pielāgošanos un jaunas idejas.”

Zane dalās jaunākajās aktualitātēs, skaidrojot, ka mode parāda, kas konkrētajā brīdī ir aktuāls pasaulē ,– šobrīd tās ir sejas maskas, cimdi, pidžamas.

“Domāju, ka pidžamu aktualitāte tikai augs – mēs šajā periodā esam sapratuši, ka mājas apģērbā ir ērti. Ļoti iepriecinoši, ka mūsu pašmāju ražotāji iet līdzi laikam, piedāvājot šādu apģērbu un aksesuārus.

Iespējams, ka maskas savu aktualitāti nezaudēs, jo daudzi sapratīs, ka aukstajā periodā tās pasargā no sala. Var būt, ka tuvākajā laikā tiešsaistes apmācības, veikali, darbs būs aktuāls, līdz ar to arī stilistiem darbs lielākoties norisināsies attālināti.”

Klātienes konsultācijas nekur nepazudīs, jo vienmēr būs cilvēki, kam ir nepieciešami padomi, ne tikai virtuāla saruna un apģērbu apskatīšana “pa gabalu”, tomēr tiešsaistes konsultācijas uzņems apgriezienus un tas ekonomēs klienta laiku.

“Klients savā telefonā saņems veselu garderobi ar norādītām saitēm uz interneta veikaliem. Ļoti ērti, un iespējams, ka klientam tas būs pat lētāk, jo nekur nebūs jābrauc, nebūs jātērē laiks.”

Stiliste uzskata, ka mode piebremzēs – tendences nemainīsies tik ātri, jo ekonomiskais stāvoklis būs mainījies.

“Cilvēki vairāk uzmanību pievērsīs kvalitatīvām lietām, novērtēs labu apģērbu, ko var nēsāt ilgi, tādu, kas nenolietojas un neiziet no modes pēc īsa perioda.”

Šis būšot laiks, kad latviešu dizaineriem būs jāpārdomā sava cenu politika.

“Man ļoti patīk latviešu dizaineri, es viņus vienmēr atbalstu, taču uzskatu, ka dažiem cenas bija uzkāpušas kosmosā.”

 

Pielāgoties un mainīties

Blogere Karmena uzskata, ka Covid-19 noteikti mainīs modes industriju, jo cilvēkiem ir bijis laiks, lai apdomātos.

“Vai man to tiešām vajag? Vai es to kaut kur uzvilkšu? Vai tam tiešām ir tā jāmaksā? Tie būs jautājumi, kurus cilvēki sāks sev uzdot.

Varbūt, neceļojot un pavadot vairāk laika savā valstī, ļaudis iepazīs vietējos zīmolus un sapratīs, ka visam nav jānāk no Ķīnas. Iespēju ir daudz, alternatīvas ir.

Protams, ka būtu lieliski, ja pēc vīrusa izdzīvotu tikai dabai draudzīgie zīmoli. Organizācija “Global Fashion Agenda” ir izstrādājusi vadlīnijas modes zīmoliem ar piebildi, ka modes ilgtspēja ir atslēga, lai veiksmīgi pārdzīvotu Covid krīzi.

Tagad ir īstais laiks, lai pārskatītu savus standartus. Uzskatu, ka izdzīvos tie, kuri tagad pārslēgsies uz kvalitatīvu un ilgtspējīgu modi, jo drīz būs tik daudz dabai draudzīgu zīmolu, ka tiem, kuri nepārslēgsies, gluži vienkārši nebūs variantu.”

Dace Akule stāsta, ka modes ilgtspējas gājiens turpinās, turklāt arvien aktīvāk. Varbūt tāpēc, ka tam vairāk pievēršas politiķi.

“Nākamgad ES līmenī ir plānots publicēt ilgtspējīgas tekstila industrijas stratēģiju. Mums ir jādomā par cita veida dizainu, lai apģērbs ilgāk kalpo un arī lai to var pārstrādāt, lai neiet zudumā ieguldītais resurss.

Iespējams, ka būs sistēma – līdzīga depozītsistēmai – ražotājs maksā daļu sistēmā, kas nodrošina, ka apģērbi tiek savākti, pārstrādāti, pārdoti kā lietotās drēbes.

SAISTĪTIE RAKSTI

Tieši no politikas viedokļa būs ļoti spēcīgs signāls darboties citādi.

Tie nebūs tikai deklaratīvi mērķi, bet reālas lietas, kas liks mainīt biznesa modeli.”
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Ukraina palaiž raķešu “viesuļvētru” pret Krievijas spēkiem
Balagāns jau sen bija jāver ciet. Advokāts neizpratnē, kā var sabojāt tik vienkāršu lietu kā pieminekļa nojaukšanu
Septiņu 14.Saeimas deputātu kandidātu vārdi atrodas VDK kartotēkā 64
“Krievijai tas ir ļoti sāpīgi.” Slaidiņš par sprādzieniem krievu kara lidlaukā Krimā 26
Krievijā “tautas ienaidnieku” raganu medības sasniegušas vēl nebijušus apmērus: vajā gan uzņēmējus, gan radošās inteliģences pārstāvjus 37
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
EM: Inčukalnā ir rezervēts pietiekams dabasgāzes apjoms mājsaimniecību vajadzībām 15
FOTO. Kubas ostas pilsētā Matansasā izcēlies katastrofāls ugunsgrēks 5
Arī ceturtdien gaidāma svelme. Līdz cik grādiem iesils gaiss?
Par vairāk nekā divus miljonus eiro piesavināšanos apsūdz bijušo LOK prezidentu un tagadējo LHF valdes locekli
1792. gada 10. augustā. Asiņaina diena Tilerī pilī
22:00
“Ukraiņu ģenerālštābs par to klusē, bet tas ir apzināti!” Slaidiņš komentē pēdējās 24 stundās notikušo
21:40
Vācija, Čehija, Zviedrija
21:00
FOTO. Koši, drosmīgi un radoši! Kurš šogad bija stilīgākais “Summer Sound” apmeklētājs?
VIDEO. Lidmašīna nogāžas uz noslogotas maģistrāles Kalifornijā un aizdegas
Iedzīvotājiem atlīdzinās pusi apkures sadārdzinājuma, bet rodas diskusijas par malkas iegādes pierādīšanu
Bunkus slepkavības lietā aizturēts vēl viens cilvēks
Pārstāda avenes, laista un mēslo rododendrus. Kādi darbi dārzā jāpaspēj paveikt augustā?
“Latvieši ir iedzimti pesimisti.” Lejiņš par iedzīvotāju šaubām, vai krīzes gadījumā NATO Latviju aizstāvēs
FOTO. Ap māju iestādīti košumkrūmi, arī augļu kociņi! Kā Iveta piecos mēnešos uzcēla savu sapņu māju
VIDEO. Ukraina palaiž raķešu “viesuļvētru” pret Krievijas spēkiem
Kovids kļūst lipīgāks. Kas notiks rudenī?
Rajevskis: Ja negribat idiotus Saeimā, ejiet uz vēlēšanām! 24
Septiņu 14.Saeimas deputātu kandidātu vārdi atrodas VDK kartotēkā 64
Krievijā “tautas ienaidnieku” raganu medības sasniegušas vēl nebijušus apmērus: vajā gan uzņēmējus, gan radošās inteliģences pārstāvjus 37
Balagāns jau sen bija jāver ciet. Advokāts neizpratnē, kā var sabojāt tik vienkāršu lietu kā pieminekļa nojaukšanu
Pastrādājis smalkos ārzemju restorānos, šefpavārs Artūrs Taškāns “uzmet tvaiciņu” Valmierā
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs