Visa kase smirdēja pēc mīzaliem… Pircēji dalās drausmīgās pieredzēs par higiēnu veikalos 0
Ne velti ir teiciens, ka nauda ir visnetīrākais, kas var būt. Un kā nu ne – tā “ceļo” neskaitāmus gadus, “cauri” neskaitāmiem cilvēkiem. Loģiski – pirms naudas aiztikšanas neviens rokas nemazgā, bet pēc gan noteikti vajadzētu. Jo īpaši, ja pēc tam cilvēks pieskaras ēdienam.
Tomēr ne visi to ievēro. Soctīklotāja Elita saskārusies ar situāciju, kurā pārdevēja ar tiem pašiem cimdiem, kuriem skaitīja naudu, pēc tam maisiņā viņai lika reņģes.
“Nupat stendiņā pie vietējā rimčika iedomāju nopirkt kūpinātas reņğītes mammai, viņai garšo. Pieeju, skatos – pārdevēja skaita naudu kasē. Ok, gaidu. Palūdzu, lai iesver, un viņa – hops – ar to pašu vienreizējo cimdu jau liek man reņğes maisiņā. C’mon. Aizrādu, bet viņa neizpratnē – neviens nekad neko nav teicis! Nopietni? Nu tad es saku! Tas nav ok, nauda ir visnetīrākais, kas mums ir, un es tās zivis vecam cilvēkam pēc slimošanas! Lūdzu, lai nomaina cimdu un pārsver. Un kā tu rīkotos?” vietnē “Threads” dalās Elita.
Pie Elitas publikācijas Aija dalījusies vēl trakākā pieredzē: “Pirms pensionēšanās strādāju veikalā, arī kasē. Reiz man tika iedotas divas slapjas 5 eiro naudaszīmes. Nodomāju – maz kas…varbūt izlija ūdens somā… Tikai pēc tam sapratu, ka viss, kas ir kasē, smird pēc mīzaliem. Mazgāju naudu, mazgāju rokas… Tā sakot, naudas atmazgāšana.”
Ļaudis komentāros apspriež citus gadījumus, kad pārdevējas pārkāpušas higiēnas normas. Piemēram, Līga raksta: “Ļoti pareizi… reiz Maxima šādi atstāju kūpinātu fileju, jo redzēju kā darbiniece tīra leti, klepo un šķauda vienlaicīgi un iesver arī manu kūpinājumu ar tiem pašiem cimdiem… atstāju uz letes, nespēju nopirkt”
Savukārt cits komentētājs dalās: “Kad sākās pandēmija, esmu aizrādījusi pārtikas veikala darbiniecei par to, ka, lai atvērtu maisiņu priekš sveramās preces, viņa nolaizīja pirkstu galus, kas, manuprāt, ir nehigiēniski.”
Bet Mārtiņš noteic: “Sanitāro normu neievērošana ir ļoti izplatīta visur apkalpojošā sektorā. Piem.gaidu savu kārtu pludmalē bārā- bārmene ar pirkstiem liek apelsīnu aperolā,un nevienu tas neuztrauc.”
Vienlaikus komentētāji vērš uzmanību arī uz cimdu lietojumu. Daži norāda, ka pārdevējas cimdus izmanto savai higiēnai.
Cik patiesībā netīra ir nauda?
Valūtas ikdienas aprite nozīmē, ka monētas un banknotes nonāk neskaitāmu cilvēku rokās, tāpēc daudzi aizdomājas, kāda mikroskopiskā dzīvība varētu “ceļot līdzi” viņu sīknaudai. Šīs dabiskās sabiedrības veselības bažas ir rosinājušas zinātniekus pētīt monētas kā iespējamos baktēriju un vīrusu pārnēsātājus. Pētījumi apstiprina, ka uz naudas tiešām atrodami mikroorganismi, taču monētu materiāls slimību pārnesē rada īpašu niansi, vēsta portāls “Biology Insights”.
Kādi mikroorganismi ir atrodami uz naudas?
Zinātniskie pētījumi konsekventi rāda, ka uz monētām ir sastopams plašs mikrobioloģisko piesārņotāju klāsts. Ir apstiprināts, ka tās satur gan izplatītas apkārtējās vides baktērijas, gan mikroorganismus, kas liecina par cilvēku kontaktu. To vidū bieži ir tādas sugas kā Staphylococcus aureus (parasti sastopama uz cilvēka ādas) un Escherichia coli (kas var norādīt uz fekālu piesārņojumu).
Pētnieki uz monētām ir identificējuši arī citus potenciāli kaitīgus organismus, piemēram, Salmonella enterica un Klebsiella sugas. Baktēriju veids un daudzums atšķiras atkarībā no vides, kurā monēta atradusies. Uz monētām ir konstatētas arī pret antibiotikām rezistentas baktērijas, tostarp meticilīnrezistentais Staphylococcus aureus (MRSA) un vankomicīnrezistentie enterokoki (VRE).
Patogēnu dzīvotspēja uz metāla virsmām
Patogēnu izdzīvošanas laiku uz monētām būtiski ietekmē to metāliskais sastāvs — parādība, kas pazīstama kā oligodinamiskais efekts. Tas raksturo noteiktu metālu, īpaši vara un sudraba, biocīdo iedarbību pat nelielā daudzumā, jo šie metāli ir toksiski mikroorganismiem. Tā kā daudzas monētas satur lielu vara īpatsvaru vai ir pārklātas ar varu, tām piemīt dabiska pretmikrobu aktivitāte.
Vara joni, kas izdalās no metāla sakausējuma, traucē baktēriju un vīrusu būtisko olbaltumvielu un šūnu membrānu darbību, tādējādi tos efektīvi neitralizējot. Laboratorijas testi rāda, ka varu saturošas monētas 24 stundu laikā spēj iznīcināt vairāk nekā 99,9 % baktēriju, piemēram, Staphylococcus aureus un E. faecium. Šī straujā bojāeja krasi atšķiras no porainiem materiāliem, piemēram, papīra banknotēm, uz kurām baktērijas var izdzīvot daudz ilgāk. Lai gan monētu virsmas reljefs — skrāpējumi un iedobes — sākotnēji var veicināt mikroorganismu pieķeršanos, metāla toksiskā iedarbība ātri ierobežo to vairošanos.
Monētu apstrādes reālā veselības riska izvērtējums
Lai gan ir apstiprināts, ka monētas var nest potenciāli kaitīgus mikroorganismus, reālais slimību pārneses risks sabiedrībai kopumā ir zems. Lai notiktu inficēšanās, nepieciešama pietiekama patogēna deva un tiešs iekļūšanas ceļš organismā, piemēram, pieskaršanās mutei, degunam vai atvērtai brūcei pēc saskares ar piesārņotu virsmu. Monētu metālu pretmikrobu īpašības samazina dzīvotspējīgo patogēnu skaitu, tāpēc, salīdzinot ar porainiem materiāliem vai bieži aizskartiem priekšmetiem, piemēram, mobilajiem tālruņiem, monētas ir salīdzinoši neefektīvs infekciju pārneses avots.
Cilvēkam ar veselīgu imūnsistēmu ir maza iespējamība saslimt no nelielā dzīvotspējīgo mikroorganismu daudzuma, kas var tikt pārnests no monētas. Sabiedrības veselības speciālisti ir norādījuši, ka monētas nerada lielāku risku pārnest tādus vīrusus kā COVID-19 nekā citas ikdienā sastopamas virsmas. Tāpēc, lai arī bioloģiskā ziņā monētas ir “netīras”, tās nav galvenais infekcijas slimību izplatības virzītājspēks, īpaši salīdzinājumā ar kontaktu no cilvēka uz cilvēku.
Svarīgākie higiēnas paradumi, rīkojoties ar naudu
Vienkāršu higiēnas paradumu ievērošana samazina jebkādu iespējamo risku, kas saistīts ar rīkošanos ar naudu. Visefektīvākais solis ir rūpīgi nomazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni vismaz 20 sekundes uzreiz pēc monētu aiztikšanas. Ja ziepes un ūdens nav pieejami, jālieto spirtu saturošs roku dezinfekcijas līdzeklis, kurā alkohola koncentrācija ir vismaz 60 %.
Svarīgi apzināti izvairīties no pieskaršanās sejai, īpaši acīm, degunam un mutei, pēc saskares ar naudu un pirms roku notīrīšanas. Šīs ikdienišķās darbības pārtrauc piesārņojuma ķēdi un neļauj mikroorganismiem, kas nonākuši uz rokām no monētām, iekļūt organismā.
