Uģis Roze: Dziedāšana ir viens no veiksmīgākajiem latviešu pašizteiksmes veidiem 0
Gatavojoties lielkoncertam “Manai dzimtenei”, kas 11. jūlijā skanēs Mežaparka Lielajā estrādē, vienojot tūkstošiem latviešu no visas pasaules, trešdienu vakaros TV24 raidījumā “Es dziedu, jo…” pazīstami mūziķi, koru dalībnieki un diriģenti dalās savā pieredzē. Pirmajā raidījumā viesojās dziedātāja Ieva Kerēvica, dziedātājs Uģis Roze un koncerta “Manai dzimtenei” diriģents Artūrs Švarcbahs. Kerēvica jau kopš bērnības zinājusi, ka būs mūziķe, Roze sācis dziedāt no bailēm, bet Artūru Švarcbahu nedaudz piespieduši… Taču viņi ir vienisprātis: mūzika veido patriotismu un harmonizē.
“Es jau bērnībā zināju, par ko vēlos kļūt, man iekšējā sajūta vienmēr bija, ka nonākšu līdz tam,” mūzikas ceļa izvēli raksturo Ieva Kerēvica. Savukārt Uģis Roze atceras, ka viņu uz dziedāšanu mudinājušas bailes, proti, no skolas līdz mājām bijis jāmēro vairāku kilometru garš ceļš, kas vijās garām kapiem un tā kā mazajam zēnam bijis bail, viņš sācis skaļi dziedāt, domājot, ka tādējādi aizbaidīs visu slikto. “Kaimiņiene, izdzirdot tālumā skaņas, esot teikusi: Ā, tur jau Uģis nāk mājās no skolas…” ar smaidu atceras dziedātājs. Arī Artūrs Švarcbahs, kurš pēc izglītības ir akadēmiskais mūziķis un dziedājis profesionālos koros Latvijā un Eiropā, dzied jau kopš četru gadu vecuma, taču atzīst, ka apgūt mūziku nav bijusi viņa izvēle. “Esmu no tiem, kuru bišķi piespieda, bet es to absolūti nenožēloju,” viņš stāsta. “Es dziedu tāpēc, ka man patīk.”
Vēlme dziedāt un būt kopā ir faktors, kas vieno latviešus no visas pasaules. Artūrs stāsta, ka “Manai dzimtenei” lielajā kopābūšanas koncertā piedalīsies arī diasporas latvieši no Itālijas, Vācijas, Francijas, Anglijas. “Būs paprāvs pulciņš ar latviešiem, kas atgriežas tieši uz šo koncertu,” viņš teic. Skatuves maģiju un dziedāšanas spēka nozīmi par nozīmīgu latviešu kultūrā sauc arī Ieva Kerēvica. “Mēs, latvieši, ārkārtīgi vēlamies dziedāt. Tas ir veids kā mēs sevi nomierinām, harmonizējam… Dziedot mēs sevi dziedinām.” Uģis Roze piebilst, ka galvenais ir kopābūšana. “Atceros no laikiem, kad dziedāju vīru korī, mēs dziedājām vienu dziesmu. Tad tā sajūta ir tāda… nu nereāla… Kamols kaklā sakāpa no sajūtām, kad tev apkārt stāv riktīgi veči, es tur tāds puika vēl biju. Tas skanējums – tas mani fascinē…” Viņš stāsta, ka nesen dziedājis kopā ar Briseles latviešu kori. “Ļoti labā līmenī koris. Es redzēju, ka viņi pilnīgi trīc, kā viņi grib dziedāt, piedalīties un ir tik draudzīgi… Es domāju, dziedāšana – tas ir viens no latviešu pašizteiksmes līdzekļiem, veiksmīgākajiem veidiem, kā latvietis var pašizteikties…”
