Vjačeslavs Dombrovskis: “Tieši mūsu valsts pieļāva ļoti nopietnas kļūdas enerģētikas jomā” 132
“Neskatoties uz to, ka visām valsīm, visai pasaulei tie galvenie iemesli, kāpēc cenu kāpums ir vienādi – karš Ukrainā, šī gandrīz vai pārtikas preču blokāde un energoresursu cenu pieaugums, bet ir fakts, ka Latvijā šis cenu pieaugums, inflācija ir bijusi viena no augstākajām visā Eiropā. Tas ir fakts. Fakts Nr.2, ka tiešām tās divas galvenās jomas ir enerģētika un pārtikas preces, kur mums tas pieaugums ir bijis lielāks, nekā jebkur citur. Tas nozīmē, ka tieši mūsu valsts pirmajā kārtā pieļāva ļoti nopietnas kļūdas enerģētikas jomā,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” izteicās ekonomists, bijušais ekonomikas ministrs (2014) un partijas “Latvijas attīstībai” valdes loceklis Vjačeslavs Dombrovskis.
Dombrovskis uzsvēra, ka savlaicīgi neesot tikušas nodrošinātas gāzes piegādes par zemāku cenu. “Tas arī ir objektīvs fakts, manuprāt,” piebilda Dombrovskis. “Uz izcili bija iespējams nopirkt dabasgāzi tad, kad tikai parādījās pirmie signāli, ka kaut kas notiek – tas būtu uz izcili. Uz labi būtu nopirkt sašķidrināto gāzi pirmajās dienās, kad sākās karš, nevis gaidīt cik tur…50 dienas pirms pirmā valdības lēmuma par to, ka tagad vajag nopirkt jau par kosmisku cenu. Valdība viennozīmīgi ir vainīga pie tā, ka šis energoresursu cenu kāpums pie mums, ja nemaldos, ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji eirozonā kā tādā,” uzskata bijušais ekonomists Dombrovskis.
Savukārt, komentējot šobrīd notiekošo enerģētikas jomā un gāzes iepirkumos, Dombrovskis sacīja, ka viņam ir grūti ko teikt. “Ja tagad “Latvenergo” nopirka gāzi par gandrīz 300 eiro par megavatstundu, tagad to dabasgāzi ir iespējams nopirkt par 30 vai 40 eiro. Vai tas tika darīts, vai izdarīts – es nezinu, to mēs redzēsim ziemas laikā,” tā rezumēja bijušais ekonomikas ministrs Dombrovskis, diskutējot TV24 raidījumā “Preses klubs” par aktualitātēm inflācijas un enerģētikas jomā Latvijā.
Jau vēstīts, ka Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, tā liecina trešdien, 19.jūlijā, publiskotie ES statistikas biroja “Eurostat” dati. Gada inflācija Latvijā jūnijā bijusi 8,1%. Augstāka inflācija pagājušajā mēnesī bijusi Ungārijā (19,9%), Slovākijā (11,3%), Čehijā (11,5%), Polijā (11%), Rumānijā (9,3%), Igaunijā (9%), Horvātijā (8,3%) un Lietuvā (8,2%). Zemākā gada inflācija jūnijā bija Luksemburgā (1%), kā arī Beļģijā un Spānijā (abās valstīs (1,6%).
Jūnijā salīdzinājumā ar 2022.gada sesto mēnesi patēriņa cenu kāpums reģistrēts visās ES dalībvalstīs. ES vidēji gada inflācija jūnijā bija 6,4%, bet eirozonā tā veidoja 5,5%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi – maiju – patēriņa cenas jūnijā gan ES, gan eirozonā kāpušas par 0,3%.
Latvijā salīdzinājumā ar maiju patēriņa cenas jūnijā kritušās par 1,4%, kas ir arī lielākā mēneša deflācija. Vēl mēneša deflācija reģistrēta Nīderlandē (-0,5%), Somijā (-0,2%), kā arī Beļģijā un Lietuvā (abās valstīs -0,1%). Lielākais patēriņa cenu kāpums mēneša salīdzinājumā bija Horvātijā (1,6)%, Maltā (1,5%), Zviedrijā (1%), Grieķijā un Slovēnijā (abās valstīs 0,9%), kā arī Igaunijā un Īrijā (abās valstīs 0,8%).
“Eurostat” inflāciju aprēķina atbilstoši ES saskaņotajam patēriņa preču indeksam (HICP).
