Foto: Karīna Miezāja

Ja “viss jaunais ir labi aizmirsts vecais”, kāpēc būvmateriālu ražotāju galvās valda tāds juceklis? 0

Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Aktualizējoties Eiropas Zaļā kursa prasībām par zaļu būvniecību un zaļiem būvmateriāliem, kļūst skaidrs, ka būvmateriālu ražotāju galvā valda diezgan liels juceklis par to, kas ar šiem jēdzieniem domāts, gan arī par to tālākajām perspektīvām.

LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 73
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 3
7 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Daktera vārds tiek izķengāts pa visu valsti!” Ecmanis parāda Jakovina Covid-19 testus un noliedz, ka viņš ārstējis, būdams inficējies 59
20 stundas
Lasīt citas ziņas

Kaut arī pasaulē pieaug pieprasījums pēc dabiskas izcelsmes būvmateriāliem, Latvijas būvmateriālu ražotāji atzīst – no līdz šim ražotajiem un būvniecībā lietotajiem tik drīz vēl neatteiksies.

Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons: “Ražotāji pakāpeniski pievērsīsies tādiem būvmateriāliem, kas saražoti no dabiskām izejvielām, tomēr atteikšanās no būvmateriāliem, kurus ražo un lieto būvniecībā jau gadu desmitiem, būtu galējība.”
Foto: Timurs Subhankulovs

Tomēr varētu mainīties pircēju prasības pret šiem būvmateriāliem, jo, augot cilvēku apziņai un zināšanām, tie, iespējams, arvien vairāk pievērsīs uzmanību jautājumiem, no kā iespējams būvēt mājas un kādās mājās cilvēki gribētu dzīvot. Piemēram, Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons šaubās, vai nākamo desmit gadu laikā vispār būs tādi būvmateriāli, kurus pavisam pārstās ražot.

Tāpēc jau tie savulaik izgudroti, lai jaunu ēku būvniecība notiktu ātrāk, vieglāk un izdevīgāk. Tomēr Jākobsons atzīst, ka, ievērojot Eiropas nosprausto Zaļo kursu, ražotāji pakāpeniski un arvien vairāk pievērsīsies tādiem būvmateriāliem, kas saražoti no dabiskām izejvielām.

Viņaprāt, atteikšanās no būvmateriāliem, kurus ražo un lieto būvniecībā jau gadu desmitiem, būtu otra galējība, līdzīga tai, kādu savulaik jau piedzīvojām, uzplaukstot videi kaitīgo sintētisko materiālu ražošanai, kuri izspieda no dabiskām izejvielām ražotos. Tādēļ, viņaprāt, abu veidu būvmateriālus ražos arī turpmāk.

“Visi būvmateriāli nekad nebūs tikai dabiskas izcelsmes,” spriež ēveļskaidu plātņu (fibrolīta) ražotnes “Cewood” valdes loceklis Ingars Ūdris, “pašlaik tirgū ir izveidojies aptuvens līdzsvars starp dabiskas izcelsmes būvmateriāliem un ar dažādām sintētiskajām piedevām ražotajiem. Taču jāpaiet laikam, lai būvniecībā plašāk sāktu lietot videi pilnīgi nekaitīgus būvmateriālus.”

Bet uzņēmuma “Sakret Holdings” valdes loceklis Juris Grīnvalds uzskata, ka būtu liela kļūda atteikties no būvmateriāliem, kuri radīti dabiskas evolūcijas ceļā – vairākkārt izmēģināti un pārbaudīti un jau sekmīgi lietoti būvniecībā.

Pats svarīgākais būtu būvmateriālu pareiza izvēle un to prasmīgs pielietojums, nevis ideja par pilnīgu atteikšanos no līdz šim ražotajiem un to aizstāšana ar ko citu. Turklāt arī būvmateriālu ražotāji nestāv uz vietas.

Uzņēmums “Sakret Holdings” un citi ik gadu iegulda prāvas summas laboratoriskos pētījumos, meklējot iespējas radīt jaunus, videi mazāk kaitīgus produktus.

“Mēs ļoti labi atceramies, piemēram, kādu stikla vati ražoja padomju varas laikā. Un kādus siltināšanas materiālus ražo pašlaik,” piebilst Juris Grīn­valds. Viņaprāt, Eiropas Zaļais kurss nozīmē nevis atteikšanos no līdz šim lietotajiem būvmateriāliem, bet plašāku atjaunojamo energoresursu izmantošanu, piemēram, saules paneļu izmantošanu jaunu namu būvniecībā.

Dabisko materiālu lietošana paplašināsies

Alūksnē jumta segumam paredzēto koka skaidu jeb lubiņu ražošanas uzņēmuma “Veigs” vadītājs Valdis Zadumins domā, ka Eiropas nospraustā Zaļā kursa ietekmē dabisko izejvielu izmantošana būvmateriālu ražošanā un to lietošana būvniecībā tomēr paplašināsies.

Tomēr tā varētu notikt ļoti lēni, līdzīgi tam, cik lēni mainās cilvēku izpratne par aizsardzības pasākumiem pret vides piesārņošanu. Viņaprāt, sintētisko būvmateriālu ražotāji uzreiz vēl neizjutīs Eiropas Zaļā kursa ietekmi.

Pārmaiņas sākšoties tikai tad, kad sintētisko būvmateriālu pārdošanas cenā tiks iekļauta arī to utilizācija, kas būtiski palielinās šo būvmateriālu izmantošanas izmaksas. Rezultātā mazāk ražos un lietos tos būvmateriālus, kuru utilizācija būs dārgāka nekā citām alternatīvām.

Savukārt “Cewood” pārstāvis Ingars Ūdris spriež, ka Latvijā lielas iespējas ir no koksnes izgatavotajiem produktiem, lielāko uzsvaru liekot uz būvmateriāliem ar pievienoto vērtību, kādus jau sekmīgi ražo, piemēram, viņa uzņēmumā.

“Cewood” plātnes top no 100% dabiskas izcelsmes materiāliem: ēveļskaidām, saistvielai izmantojot cementu un ūdeni. Ēveļskaidas tiek ražotas no Latvijas egles, kas ievāktas 100 km rādiusā no ražotnes Alūksnes novada Jaunlaicenē.

Foto: Valdis Semjonovs

Pieprasījums aug, bet lēnām

Uz manu jautājumu, vai pašlaik Latvijā pēc dabiskajiem būv­materiāliem vispār ir pieprasījums, būvmateriālu ražotāji atbild dažādi.

“Cewood” valdes loceklis Ingars Ūdris stāsta, ka pēc uzņēmumā no ēveļskaidām ražotajām plātnēm pieprasījums aug. Pēc viņa teiktā, uzņēmumā ražotās konstruktīvās plātnes, kuras padomju varas laikā izmantoja tikai siltināšanai, pašlaik piedzīvojot uzplaukumu tāpēc, ka paplašinās to lietojuma iespējas.

“Mūsu ražotās plātnes griestu un sienu apdarei top no Latvijas egles, saistvielas – no cementa un ūdens, tāpēc plātnes ir pilnīgi dabiskas izcelsmes un atbilstošas mūsdienu prasībām,” saka Ingars, “plātņu priekšrocība ir ne tikai dabiskums, bet arī ilgmūžība, jo pat pēc 50 gadiem šis materiāls nebūs zaudējis savas konstruktīvās, nestspējas un siltināšanas īpašības.”

Pieprasījums augot arī pēc cita “Cewood” produkta – no koksnes ražotajām akustiskajām plātnēm, kuras esot pat vēl populārākas par konstruktīvajām. Turklāt pašlaik nemaz neesot daudz šo produktu ražotāju, tāpēc Latvijā būtu vieta arī citiem.

Alūksnes uzņēmuma “Veigs” lubiņu ražotājs Valdis Zadumins atzīst, ka pašlaik pieprasījums pēc koka lubiņām jumtu segumu ieklāšanai gan vēl neesot pārāk liels. Bet tas lēnām palielinās.

Tik un tā viņš ir pārliecināts, ka arī šim būvmateriālam ir nākotne. Viņaprāt, vienmēr būs cilvēki, kuri novērtēs šī jumtu seguma ieguvumus.

“Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais”

Foto: Karīna Miezāja

Tā apgalvo Jelgavas novada kūdras ieguves un kūdras produktu ražošanas uzņēmuma “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks, atgādinot, ka Latvijā būvmateriālu ražošanā sendienis izmantota arī kūdra.

Piemēram, 1936. gadā Liepājas apriņķa Vērgales pagastā Ploces kūdras fabrikā no kūdras sāka ražot siltuma izolācijas plātnes. Padomju varas laikā māju būvniecībā kūdru izmantoja gan kā sienu pildāmo būv­materiālu, gan no kūdras paneļiem ceļot dzīvojamās mājas. Tās vēl tagad var ieraudzīt Priekules, Dobeles, Alūksnes, Preiļu, Skrundas, Jelgavas, Līvānu, Siguldas novados.

“Tas uzskatāmi pierādīja, ka kūdras paneļi lētāki nekā citi sienu būvmateriāli, to izmantošana samazina ēkas svaru, bet celtniecība notiek ātrāk, jo kūdras paneļus var izgatavot arī ziemā,” skaidro Uldis Ameriks.

Uz jautājumu, vai kūdru varētu izmantot sienu paneļu ražošanā arī pašlaik, ņemot vērā, ka kūdra ir degošs materiāls, Uldis Ameriks atbild, ka pirms kara, uzsākot šo būvmateriālu ražošanu, ražotāji noteikti bija padomājuši arī par ugunsdrošību, izmantojot par saistvielu nedegošu materiālu.

Mūsdienu ražotājiem gādāt par ugunsdrošību ir lielākas iespējas nekā tolaik. Viņaprāt, kūdru varētu izmantot būvmateriālu ražošanā arī pašlaik.

Tomēr par šīm iespējām varētu stipri šaubīties, ņemot vērā to, ka Eiropas nospraustā Zaļā kursa ietvaros Briseles ierēdņi pie fosilajiem resursiem pieskaitījuši arī kūdru, jo to izmanto enerģētikā.

To sadedzinot, rodas siltumnīcefekta gāzu izmeši. Kaut arī Latvijā kūdru sen vairs neizmanto enerģētikā, šis aizliegums skar šī 1,5 miljardu tonnu lielā resursa turpmāko izmantošanu.

“Eiropas Zaļais kurss, protams, ietekmēs arī būvmateriālu ražošanu,” turpina Uldis Ameriks, “patērētājs būs spiests izvēlēties regulās noteiktos būvmateriālus, piemēram, koksni, kaut arī kūdra, piemēram, siltuma izolācijai būtu ļoti noderīgs būvmateriāls, turklāt bez vides piesārņojuma, kā to paredz Zaļais kurss.”

“Born in Latvia”

Uldis Ameriks teic, ka no kūdras ražotu būvmateriālu sarakstā vēl ir pulka tukšu vietu. Par vienu no visplašāk izmantojamajiem sienu apdares materiāliem noteikti varētu kļūt arī kūdras krāsa.

Kaut arī tās īpašības vēl jāpēta, jau pašlaik noskaidrots, ka kūdras krāsas iegūšanai jāpievieno vien klīsteris, tādējādi tai nav vajadzīgas nekādas papildu ķīmiskas vielas. Jautāts, vai kūdras krāsai varētu būt tik plašs pielietojums, ka tā spētu izkonkurēt sintētiskās, Uldis Ameriks atbild, ka visur pasaulē cilvēki arvien biežāk māju sienu apdarē izmanto dabiskās izejvielas, piemēram, lineļļu, dzeltenu miltu krāsu, zilo mālu krāsu. Izvēle, protams, ir katra paša ziņā.

Tomēr, pēc U. Amerika domām, tas būtu videi un cilvēka veselībai pilnīgi nekaitīgs un inovatīvs produkts, ko varētu laist pasaules tirgū ar zīmi “Born in Latvia”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Daugavpils novada Nīcgales pagastā “Laflora” iecerējusi uzbūvēt kūdras pārstrādes rūpnīcu. Ražotnē līdzās kūdras substrātam un frakcionētajiem kūdras produktiem plānota arī būvniecībā lietojamu būvmateriālu ražošana – siltumizolācijas materiāli no kūdras, kūdras krāsa un špaktelēšanas masas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 73
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 3
7 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Daktera vārds tiek izķengāts pa visu valsti!” Ecmanis parāda Jakovina Covid-19 testus un noliedz, ka viņš ārstējis, būdams inficējies 59
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“It kā valdībā netrūktu problēmu…”: jaunā veselības ministra Pavļuta mājoklī pamanītas neizskaidrojamas dīvainības 38
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Uzņēmējs Māris Gailis atklāj, ar ko “patiesībā” darba laikā nodarbojas valsts ierēdņi 24
1 diena
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Veselam
Latvijā atklāts 1031 Covid-19 gadījums, bet miruši vēl 26 sasirgušie 3
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas Norvēģijā miruši 23 cilvēki 11
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Gaidāma aukstākā nakts pēdējos gados. Cik zemu temperatūra kritīs?
1 stunda
SK
Skaties.lv
Stāsti
”Piezvanīja, ka ir mirusi, bet izrādījās, ka vēl ir dzīva!” Atklāti par prestižā pansionātā notiekošo 21
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Gaidāma aukstākā nakts pēdējos gados. Cik zemu temperatūra kritīs?
15:00
LA
LA.LV
Ziņas
Pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas Norvēģijā miruši 23 cilvēki 11
14:49
LE
LETA
Veselam
Latvijā atklāts 1031 Covid-19 gadījums, bet miruši vēl 26 sasirgušie 3
13:34
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 3
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Iedzīvotāji vēsta par teju pusmetru dziļu sniegu! Nākamnedēļ tas strauji samazināsies
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Automašīna apgāzās un ieslīdēja upē: traģiskā negadījumā bojā gājusi auto vadītāja
6 stundas
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
Pārliecībai, ka “visu ražo Ķīnā”, vietējie ražotāji arvien biežāk spēj pretī likt savas preces
4 stundas
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Gada necilvēks un vēl daži zvēri 30
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Gobzems pošas uz Saeimu: atklāj, cik biedru jau ir topošajā partijā 9
5 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Daktera vārds tiek izķengāts pa visu valsti!” Ecmanis parāda Jakovina Covid-19 testus un noliedz, ka viņš ārstējis, būdams inficējies 59
20 stundas
LK
Linda Kusiņa-Šulce
Ziņas
Kas restorānu ēdienkartēs slēpjas zem ieraksta ­”Izģērbies, māsa Veronika!”? 1
5 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Cīnās par Burtnieka ezeru vai par krēslu? Zvejnieki uzskata, ka pašvaldība melo un rīkojas beztiesiski 3
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
Iedzīvotājus aicina pārbaudīt aktuālo kustības sarakstu: atcelti vairāki reģionālo maršrutu autobusu reisi 1
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vairāk tūkstoši – cik lielas būs vakcinācijas projekta biroja darbinieku algas? 26
22 stundas
AL
Agris Liepiņš
Ziņas
Agris Liepiņš: Līdz Trampa ērai čivināšana, ja arī tika piekopta, tad neuzkrītoši
4 dienas
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 73
1 diena
SK
Skaties.lv
Veselam
Fizioterapeite: “Kustība svaigā gaisā ir kvalitatīvāka!” Dabas “sporta zāles” iespējas tiem, kuri ilgojas pēc fitnesa kluba
6 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
Aptauja: Kura no Maestro Paula melodijām Tev ir vistuvākā? 47
1 diena
SK
Skaties.lv
Kokteilis
Izjukušas Sanas Timmas un hokejista Kaspara Saulieša attiecības: “Novēlu atrast to īsto un vienīgo!” 8
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Notārei un uzņēmējam katram 100 000 eiro par vecu un nevarīgu cilvēku apkrāpšanu 24
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Lidija un Lida
6 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Izcilam brīvdienu ēdienam! Kalmāra gredzentiņi ar kokosriekstu pienu, kariju, ķiršu tomātiņiem un kabaci
1 diena
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Vakarā pirms aiziešanas mūžībā viņa teikusi māsiņai, lai telefonu vairs nelādē.” Kolēģi sēro par Astrīdas Kairišas nāvi 8
2 dienas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
moderni iekārtot mājokli: šī gada 6 aktuālākās tendences
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Sunītim rotaļlietas var nopirkt, bet bērnam gan nevar.” Armands Krauze par aizliegtajām precēm un trūkstošo loģiku 9
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“It kā valdībā netrūktu problēmu…”: jaunā veselības ministra Pavļuta mājoklī pamanītas neizskaidrojamas dīvainības 38
2 dienas
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Šī nedēļa ienesīs negaidītus pavērsienus tavā dzīvē, garlaicīgi noteikti nebūs! Horoskopi no 18. līdz 24. janvārim
6 stundas