Foto: Karīna Miezāja

Ja “viss jaunais ir labi aizmirsts vecais”, kāpēc būvmateriālu ražotāju galvās valda tāds juceklis? 0

Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
Vai mežā kritušu koku drīkst sazāģēt un vest to mājās, lai izmantotu malkai? 95
Slepenas pazemes pilis ar mākslīgiem dārziem un peldbaseiniem, pārtikas krājumi pieciem gadiem – miljardieri gatavojas apokalipsei
Lasīt citas ziņas

Aktualizējoties Eiropas Zaļā kursa prasībām par zaļu būvniecību un zaļiem būvmateriāliem, kļūst skaidrs, ka būvmateriālu ražotāju galvā valda diezgan liels juceklis par to, kas ar šiem jēdzieniem domāts, gan arī par to tālākajām perspektīvām.

Kaut arī pasaulē pieaug pieprasījums pēc dabiskas izcelsmes būvmateriāliem, Latvijas būvmateriālu ražotāji atzīst – no līdz šim ražotajiem un būvniecībā lietotajiem tik drīz vēl neatteiksies.

CITI ŠOBRĪD LASA
Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons: “Ražotāji pakāpeniski pievērsīsies tādiem būvmateriāliem, kas saražoti no dabiskām izejvielām, tomēr atteikšanās no būvmateriāliem, kurus ražo un lieto būvniecībā jau gadu desmitiem, būtu galējība.”
Foto: Timurs Subhankulovs

Tomēr varētu mainīties pircēju prasības pret šiem būvmateriāliem, jo, augot cilvēku apziņai un zināšanām, tie, iespējams, arvien vairāk pievērsīs uzmanību jautājumiem, no kā iespējams būvēt mājas un kādās mājās cilvēki gribētu dzīvot. Piemēram, Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons šaubās, vai nākamo desmit gadu laikā vispār būs tādi būvmateriāli, kurus pavisam pārstās ražot.

Tāpēc jau tie savulaik izgudroti, lai jaunu ēku būvniecība notiktu ātrāk, vieglāk un izdevīgāk. Tomēr Jākobsons atzīst, ka, ievērojot Eiropas nosprausto Zaļo kursu, ražotāji pakāpeniski un arvien vairāk pievērsīsies tādiem būvmateriāliem, kas saražoti no dabiskām izejvielām.

LA.LV Aptauja

Kad jūs sagaidāt izmaiņas būvmateriālu piedāvājumos Zaļā kursa ietekmē?

  • kad sintētisko būvmateriālu pārdevēji būs spiesti pieņemt atpakaļ utilizēšanai izmantotos otrreizējai pārstrādei – kā riepas
  • kad ar normatīviem noteiks lielāku kokmateriālu īpatsvaru publiskās būvēs
  • kad ar vides nodokli apliks visus tos būvmateriālus, kas nav ražoti no dabiskām izejvielām
  • kad ražotājs garantēs koka būvmateriālu mazāku degtspēju nekā sintētisko

Viņaprāt, atteikšanās no būvmateriāliem, kurus ražo un lieto būvniecībā jau gadu desmitiem, būtu otra galējība, līdzīga tai, kādu savulaik jau piedzīvojām, uzplaukstot videi kaitīgo sintētisko materiālu ražošanai, kuri izspieda no dabiskām izejvielām ražotos. Tādēļ, viņaprāt, abu veidu būvmateriālus ražos arī turpmāk.

“Visi būvmateriāli nekad nebūs tikai dabiskas izcelsmes,” spriež ēveļskaidu plātņu (fibrolīta) ražotnes “Cewood” valdes loceklis Ingars Ūdris, “pašlaik tirgū ir izveidojies aptuvens līdzsvars starp dabiskas izcelsmes būvmateriāliem un ar dažādām sintētiskajām piedevām ražotajiem. Taču jāpaiet laikam, lai būvniecībā plašāk sāktu lietot videi pilnīgi nekaitīgus būvmateriālus.”

Bet uzņēmuma “Sakret Holdings” valdes loceklis Juris Grīnvalds uzskata, ka būtu liela kļūda atteikties no būvmateriāliem, kuri radīti dabiskas evolūcijas ceļā – vairākkārt izmēģināti un pārbaudīti un jau sekmīgi lietoti būvniecībā.

Pats svarīgākais būtu būvmateriālu pareiza izvēle un to prasmīgs pielietojums, nevis ideja par pilnīgu atteikšanos no līdz šim ražotajiem un to aizstāšana ar ko citu. Turklāt arī būvmateriālu ražotāji nestāv uz vietas.

Uzņēmums “Sakret Holdings” un citi ik gadu iegulda prāvas summas laboratoriskos pētījumos, meklējot iespējas radīt jaunus, videi mazāk kaitīgus produktus.

“Mēs ļoti labi atceramies, piemēram, kādu stikla vati ražoja padomju varas laikā. Un kādus siltināšanas materiālus ražo pašlaik,” piebilst Juris Grīn­valds. Viņaprāt, Eiropas Zaļais kurss nozīmē nevis atteikšanos no līdz šim lietotajiem būvmateriāliem, bet plašāku atjaunojamo energoresursu izmantošanu, piemēram, saules paneļu izmantošanu jaunu namu būvniecībā.

Dabisko materiālu lietošana paplašināsies

Alūksnē jumta segumam paredzēto koka skaidu jeb lubiņu ražošanas uzņēmuma “Veigs” vadītājs Valdis Zadumins domā, ka Eiropas nospraustā Zaļā kursa ietekmē dabisko izejvielu izmantošana būvmateriālu ražošanā un to lietošana būvniecībā tomēr paplašināsies.

Tomēr tā varētu notikt ļoti lēni, līdzīgi tam, cik lēni mainās cilvēku izpratne par aizsardzības pasākumiem pret vides piesārņošanu. Viņaprāt, sintētisko būvmateriālu ražotāji uzreiz vēl neizjutīs Eiropas Zaļā kursa ietekmi.

Pārmaiņas sākšoties tikai tad, kad sintētisko būvmateriālu pārdošanas cenā tiks iekļauta arī to utilizācija, kas būtiski palielinās šo būvmateriālu izmantošanas izmaksas. Rezultātā mazāk ražos un lietos tos būvmateriālus, kuru utilizācija būs dārgāka nekā citām alternatīvām.

Savukārt “Cewood” pārstāvis Ingars Ūdris spriež, ka Latvijā lielas iespējas ir no koksnes izgatavotajiem produktiem, lielāko uzsvaru liekot uz būvmateriāliem ar pievienoto vērtību, kādus jau sekmīgi ražo, piemēram, viņa uzņēmumā.

“Cewood” plātnes top no 100% dabiskas izcelsmes materiāliem: ēveļskaidām, saistvielai izmantojot cementu un ūdeni. Ēveļskaidas tiek ražotas no Latvijas egles, kas ievāktas 100 km rādiusā no ražotnes Alūksnes novada Jaunlaicenē.

Foto: Valdis Semjonovs

Pieprasījums aug, bet lēnām

Uz manu jautājumu, vai pašlaik Latvijā pēc dabiskajiem būv­materiāliem vispār ir pieprasījums, būvmateriālu ražotāji atbild dažādi.

“Cewood” valdes loceklis Ingars Ūdris stāsta, ka pēc uzņēmumā no ēveļskaidām ražotajām plātnēm pieprasījums aug. Pēc viņa teiktā, uzņēmumā ražotās konstruktīvās plātnes, kuras padomju varas laikā izmantoja tikai siltināšanai, pašlaik piedzīvojot uzplaukumu tāpēc, ka paplašinās to lietojuma iespējas.

“Mūsu ražotās plātnes griestu un sienu apdarei top no Latvijas egles, saistvielas – no cementa un ūdens, tāpēc plātnes ir pilnīgi dabiskas izcelsmes un atbilstošas mūsdienu prasībām,” saka Ingars, “plātņu priekšrocība ir ne tikai dabiskums, bet arī ilgmūžība, jo pat pēc 50 gadiem šis materiāls nebūs zaudējis savas konstruktīvās, nestspējas un siltināšanas īpašības.”

Pieprasījums augot arī pēc cita “Cewood” produkta – no koksnes ražotajām akustiskajām plātnēm, kuras esot pat vēl populārākas par konstruktīvajām. Turklāt pašlaik nemaz neesot daudz šo produktu ražotāju, tāpēc Latvijā būtu vieta arī citiem.

Alūksnes uzņēmuma “Veigs” lubiņu ražotājs Valdis Zadumins atzīst, ka pašlaik pieprasījums pēc koka lubiņām jumtu segumu ieklāšanai gan vēl neesot pārāk liels. Bet tas lēnām palielinās.

Tik un tā viņš ir pārliecināts, ka arī šim būvmateriālam ir nākotne. Viņaprāt, vienmēr būs cilvēki, kuri novērtēs šī jumtu seguma ieguvumus.

“Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais”

Foto: Karīna Miezāja

Tā apgalvo Jelgavas novada kūdras ieguves un kūdras produktu ražošanas uzņēmuma “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks, atgādinot, ka Latvijā būvmateriālu ražošanā sendienis izmantota arī kūdra.

Piemēram, 1936. gadā Liepājas apriņķa Vērgales pagastā Ploces kūdras fabrikā no kūdras sāka ražot siltuma izolācijas plātnes. Padomju varas laikā māju būvniecībā kūdru izmantoja gan kā sienu pildāmo būv­materiālu, gan no kūdras paneļiem ceļot dzīvojamās mājas. Tās vēl tagad var ieraudzīt Priekules, Dobeles, Alūksnes, Preiļu, Skrundas, Jelgavas, Līvānu, Siguldas novados.

“Tas uzskatāmi pierādīja, ka kūdras paneļi lētāki nekā citi sienu būvmateriāli, to izmantošana samazina ēkas svaru, bet celtniecība notiek ātrāk, jo kūdras paneļus var izgatavot arī ziemā,” skaidro Uldis Ameriks.

Uz jautājumu, vai kūdru varētu izmantot sienu paneļu ražošanā arī pašlaik, ņemot vērā, ka kūdra ir degošs materiāls, Uldis Ameriks atbild, ka pirms kara, uzsākot šo būvmateriālu ražošanu, ražotāji noteikti bija padomājuši arī par ugunsdrošību, izmantojot par saistvielu nedegošu materiālu.

Mūsdienu ražotājiem gādāt par ugunsdrošību ir lielākas iespējas nekā tolaik. Viņaprāt, kūdru varētu izmantot būvmateriālu ražošanā arī pašlaik.

Tomēr par šīm iespējām varētu stipri šaubīties, ņemot vērā to, ka Eiropas nospraustā Zaļā kursa ietvaros Briseles ierēdņi pie fosilajiem resursiem pieskaitījuši arī kūdru, jo to izmanto enerģētikā.

To sadedzinot, rodas siltumnīcefekta gāzu izmeši. Kaut arī Latvijā kūdru sen vairs neizmanto enerģētikā, šis aizliegums skar šī 1,5 miljardu tonnu lielā resursa turpmāko izmantošanu.

“Eiropas Zaļais kurss, protams, ietekmēs arī būvmateriālu ražošanu,” turpina Uldis Ameriks, “patērētājs būs spiests izvēlēties regulās noteiktos būvmateriālus, piemēram, koksni, kaut arī kūdra, piemēram, siltuma izolācijai būtu ļoti noderīgs būvmateriāls, turklāt bez vides piesārņojuma, kā to paredz Zaļais kurss.”

“Born in Latvia”

Uldis Ameriks teic, ka no kūdras ražotu būvmateriālu sarakstā vēl ir pulka tukšu vietu. Par vienu no visplašāk izmantojamajiem sienu apdares materiāliem noteikti varētu kļūt arī kūdras krāsa.

Kaut arī tās īpašības vēl jāpēta, jau pašlaik noskaidrots, ka kūdras krāsas iegūšanai jāpievieno vien klīsteris, tādējādi tai nav vajadzīgas nekādas papildu ķīmiskas vielas. Jautāts, vai kūdras krāsai varētu būt tik plašs pielietojums, ka tā spētu izkonkurēt sintētiskās, Uldis Ameriks atbild, ka visur pasaulē cilvēki arvien biežāk māju sienu apdarē izmanto dabiskās izejvielas, piemēram, lineļļu, dzeltenu miltu krāsu, zilo mālu krāsu. Izvēle, protams, ir katra paša ziņā.

Tomēr, pēc U. Amerika domām, tas būtu videi un cilvēka veselībai pilnīgi nekaitīgs un inovatīvs produkts, ko varētu laist pasaules tirgū ar zīmi “Born in Latvia”.

SAISTĪTIE RAKSTI

Daugavpils novada Nīcgales pagastā “Laflora” iecerējusi uzbūvēt kūdras pārstrādes rūpnīcu. Ražotnē līdzās kūdras substrātam un frakcionētajiem kūdras produktiem plānota arī būvniecībā lietojamu būvmateriālu ražošana – siltumizolācijas materiāli no kūdras, kūdras krāsa un špaktelēšanas masas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
Vai mežā kritušu koku drīkst sazāģēt un vest to mājās, lai izmantotu malkai? 95
Slepenas pazemes pilis ar mākslīgiem dārziem un peldbaseiniem, pārtikas krājumi pieciem gadiem – miljardieri gatavojas apokalipsei
FOTO. Princis Harijs karalienes nāves dienā bijis tik saniknots, ka noraidījis sava tēva Čārlza ielūgumu uz vakariņām. Kas starp abiem notika? 27
Krievu, kurš protestēja pret tanka T-34 Narvā pārvietošanu, deportē no Igaunijas
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
FOTO. VIDEO. Policija brutāli izrēķinās ar Krievijas iedzīvotājiem, kuri izgājuši ielās, protestējot pret mobilizāciju 43
Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krievijā Putins aizbraucis atpūsties 33
Krievu, kurš protestēja pret tanka T-34 Narvā pārvietošanu, deportē no Igaunijas
Slepenas pazemes pilis ar mākslīgiem dārziem un peldbaseiniem, pārtikas krājumi pieciem gadiem – miljardieri gatavojas apokalipsei
Biedrību “Hospiss LV” novērtē Eiropā – Latvijā paliatīvās aprūpes sistēma joprojām nav sakārtota
22:31
Latvijas kosmosa industrijas pirmie soļi kosmosā
21:59
Mediķi pauduši pārliecību, ka tas esot neatgriezeniski… Kungam ļoti nepaveicās ar to koronavīrusu
21:47
Vai tiešām sašķobījusies Raimonda Paula veselība? Krauze atklāj, kā patiesībā jūtas komponists 16
VIDEO. Igaunijas mežos pamanīts liels retums – lācene ar četriem mazuļiem 2
Putinam bija interese par vienu cilvēku… Erdogans atklāj ukraiņu gūstekņu atbrīvošanas aizkulises
VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
Atklāj, cik Krievijas pilsoņi jau lūguši patvērumu Latvijā mobilizācijas dēļ
Mūžībā aizgājusi kādreizējā NEPLP vadītāja Aija Dulevska Cālīte
Putins nav atļāvis Krievijas ģenerāļiem atkāpties no Hersonas, jo tas izskatītos pēc pazemojošas sakāves 95
Naktī nezināmi vandaļi Krievijas karoga krāsās nokrāsojuši uzrakstu “Bolderāja” 24
ASV draud Krievijai ar smagām sankcijām aneksijas gadījumā
“Pēc Vairas Vīķes-Freibergas neviens prezidents nav uzstādījis Latvijas ilgtermiņa attīstības plānus!” norāda Ēķis 31
“Ir jāceļ minimālās algas, lai izvilktu darbinieku no verdzības stāvokļa!” Feldmans skaidro, kā rīkojās igauņi 41
Bijušais mājas vecākais atklāj, ka iekaustīts, kad mēģinājis pārliecināt iedzīvotājus par nepieciešamību veikt ēkas siltināšanu
“Neturēt vaļā logus, netecināt ūdeni, mazgājot zobus!” Eksperti stāsta, kā mājsaimniecībām taupīt energokrīzes laikā 194
Ainārs vēl 23. februārī bij galvenais tiltu būvētājs uz Maskavu! Egila Līcīša feļetons
FOTO. “Apbrīnas vērtais ozolkoka parkets un 1938. gada trauku bufete!” Kādā mājā dzīvoja Prezidenta pils galvenais elektriķis
Izmantojot hidrauliskos instrumentus, Rīgā no avarējuša auto atbrīvo cietušo
“Krieviem jāpaliek un jācīnās pret Putinu.” Lietuva nedos patvērumu Krievijas pilsoņiem, kas bēg no mobilizācijas 23
Vai šī būs diena, kad beidzot laikapstākļi mūs lutinās? Prognoze sestdienai
Palestīniešu fermeris netīšām uzgājis lieliski saglabātai Bizantijas laiku ēkas grīdas mozaīkai 11
Ķīpsalā top viedā pilsēta, kurā būs gudrās stāvvietas, viedais apgaismojums un citi risinājumi
Plaušu veselības rādītāji. Kad klepus kļūst bīstams?
Rīgā atvērta automatizētā picērija – pica top 3 minūšu laikā
Azovstaļ gūsteknis pirms un pēc gūsta – tik šausminoši, ka trūkst vārdu, veroties fotogrāfijā 53
Ārste skaidro, kāpēc nav vērts laboratorijās pārbaudīt ērces: “Nevienam to neiesaku”