Foto: Karīna Miezāja

Ja “viss jaunais ir labi aizmirsts vecais”, kāpēc būvmateriālu ražotāju galvās valda tāds juceklis? 0

Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Aktualizējoties Eiropas Zaļā kursa prasībām par zaļu būvniecību un zaļiem būvmateriāliem, kļūst skaidrs, ka būvmateriālu ražotāju galvā valda diezgan liels juceklis par to, kas ar šiem jēdzieniem domāts, gan arī par to tālākajām perspektīvām.

LE
LETA
Ziņas
Strauji augot Covid-19 saslimstībai, NMPD nāk klajā ar svarīgu paziņojumu 51
7 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Var gadīties, ka šodien zaudēsi lielas naudas summas! Horoskopi 18.septembrim
9 stundas
LA
Latvijas Avīze
Veselam
“Pēc potes gaidījām, kas nu būs, bet vīlāmies.” Ārstniecības augu audzētājs Ivars Geiba par vakcinēšanos pret Covid-19 61
14 stundas
Lasīt citas ziņas

Kaut arī pasaulē pieaug pieprasījums pēc dabiskas izcelsmes būvmateriāliem, Latvijas būvmateriālu ražotāji atzīst – no līdz šim ražotajiem un būvniecībā lietotajiem tik drīz vēl neatteiksies.

Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons: “Ražotāji pakāpeniski pievērsīsies tādiem būvmateriāliem, kas saražoti no dabiskām izejvielām, tomēr atteikšanās no būvmateriāliem, kurus ražo un lieto būvniecībā jau gadu desmitiem, būtu galējība.”
Foto: Timurs Subhankulovs

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr varētu mainīties pircēju prasības pret šiem būvmateriāliem, jo, augot cilvēku apziņai un zināšanām, tie, iespējams, arvien vairāk pievērsīs uzmanību jautājumiem, no kā iespējams būvēt mājas un kādās mājās cilvēki gribētu dzīvot. Piemēram, Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons šaubās, vai nākamo desmit gadu laikā vispār būs tādi būvmateriāli, kurus pavisam pārstās ražot.

Tāpēc jau tie savulaik izgudroti, lai jaunu ēku būvniecība notiktu ātrāk, vieglāk un izdevīgāk. Tomēr Jākobsons atzīst, ka, ievērojot Eiropas nosprausto Zaļo kursu, ražotāji pakāpeniski un arvien vairāk pievērsīsies tādiem būvmateriāliem, kas saražoti no dabiskām izejvielām.

LA.LV Aptauja

Kad jūs sagaidāt izmaiņas būvmateriālu piedāvājumos Zaļā kursa ietekmē?

  • kad sintētisko būvmateriālu pārdevēji būs spiesti pieņemt atpakaļ utilizēšanai izmantotos otrreizējai pārstrādei – kā riepas
  • kad ar normatīviem noteiks lielāku kokmateriālu īpatsvaru publiskās būvēs
  • kad ar vides nodokli apliks visus tos būvmateriālus, kas nav ražoti no dabiskām izejvielām
  • kad ražotājs garantēs koka būvmateriālu mazāku degtspēju nekā sintētisko

Viņaprāt, atteikšanās no būvmateriāliem, kurus ražo un lieto būvniecībā jau gadu desmitiem, būtu otra galējība, līdzīga tai, kādu savulaik jau piedzīvojām, uzplaukstot videi kaitīgo sintētisko materiālu ražošanai, kuri izspieda no dabiskām izejvielām ražotos. Tādēļ, viņaprāt, abu veidu būvmateriālus ražos arī turpmāk.

“Visi būvmateriāli nekad nebūs tikai dabiskas izcelsmes,” spriež ēveļskaidu plātņu (fibrolīta) ražotnes “Cewood” valdes loceklis Ingars Ūdris, “pašlaik tirgū ir izveidojies aptuvens līdzsvars starp dabiskas izcelsmes būvmateriāliem un ar dažādām sintētiskajām piedevām ražotajiem. Taču jāpaiet laikam, lai būvniecībā plašāk sāktu lietot videi pilnīgi nekaitīgus būvmateriālus.”

Bet uzņēmuma “Sakret Holdings” valdes loceklis Juris Grīnvalds uzskata, ka būtu liela kļūda atteikties no būvmateriāliem, kuri radīti dabiskas evolūcijas ceļā – vairākkārt izmēģināti un pārbaudīti un jau sekmīgi lietoti būvniecībā.

Pats svarīgākais būtu būvmateriālu pareiza izvēle un to prasmīgs pielietojums, nevis ideja par pilnīgu atteikšanos no līdz šim ražotajiem un to aizstāšana ar ko citu. Turklāt arī būvmateriālu ražotāji nestāv uz vietas.

Uzņēmums “Sakret Holdings” un citi ik gadu iegulda prāvas summas laboratoriskos pētījumos, meklējot iespējas radīt jaunus, videi mazāk kaitīgus produktus.

“Mēs ļoti labi atceramies, piemēram, kādu stikla vati ražoja padomju varas laikā. Un kādus siltināšanas materiālus ražo pašlaik,” piebilst Juris Grīn­valds. Viņaprāt, Eiropas Zaļais kurss nozīmē nevis atteikšanos no līdz šim lietotajiem būvmateriāliem, bet plašāku atjaunojamo energoresursu izmantošanu, piemēram, saules paneļu izmantošanu jaunu namu būvniecībā.

Dabisko materiālu lietošana paplašināsies

Alūksnē jumta segumam paredzēto koka skaidu jeb lubiņu ražošanas uzņēmuma “Veigs” vadītājs Valdis Zadumins domā, ka Eiropas nospraustā Zaļā kursa ietekmē dabisko izejvielu izmantošana būvmateriālu ražošanā un to lietošana būvniecībā tomēr paplašināsies.

Tomēr tā varētu notikt ļoti lēni, līdzīgi tam, cik lēni mainās cilvēku izpratne par aizsardzības pasākumiem pret vides piesārņošanu. Viņaprāt, sintētisko būvmateriālu ražotāji uzreiz vēl neizjutīs Eiropas Zaļā kursa ietekmi.

Pārmaiņas sākšoties tikai tad, kad sintētisko būvmateriālu pārdošanas cenā tiks iekļauta arī to utilizācija, kas būtiski palielinās šo būvmateriālu izmantošanas izmaksas. Rezultātā mazāk ražos un lietos tos būvmateriālus, kuru utilizācija būs dārgāka nekā citām alternatīvām.

Savukārt “Cewood” pārstāvis Ingars Ūdris spriež, ka Latvijā lielas iespējas ir no koksnes izgatavotajiem produktiem, lielāko uzsvaru liekot uz būvmateriāliem ar pievienoto vērtību, kādus jau sekmīgi ražo, piemēram, viņa uzņēmumā.

“Cewood” plātnes top no 100% dabiskas izcelsmes materiāliem: ēveļskaidām, saistvielai izmantojot cementu un ūdeni. Ēveļskaidas tiek ražotas no Latvijas egles, kas ievāktas 100 km rādiusā no ražotnes Alūksnes novada Jaunlaicenē.

Foto: Valdis Semjonovs

Pieprasījums aug, bet lēnām

Uz manu jautājumu, vai pašlaik Latvijā pēc dabiskajiem būv­materiāliem vispār ir pieprasījums, būvmateriālu ražotāji atbild dažādi.

“Cewood” valdes loceklis Ingars Ūdris stāsta, ka pēc uzņēmumā no ēveļskaidām ražotajām plātnēm pieprasījums aug. Pēc viņa teiktā, uzņēmumā ražotās konstruktīvās plātnes, kuras padomju varas laikā izmantoja tikai siltināšanai, pašlaik piedzīvojot uzplaukumu tāpēc, ka paplašinās to lietojuma iespējas.

“Mūsu ražotās plātnes griestu un sienu apdarei top no Latvijas egles, saistvielas – no cementa un ūdens, tāpēc plātnes ir pilnīgi dabiskas izcelsmes un atbilstošas mūsdienu prasībām,” saka Ingars, “plātņu priekšrocība ir ne tikai dabiskums, bet arī ilgmūžība, jo pat pēc 50 gadiem šis materiāls nebūs zaudējis savas konstruktīvās, nestspējas un siltināšanas īpašības.”

Pieprasījums augot arī pēc cita “Cewood” produkta – no koksnes ražotajām akustiskajām plātnēm, kuras esot pat vēl populārākas par konstruktīvajām. Turklāt pašlaik nemaz neesot daudz šo produktu ražotāju, tāpēc Latvijā būtu vieta arī citiem.

Alūksnes uzņēmuma “Veigs” lubiņu ražotājs Valdis Zadumins atzīst, ka pašlaik pieprasījums pēc koka lubiņām jumtu segumu ieklāšanai gan vēl neesot pārāk liels. Bet tas lēnām palielinās.

Tik un tā viņš ir pārliecināts, ka arī šim būvmateriālam ir nākotne. Viņaprāt, vienmēr būs cilvēki, kuri novērtēs šī jumtu seguma ieguvumus.

“Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais”

Foto: Karīna Miezāja

Tā apgalvo Jelgavas novada kūdras ieguves un kūdras produktu ražošanas uzņēmuma “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks, atgādinot, ka Latvijā būvmateriālu ražošanā sendienis izmantota arī kūdra.

Piemēram, 1936. gadā Liepājas apriņķa Vērgales pagastā Ploces kūdras fabrikā no kūdras sāka ražot siltuma izolācijas plātnes. Padomju varas laikā māju būvniecībā kūdru izmantoja gan kā sienu pildāmo būv­materiālu, gan no kūdras paneļiem ceļot dzīvojamās mājas. Tās vēl tagad var ieraudzīt Priekules, Dobeles, Alūksnes, Preiļu, Skrundas, Jelgavas, Līvānu, Siguldas novados.

“Tas uzskatāmi pierādīja, ka kūdras paneļi lētāki nekā citi sienu būvmateriāli, to izmantošana samazina ēkas svaru, bet celtniecība notiek ātrāk, jo kūdras paneļus var izgatavot arī ziemā,” skaidro Uldis Ameriks.

Uz jautājumu, vai kūdru varētu izmantot sienu paneļu ražošanā arī pašlaik, ņemot vērā, ka kūdra ir degošs materiāls, Uldis Ameriks atbild, ka pirms kara, uzsākot šo būvmateriālu ražošanu, ražotāji noteikti bija padomājuši arī par ugunsdrošību, izmantojot par saistvielu nedegošu materiālu.

Mūsdienu ražotājiem gādāt par ugunsdrošību ir lielākas iespējas nekā tolaik. Viņaprāt, kūdru varētu izmantot būvmateriālu ražošanā arī pašlaik.

Tomēr par šīm iespējām varētu stipri šaubīties, ņemot vērā to, ka Eiropas nospraustā Zaļā kursa ietvaros Briseles ierēdņi pie fosilajiem resursiem pieskaitījuši arī kūdru, jo to izmanto enerģētikā.

To sadedzinot, rodas siltumnīcefekta gāzu izmeši. Kaut arī Latvijā kūdru sen vairs neizmanto enerģētikā, šis aizliegums skar šī 1,5 miljardu tonnu lielā resursa turpmāko izmantošanu.

“Eiropas Zaļais kurss, protams, ietekmēs arī būvmateriālu ražošanu,” turpina Uldis Ameriks, “patērētājs būs spiests izvēlēties regulās noteiktos būvmateriālus, piemēram, koksni, kaut arī kūdra, piemēram, siltuma izolācijai būtu ļoti noderīgs būvmateriāls, turklāt bez vides piesārņojuma, kā to paredz Zaļais kurss.”

“Born in Latvia”

Uldis Ameriks teic, ka no kūdras ražotu būvmateriālu sarakstā vēl ir pulka tukšu vietu. Par vienu no visplašāk izmantojamajiem sienu apdares materiāliem noteikti varētu kļūt arī kūdras krāsa.

Kaut arī tās īpašības vēl jāpēta, jau pašlaik noskaidrots, ka kūdras krāsas iegūšanai jāpievieno vien klīsteris, tādējādi tai nav vajadzīgas nekādas papildu ķīmiskas vielas. Jautāts, vai kūdras krāsai varētu būt tik plašs pielietojums, ka tā spētu izkonkurēt sintētiskās, Uldis Ameriks atbild, ka visur pasaulē cilvēki arvien biežāk māju sienu apdarē izmanto dabiskās izejvielas, piemēram, lineļļu, dzeltenu miltu krāsu, zilo mālu krāsu. Izvēle, protams, ir katra paša ziņā.

Tomēr, pēc U. Amerika domām, tas būtu videi un cilvēka veselībai pilnīgi nekaitīgs un inovatīvs produkts, ko varētu laist pasaules tirgū ar zīmi “Born in Latvia”.

SAISTĪTIE RAKSTI

Daugavpils novada Nīcgales pagastā “Laflora” iecerējusi uzbūvēt kūdras pārstrādes rūpnīcu. Ražotnē līdzās kūdras substrātam un frakcionētajiem kūdras produktiem plānota arī būvniecībā lietojamu būvmateriālu ražošana – siltumizolācijas materiāli no kūdras, kūdras krāsa un špaktelēšanas masas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Strauji augot Covid-19 saslimstībai, NMPD nāk klajā ar svarīgu paziņojumu 47
7 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Var gadīties, ka šodien zaudēsi lielas naudas summas! Horoskopi 18.septembrim
9 stundas
LA
Latvijas Avīze
Veselam
“Pēc potes gaidījām, kas nu būs, bet vīlāmies.” Ārstniecības augu audzētājs Ivars Geiba par vakcinēšanos pret Covid-19 61
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Drosmīgs gailis un kaza izglābj vistu no vanaga nagiem 19
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Krievijā nomirusi Navaļnijam nosacīto sodu ar reālu aizstājusī tiesnese 23
8 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Strauji augot Covid-19 saslimstībai, NMPD nāk klajā ar svarīgu paziņojumu 47
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Krievijā nomirusi Navaļnijam nosacīto sodu ar reālu aizstājusī tiesnese 23
8 stundas
IK
Ilze Kalve
Ziņas
Automašīnu vietā gājējus un velosipēdistus tagad apdraud jauna problēma – e-skūteris 12
9 stundas
LA
Latvijas Avīze
Veselam
“Pēc potes gaidījām, kas nu būs, bet vīlāmies.” Ārstniecības augu audzētājs Ivars Geiba par vakcinēšanos pret Covid-19 61
13 stundas
LL
Lilija Limane
Stāsti
Liepājas tirgus tik pārpildīts, ka visiem tirdzeniekiem nebija pat vietas 1
22:00
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Šķiet, ka jau esmu aizmirsis to fantastisko sajūtu, ko katru reizi sagādā latviešu līdzjutēji!” Briedis komentē “atgriešanās” cīņu 2
21:50
LE
LETA
Ziņas
Strauji augot Covid-19 saslimstībai, NMPD nāk klajā ar svarīgu paziņojumu 47
20:53
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Šķiet, ka jau esmu aizmirsis to fantastisko sajūtu, ko katru reizi sagādā latviešu līdzjutēji!” Briedis komentē “atgriešanās” cīņu 2
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ap Ziemassvētkiem uzņēmēji saņems “dāvanas” no VID, kas liks rīkoties. Endziņš par nodokļu sistēmas brāķi 26
13 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Influencere Beta Beidz: “Jāpalīdz meitenēm, kurām nav paveicies sociālā slāņa loterijā!” 11
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Ap 10 000 migrantu slēpjas no karstuma zem tilta uz ASV un Meksikas robežas 9
11 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Karstākajā ražas laikā Sakņu paviljons bēdīgi stāv pustukšs. Uz kurieni “pārcēlies” iecienītais paviljons? 27
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rastorgujevam diskvalifikācijas dēļ olimpiskās spēles ies secen 9
10 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
“Sargājot šodien Pav­ļutu, jūs stumjat sevi uz klinti.” Pavļutu kritizē, bet atstāj amatā 68
15 stundas
Daina Šulca
Ziņas
“Profesionāli esmu ļoti daudz ieguvusi,” Beatrise dalās pieredzē par studijām Dānijā 4
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. “Cēloņi šādām izmaiņām pagaidām nav zināmi!” Latvijā samazinās susuru populācija 8
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Darboties vajag ne tikai rungai, bet arī dialogam.” Kossovičs iepriecināts par vakcinācijas rādītājiem Rīgas skolās 13
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Iekļūstot kādā privātmājā, vairākas personas maskās īpaši cietsirdīgi aplaupa sievieti 10
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
VIDEO. Autovadītājam piemēro 360 eiro sodu par braukšanu ar ātrumu 161 km/h 5
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vīķe-Freiberga: Mums plosās pandēmija, slimība skar visus, tomēr daži bezatbildīgi nebaidās spēlēt krievu ruleti 188
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ko darīt Pavļutam, ja cilvēki negrib vakcinēties – vilkt aiz matiem?!” Bikše par veselības ministra atbildību 83
16 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Latvija atpaliek no kaimiņiem, savukārt Baltijas “tīģera” lomā Igauniju pamazām nomaina Lietuva 38
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Mūžībā devies vjetnamiešu Tarzāns, kurš 40 gadus pavadīja džungļos 5
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ar nodokļiem neapliekamo minimumu plāno celt vismaz līdz 400 eiro. Cik naudas paliktu “uz rokas”? 37
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Dusmīgs par nesaņemto algu vīrietis ar ekskavatoru sadauza vairākas darba mašīnas 16
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Krāsaina, aromātiska un ļoti garšīga: ķirbja krēmzupa ar tīģergarnelēm, ingveru un konjaku 1
1 diena
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Gluži kā universālais veļas pulveris izmazgā melnumus, tā “cilvēciskā kļūda” attaisno šobrīd ikvienu varas grēku 65
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Britu mediji: prinča Viljama sieva Keita Midltone ir ceturtā bērniņa gaidībās? 9
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Drosmīgs gailis un kaza izglābj vistu no vanaga nagiem 19
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Kaspars Kambala sarīko pamatīgu skandālu, jo sieva bez viņa atļaujas nopirkusi jaunus krēslus 52
1 diena
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Vai, jūsuprāt, nevakcinētajiem vajadzētu lielākus ierobežojumus? 169
1 diena