Zemkopības ministrijas nākamā gada budžets sasniegs 698,861 miljonu eiro 0
Zemkopības ministrijas (ZM) nākamā gada budžets sasniegs 698,861 miljonu eiro, kas ir par 3,9% vairāk nekā gadu iepriekš, tostarp 116,585 miljoni eiro nākamgad paredzēti pamatfunkciju īstenošanai, liecina piektdien valdībā apstiprinātais budžeta plāns.
ZM pārraudzībā esošo nozaru uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai 2020.gadā paredzēti 629,069 miljoni eiro, kas tiks ieguldīti konkurētspējīgas uzņēmējdarbības attīstības sekmēšanā ilgtermiņā, ievērojot reģionāli līdzsvarotas attīstības principus.
Dabas resursu ilgtspējības saglabāšanai 2020.gadā paredzēti 28,168 miljoni eiro, tostarp meža, zemes un zivju resursu ilgtspējīgai saglabāšanai, kā arī augu veselībai un augu aprites uzraudzībai.
Pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīguma, pārtikas higiēnas un kvalitātes, kā arī dzīvnieku veselības labturības un aizsardzības nodrošināšanai 2020. gadā ir paredzēti 20,137 miljoni eiro, lai nodrošinātu nekaitīgas un kvalitatīvas pārtikas apriti un augstu dzīvnieku veselības līmeni.
Cilvēkresursu attīstības veicināšanai laukos 2020.gadā tiks veltīti 11,439 miljoni eiro ar mērķi veicināt lauku iedzīvotāju spēju, prasmju un zināšanu attīstību, lai radītu plašākas iespējas ienākumu gūšanai un nodarbinātībai laukos.
Savukārt, lai efektīvi un kvalitatīvi nodrošinātu ZM darbību, 2020.gadā plānots ieguldīt 10,049 miljonus eiro, kas tostarp paredzēti Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu un pasākumu īstenošanai, “Eiropas teritoriālā sadarbība” pārrobežu sadarbības programmu, projektu un pasākumu īstenošanai, Latvijas pārstāvja ceļa izdevumu kompensācijai, dodoties uz Eiropas Savienības Padomes darba grupu sanāksmēm un Padomes sanāksmēm, kā arī nozaru vadībai un politikas plānošanai.
Tostarp šodien valdība atbalstījusi finansējuma palielināšanu par 30 miljoniem eiro, lai sniegtu atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstības veicināšanai, tajā skaitā vienlīdzīgāku konkurences apstākļu nodrošināšanai ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
Valsts budžetā 2020.gadam kopumā iekļautas arī ZM 24 prioritātes 2020.gadam. Viena no galvenajām prioritātēm 2020.gadā ir veicināt pašmāju lauksaimnieku konkurētspēju Latvijas un ārvalstu tirgū, palielinot ieguldījumus tautsaimniecības izaugsmē, kā arī sekmēt lauku teritoriju dzīvotspēju.
ZM skaidroja, ka mazajām ražojošajām lauku saimniecībām budžeta plānā paredzēti četri miljoni eiro, lai īstenotu jaunizveidoto atbalsta programmu, kurā atbalsts paredzēts līdz pat 50%. Tādējādi valsts atbalstīs mazos lauksaimniecības ražotājus, lai veicinātu šo ražotāju konkurētspēju un stimulētu to integrēšanos tirgū, kā arī sekmētu to dzīvotspēju un lauku teritoriju attīstību kopumā. Tas ir viens no motivējošajiem atbalsta mehānismiem, lai palielinātu Latvijas produkta apjomu un īpatsvaru Latvijas tirgū.
“Ministrijas uzdevums ir strādāt lauksaimnieku labā – mums ir jāpalīdz lauksaimniekiem veicināt starptautisko konkurētspēju, kā arī jāsniedz gan finansiāls, gan informatīvs atbalsts ikvienam, kurš strādā un grib strādāt lauksaimniecības nozarē neatkarīgi no saimniecības lieluma,” uzsver zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).
Lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem un lauksaimniecības zinātnisko iestāžu materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai budžetā 2020.gadam paredzēti trīs miljoni eiro, lai pilnveidotu materiālo bāzi, nodrošinātu ar nozaru politikas izstrādi un attīstību saistīto pētījumu veikšanu, kā arī lai paaugstinātu Latvijā iegūstamās lauksaimnieciskās, pārtikas ražošanas un mežsaimnieciskās izglītības kvalitāti. Plānots arī nodrošināt zinātnisko institūciju ciešāku sasaisti ar ražojošo industriju, kas darba tirgum sagatavo mūsdienīgi izglītotus speciālistus.
Kā uzsver ZA, lai iegūtu augstāku produktivitāti un nodrošinātu klimatneitrālu politiku, jāinvestē zinātnē. Saskaņā ar ZM skaidroto – ar inovatīviem pētījumiem un jauniem risinājumiem Latvija ir soli priekšā vecajām ES dalībvalstīm – jo vairāk tiks ieguldīts šajā attīstības virzienā, jo vairāk soļu Latvija būs priekšā citām valstīm.
ZM arī uzsver, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģijas pasaulē attīstās ik dienu, tāpēc pētniecības darbos ir būtiski izmantot atbilstošu materiāli tehnisko bāzi, kura jāatjauno un jāpapildina. Līdz ar to jāveicina jaunu tehnoloģiju un zināšanu integrēšanai nozares darba procesos, kā arī jānodrošina izglītības pieejamību un izglītības gūšanas apstākļu atbilstību prasībām.
