Foto – Timurs Subhankulovs

Par robežjoslas labiekārtošanas tehniskā projekta izstrādi SIA “Pk 19+93” uzvarējusi valsts iepirkuma konkursā un projektu izstrādājusi par aptuveni 50 000 latiem (71 143 eiro). Konkursā firma uzvarējusi vēl 2012. gadā, kad Latvijā nebija aktuāls jautājums saistībā ar ekonomisko migrantu pieplūdumu, kuri robežu šķērso no Krievijas puses. “Labi, ka beidzot lietas ir izkustējušās no vietas, jo iepriekš tam nebija atvēlēti līdzekļi,” piebilda G. Lapainis. 11

Ģirts Vikmanis
0:00, 20. janvāris 2016
Ziņas Latvijā
“Vjetnamiešu migrantu galamērķis pārsvarā ir Polija un Vācija, kur viņiem paredzēts nelegāls vai puslegāls darbs rūpnīcās. Mums ir ziņas, ka par nogādāšanu Eiropā no viena vjetnamieša tiekot prasīts apmēram 8000 eiro. Parasti viņi ir vairāku cilvēku grupās. Kā pārvadātājus esam aizturējuši Latvijas pilsoņus un nepilsoņus, Igaunijas pilsoņus, kā arī Krievijas pilsoņus, pārsvarā čečenu izcelsmes,” saka J. Dmitrijevs. Viņš stāsta, ka reizēm naktīs pierobežā parādoties dīvaini “tūristi” – cilvēki ar īrētiem mikroautobusiem ar Vācijas un Polijas numurzīmēm. “Atbraukt uz dziļo Vidzemi no tik tālām vietām un ložņāt apkārt vēlās vakara stundās, nebūt neliecina par tūrismu,” piebilst J. Dmitrijevs. Turklāt atšķiroties arī uzvedība, kā rīkojas vjetnamiešu, irākiešu, pakistāniešu vai sīriešu nelegālie imigranti. “Irākiešiem, kurdiem un sīriešiem ir tas pats ceļš, tomēr citi galamērķi – Vācija, Zviedrija, Norvēģija un Somija. Viņi ir noķerti mazākās grupās, kas liecina, ka viņu nelegālā robežšķērsošana ir labāk sagatavota. Viņi parasti iet pa diviem vai trim. Pērn pat vienu sīrieti atradām nosalušu mežā. Vjetnamieši vairāk ir bara cilvēki – ja kāds no grupas noklīst, tad pārējie viņu sazvana vai meklē. Pēc savas dabas vjetnamieši ir mierīgāki un nav agresīvi. Ar irākiešiem un kurdiem ir citādi, taču ieročus pie aizturētajiem neesam atraduši. Jebkurā gadījumā varam situācijas risināšanai izsaukt Valsts robežsardzes specvienību no Ludzas vai izmantot ķeršanai helikopterus. Vjetnamieši fiziski ir smalkāki. Kad robežpārkāpēji nonāk mūsu rokās, uzreiz uzliekam rokudzelžus, lai viņi saprastu, kur atrodas, un apzinās, ka veikuši likumpārkāpumu,” skaidro J. Dmitrijevs.

Kas attiecas uz projektā ieplānoto pārāk biežo caurumu samazināšanu, acīmredzot nepieciešama aktīvāka valsts rīcība, jo pagaidām projektā viss palicis pa vecam.

Reklāma
Reklāma

Jaunatklātais rūpals kontrabandistiem

10 produkti, kuri traucē notievēt. Arī tādi, kurus uzskatām par veselīgiem
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 69
Krievijas drošības iestādēm “mati stāvus”. No kara atgriežas atbrīvotie cietumnieki – tos nevar savaldīt
Lasīt citas ziņas
Uz robežas jūt pieaugošo cilvēku nelegālo migrāciju – tikpat kā pazuduši cigarešu un alkohola kontrabandisti, jo vietējie blēži atraduši krietni ienesīgāku veidu, kā nopelnīt – palīdzēt pārvietot pāri robežai nelegālos imigrantus un saņemt par to brangāku “atalgojumu”. Pērn Valsts robežsardzes Viļakas pārvalde aizturējusi 104 personas saistībā ar robežpārkāpumiem, no kuriem lielākā daļa – 80 – esot bijuši nelegālie imigranti un pārējie bija pārkāpuma līdzzinātāji. “Lielākoties tie bija vjetnamieši, bet aiz viņiem sekoja pakistānieši, sīrieši un afgāņi. Cilvēku kontrabanda ir otrs ienesīgākais nelegālais rūpals aiz narkotiku tirdzniecības,” stāsta Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes nodrošinājuma dienesta priekšnieks Juris Dmitrijevs. Viņš uzsver, ka vjetnamieši parasti ielidojot Maskavā ar reisiem no Hanojas un tālāk dodas uz Eiropas Savienību – lai tur nokļūtu, viens no ceļiem ir šķērsot Latvijas robežu.
“Vjetnamiešu migrantu galamērķis pārsvarā ir Polija un Vācija, kur viņiem paredzēts nelegāls vai puslegāls darbs rūpnīcās. Mums ir ziņas, ka par nogādāšanu Eiropā no viena vjetnamieša tiekot prasīts apmēram 8000 eiro. Parasti viņi ir vairāku cilvēku grupās. Kā pārvadātājus esam aizturējuši Latvijas pilsoņus un nepilsoņus, Igaunijas pilsoņus, kā arī Krievijas pilsoņus, pārsvarā čečenu izcelsmes,” saka J. Dmitrijevs. Viņš stāsta, ka reizēm naktīs pierobežā parādoties dīvaini “tūristi” – cilvēki ar īrētiem mikroautobusiem ar Vācijas un Polijas numurzīmēm. “Atbraukt uz dziļo Vidzemi no tik tālām vietām un ložņāt apkārt vēlās vakara stundās, nebūt neliecina par tūrismu,” piebilst J. Dmitrijevs. Turklāt atšķiroties arī uzvedība, kā rīkojas vjetnamiešu, irākiešu, pakistāniešu vai sīriešu nelegālie imigranti. “Irākiešiem, kurdiem un sīriešiem ir tas pats ceļš, tomēr citi galamērķi – Vācija, Zviedrija, Norvēģija un Somija. Viņi ir noķerti mazākās grupās, kas liecina, ka viņu nelegālā robežšķērsošana ir labāk sagatavota. Viņi parasti iet pa diviem vai trim. Pērn pat vienu sīrieti atradām nosalušu mežā. Vjetnamieši vairāk ir bara cilvēki – ja kāds no grupas noklīst, tad pārējie viņu sazvana vai meklē. Pēc savas dabas vjetnamieši ir mierīgāki un nav agresīvi. Ar irākiešiem un kurdiem ir citādi, taču ieročus pie aizturētajiem neesam atraduši. Jebkurā gadījumā varam situācijas risināšanai izsaukt Valsts robežsardzes specvienību no Ludzas vai izmantot ķeršanai helikopterus. Vjetnamieši fiziski ir smalkāki. Kad robežpārkāpēji nonāk mūsu rokās, uzreiz uzliekam rokudzelžus, lai viņi saprastu, kur atrodas, un apzinās, ka veikuši likumpārkāpumu,” skaidro J. Dmitrijevs.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.