“Projekta izstrādes laikā “Pk 19+93″ mums prasīja, kādi noteikumi jāievēro, un, atsaucoties uz attiecīgajiem MK noteikumiem, norādījām uz prasībām. Tolaik vēl nebija runa par iespējamām imigrantu plūsmām, bet gan par robežas sakārtošanu, lai robežsargi varētu normāli strādāt. Vecumu mežu dabas liegumā atrodas purvi, biotopi, arī īpaši aizsargājamu putnu mikroliegumi,” stāsta Valsts vides dienesta Rēzeknes reģionālās pārvaldes vadītāja vietniece Rita Eiduka. Viņa aicina vērtējumu par to, vai tiešām caurumi žogos nepieciešami, prasīt vides ekspertiem. 11
“Man tas šķiet pārāk dāsni,” saka Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš. Viņš uzsver, ka notiekošo uz Latvijas robežas nevar saukt par īstu dzīvnieku migrāciju, bet gan par pārvietošanos, taču dzīvniekiem žoga uzsliešanas gadījumā būs jāmaina savi pārvietošanās ceļi. Kā optimālu variantu viņš min iespēju paredzēt šādus pārrāvumus dzīvniekiem ik pēc pieciem vai desmit kilometriem. “Žogs faktiski varētu ietekmēt vilkus, lūšus, lāčus, aļņus. Tad būs jautājums, cik daudz mēs Latvijā vēlamies īstenot vilku un lūšu medības, jo Latvijā tie vairs nevarēs ienākt tik lielā skaitā kā iepriekš. Lāči arī var ienākt no Krievijas, taču tie galvenokārt pārvietojas starp Latvijas un Igaunijas robežu. Protams, pārrāvums uz katru kilometru ir pārspīlēta ideja,” piebilda J. Ozoliņš.
Nav “iecirsts akmenī”
