“Ar sadarbību var tikt daudz tālāk nekā ar vienkāršu nolamāšanu!” Kas ir šis veiksmes stāsts? 0
Rīgas Apkaimju alianses valdes priekšsēdētājs Māris Jansons uzsver, ka efektīvu rezultātu sasniegšana sabiedrības problēmu risināšanā prasa pārdomātu sadarbību, nevis skaļus pārmetumus sociālajos tīklos.
Viņš TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” norāda, ka katrai biedrībai ir savi sociālie tīkli, tostarp Facebook, X un citi, kas kalpo kā “temperatūras mērīšanas rīks”, lai aktīvisti sekotu līdzi diskusijām un uzzinātu, “par ko ir cepšanās”.
Tomēr, kā uzsver Jansons, “ja grib sasniegt rezultātu, tad tas nav tā, ka tu bļauj sociālajos tīklos un tad uzreiz kāds skrien”. Viņš skaidro, ka biedrībās tiek apsvērts, “ko mēs varam darīt, kas ir tā lieta, bet ko var reāli sasniegt”, un tad notiek mērķtiecīgas sarunas ar konkrētām atbildīgajām personām.
Jansons uzsver, ka svarīgi ir identificēt precīzu atbildīgo personu un veidot dialogu empātiski, nevis konfrontējoši. “Runā viens pret vienu ar tiem cilvēkiem, kas par to atbild, nevis kaut kā randomā,” viņš saka.
Tā vietā, lai uzreiz ierēdņiem pārmestu, Jansons iesaka teikt: “Mums ir tāda liela problēma, mums tas ir jāizdara, mēs arī zinām, ka jums ir arī daudzas citas lielas problēmas, bet šis ir īpaši svarīgi.”
Viņš uzsver, ka šāda pieeja, kas ieklausās otras puses ierobežojumos, piemēram, budžeta plānošanā vai projektu termiņos, dod labākus rezultātus. “Kad ir šāda saruna, tad tie rezultāti parasti ir daudz labāki,” norāda Jansons, piebilstot, ka “ar sadarbību var daudz tālāk tikt nekā ar vienkārši nolamāšanu”.
Viņš kritizē emocionālu reakciju sekas, kas bieži noved pie neracionālas rīcības: “Bieži no cilvēkiem, kad viņi kļūst emocionāli, viņi nav racionāli vairs.” Šādos brīžos dialogs kļūst sarežģīts.
Viņš arī atzīmē sociālo tīklu algoritmu negatīvo ietekmi, kas pastiprina negatīvus ierakstus. “Algoritms ir tāds, ka negācijām ir daudz vairāk punktu,” skaidro Jansons, minot piemēru, kur negatīvs ieraksts par vienu tēmu saņēma “10 reizes vairāk skatījumu” nekā informatīvs. “Tā ir realitāte, kurā mēs dzīvojam,” viņš secina, tomēr uzsverot sadarbības nozīmi.
Gints Jankovskis, bijušais Īslīces pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes dalībnieks – sekretārs, arī dalās ar Rīgas Apkaimju alianses pieredzi, atklājot, ka pirms trim gadiem biedrība iesniedza lūgumu deleģēt jaunatnes darba funkcijas, tostarp jauniešu telpu aktivitāšu pilnveidošanu.
“Trīs gadus diskutējām,” stāsta Janskovskis, kritizējot pašvaldību attieksmi, jo tās pašas spējot efektīvāk veikt šos uzdevumus. Viņš ironiski norāda, ka “efektivitāte ir realizējusies tā, kad jauniešu māja Bauskā gadu jau nestrādā, tieši tik viņi ir efektīvi”.
Nesen alianse iesniedza jaunu deleģēšanas pieprasījumu Bauskā, un, kā Jankovskis atklāj, “tikko, konkrēti divas dienas atpakaļ, izglītības [nodaļa] vēl pēta, vai tomēr to mēs varam būt efektīvāki, vai tiešām tas vispār ir vajadzīgs”, pat situācijā, kad alianse gatava dot naudu pašvaldībai, nevis no tās prasa. Viņš pauž apņēmību turpināt dialogu, lai panāktu efektīvākus risinājumus jauniešu atbalstam.
