Latvijā
Vēsture

1919. gada 22. martā. Latvijas valstij sava nauda1


Latvijas rubļu drukāšanu aizsāka ar 25 rubļu banknotēm.
Latvijas rubļu drukāšanu aizsāka ar 25 rubļu banknotēm.
Latvijas rubļu drukāšanu aizsāka ar 25 rubļu banknotēm.

Pirms 100 gadiem Latvijas Pagaidu valdība izdeva rīkojumu par tiesībām Finanšu ministrijai izlaist valsts kases zīmes – pirmo Latvijas naudu.

“Valsts kases zīmes izdodamas rubļos un kapeikās: 1; 3; 5; 10 un 50 kap. Un 1; 3; 5; 10; 25; 100 un 500 rubļu vērtībā. Kases zīmju formu tekstu un zīmējumu nosaka finanšu ministrs,” teikts valdības vadītāja Kārļa Ulmaņa un finanšu ministra Kārļa Puriņa parak­stītajā rīkojumā.

Pagaidu valdība bija izlēmusi, ka savas naudas drukāšana atvieglos finanšu saistību kārtošanu, tomēr Latvijas rublis tobrīd bija tikai viena no apritē esošajām naudām. Tika noteikts, ka 1 Latvijas rublis atbilst 1 vācu ostrublim vai 2 vācu markām, vai 1,5 cara rubļiem. Papīru jaunās naudas drukāšanai

Pagaidu valdība ieguva no vāciešiem, bet pirmos drukas darbus izpildīja impērijas laikos ar kvalitāti slavenajā Gotlība Meijera tipogrāfijā Liepājā. Pirmās banknotes – 25 rubļu – laida apgrozībā Liepājā 1919. gada 7. aprīlī.

Pārējo drukāšanu nācās atlikt uz vēlāku laiku, jo 16. aprīlī vācbaltiešu sarīkotā puča dēļ Pagaidu valdība bija spiesta pamest pilsētu un pārcelties uz kuģi “Saratov”. 1919. gads pagāja, cīnoties par to, lai Latvijas iedzīvotāji sāktu uzticēties jaunās valsts naudai.

Tirgos un bodītēs vēl vasaras beigās nebija retas situācijas, kad tirgotāji atteicās Latvijas rubli pieņemt, priekšroku dodot “vecajiem labajiem” cara rubļiem. Tiem uzticības kredīts saglabājās liels pat 20. gadu sākumā.

Arī pati Pagaidu valdība, savos rīkojumos nosakot cenas precēm, kā valūtu, pēc kuras orientēties, izmantoja impērijas rubļus.

LA.lv