Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
8. jūnijs, 2016
Drukāt

Anda Līce: Laiks pieprasīt skaidru un godīgu nostāju pret Latvijas zemniekiem (10)

Foto - Zanda BirzeFoto - Zanda Birze

Pavasarī saasinās dažādas alerģijas. Pumpas metas ne tikai no augu ziedputekšņiem un nezināmas izcelsmes augļiem, bet aizvien vairāk no populisma, kas atgādina pelējumu uz siera vai puvi ābolā. Ja to laikus neizgriež, produkts ir jāmet laukā. Parasti jau neizgriež, par to liecina ne tikai Latvijas politisko partiju vēsture. Populisms – publiskajā telpā izplatītie meli samaitā gaisotni uz ilgu laiku.

Tieši populismu politikāņi pamanās ieplūdināt sabiedrisko kustību rīkotajās akcijās (mītiņos, piketos, diskusijās), un tās ar laiku zaudē savu nozīmi un notikumu gaitu var ietekmēt gluži pretējā virzienā. Kaut ko varētu mainīt streiki un boikoti, taču uz to ļaudis ir grūti iekustināt. Cik reižu streikot jau nav solījušies mediķi, skolotāji un zemnieki! Vienreiz zemnieki pat nokļuva līdz Briselei un atslāba, bet velti.

Ir pēdējais laiks pieprasīt gan no pašmāju politiķiem, gan pārstāvjiem Briselē skaidru un godīgu nostāju pret Latvijas zemniekiem, tirgu un nacionālo bagātību – zemi. Briseles ierēdņiem savu ērtību labad gribētos, ka visās ES dalībvalstīs valda vidējā temperatūra. Tās nenodrošināšanas gadījumā viņi draud ar sankcijām, un tas daudzās valstīs, Latviju ieskaitot, izraisa alerģiju. Jaunuzņemtajām valstīm vēsturisko apstākļu nobremzētās attīstības dēļ ir nepieciešami atšķirīgi risinājumi daudzos jautājumos un aizsardzība no jauna autoritārisma. Tas no Briseles ierēdņu puses nozīmē nokāpšanu no iedomātajiem augstumiem un daudz lielāku iedziļināšanos lietas būtībā. Pateicoties Latvijas puses neizdarībai vai, iespējams, gļēvumam, mēs viņiem īpaši nerūpam, skaitāmies taču nomale. Vidējā temperatūra izraisa remdenību, kurā mēs mīļā miera labad grozāmies laikā, kad pasaulē viss vārās. Ne tikai Briselē, arī Latvijā valsti pārstāvēt šodien nedrīkst nogurušas un aprimušas amatpersonas – partiju ielikteņi bez svešvalodu un profesionālām zināšanām. Īpaši gribu aicināt ZZS, kuras pārstāvji patlaban ieņem nopietnus amatus valstī un kam jau pēc definīcijas būtu jājūtas vistuvāk zemei un zemes kopējiem: “Atmetiet beidzot remdenību, attīrieties un sāciet attaisnot savu nosaukumu!”

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Tēma ir patiesi sarežģīta un autores nostāja un izteiktie jautājumi ir aktuāli. Tomēr aiz Rīgas un Briseles ierēdniecības galdiem ir kāds cits problēmu loks kas faktiski regulē visas pasaules zemniecības un razošanas un pakalpojumu sfēru sociāl-ekonomiskās attiecības . Ne jau vienkārsi tā ,attīstītajās valstīs zemniecības īpatsvars IKP ir tikai no 0,5 % – 1,7% ,bet zemkopju gadā saņemtais atalgojums vidēji ES-28 ir attiecība 1:3,3 ,kur 3,3 ir citas nozares.Absolūtos skaitļos tie ir 16500 eiro gadā pret 86000 eiro gadā vidēji finanšu sfērā ,tātad apkopējas ieskaitot,finansu institūcijās tas jau ir 1:5,2 . Kāpēc liekt muguru laukos ,ja slaukot grīdu siltumā ,atalgojums būs nesalīdzināmi augstāks ,par vadītājiem neizteiksimies ,jo tur atšķirības “aiziet” līdz 116 reizēm. Literatūrā min piemēru citā plaknē . Kā skaidrot autobusa šofera atalgojumu Frankfurtē pie Mainas un Nigērijā ,kad braucot ar viena tipa vienas firmas autobusu ,atalgojuma starpība ir 1:16 ? Bet nav jau jāskata cituriene ,skaidrojiet presē pavasarī rakstīto ,ka aviācijas šefa Latvijā pērnie ienākumi ir pārsnieguši 1 miljonu eiro gadā ! Tomēr kopsavelkot problēma ir cita ,kapitālismā zemkopība ir nozare ar lejup krītošu darbības vērtību ,gandrīz visas citas ar augšupejošu ,tapēc pasaulē neatrast nevienu valsti kur zemkopība būtu labklājības garants.

  2. Tas ir kauns “saules mātei” Vairai Vīķei-Freibergai, ka vīņa nenostājās latviešu zemnieku pusē.

  3. ! sausums lauka! varbut tapēc ,ka,zemniekiem nau kur likt pārtiku?

  4. Vispirms katram pašam jāpērk savu zemnieku audzētais, nevis ārzemju indes supermārketos un tas būs labākais atbalsts.
    ———————————————-
    Ja tev ir tik biezs maks tad uz priekšu ,bet es uzskatu ,ka zemniekiem jau t;a atbalsts ir pārāk liels un ir pārlieku izlutināti!!!!Pirkšu no tā kurš prot izaudzēt lētāk!!!

  5. To milzīgās vērtības zemi pavisam droši var iebāzt kādai Andai pakaļā, vērtība nemainīsies. Salīdzinājumam – tie kas strādā savu zemi, nekad neizpelnīs tādu pensiju kā tie kas grozās varas ešelonos.

  6. nesapratu – tu , ko Andiņ, par Latiņamerikas latifundistu modeli vai par Europas modeli, kur laukos ir 30-40 ha saimniecības? Padomā par to Andiņ – un nelej ūdeni uz Puķina dzirnavām – viņš esot nelietis un pret nato. Latviešu zemnieks – tas ir viens 1500 ha ovners un 4 operatori? Atbildi, lai arī cilvēki var saprast. Tu ko – tulbā kaza – gribi, lai Latvija ir viens mirdzošs rapšu lauks, latviešu zemnieku pazinēja?

  7. Vispirms katram pašam jāpērk savu zemnieku audzētais, nevis ārzemju indes supermārketos un tas būs labākais atbalsts.

  8. un neaizmirsīsim arī par mazajiem zemniekiem,kas savu audzēto cenšas realizēt tirgū. varbūt arī kādas subsīdijas ,lai vieglāk varētu konkurēt ar ievestajie svēsu zemju augļiam..

  9. Rietumeiropa bagātīgi subsidē lauksaimniecību. Pie mums Latvijā kopš 2002. g. finanses kūrēja Vienotība ar repšistiem priekšgalā ( Repše Francijas Alpos bauda franču lauku idilli 3 gadus). un Tautas partija Godmani priekāgalā ( stažējās rietumeiropā). Glāba Dievu izredzētos Parex un LM, BB! Patriekt Vienptību ar Piebalgu priekšgalā (Piebalgs bija FM bb kraxa laijkā!(

  10. Lai dzirdīgas ausis tiem, kas stūrē Latvijas lauksaimniecību pa grāvja malu! Man Andas Līces teiktais LA vienmēr liekas aktuāls. Paldies!

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (44)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+