Mobilā versija
Brīdinājums +4.2°C
Lūcija, Veldze
Trešdiena, 13. decembris, 2017
27. septembris, 2017
Drukāt

Uldis Šmits: Ar Merkeli pie stūres un “nacistiem Reihstāgā” (5)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Jāatkārto vien banālā patiesība, ka Bundestāga vēlēšanas bija svarīgas visai Eiropai, tajā skaitā Latvijai. Nozīmīgs kļūst pat šķietami ne tik būtiskais jautājums, kas kļūs par kristīgo demokrātu partneriem nākamajā valdībā un uz kādiem nosacījumiem.

Mūs, piemēram, interesē, vai Berlīne ievēros savu apņemšanos atvēlēt vairāk naudas aizsardzībai, lai pakāpeniski sasniegtu 2% no IKP līdz 2025. gadam, kā tika solīts. Līdzīgu mērķi izvirzījusi Francija, kuru gan pirmām kārtām uztrauc Vācijas atbalsts Emanuela Makrona ierosinātajām Eiropas Savienībā īstenojamajām reformām. Bet vācu partiju politiķu izteikumi par šīm tēmām vēlēšanu kampaņas gaitā bija stipri atšķirīgi. Liberālā Brīvo demokrātu partija Kristiāna Lindnera personā diezgan strupi noraidīja Makrona ideju par eirozonas budžetu, salīdzinot to ar “tuneli, pa kuru nauda no Vācijas taisnā ceļā dosies uz citām Eiropas valstīm”. Tādā gadījumā tas notiks “bez mums”, teica Lindners, kurš, starp citu, iestājas par Grieķijas izslēgšanu no eirozonas un ārpolitikas jomā ir par Krimas jautājuma iesaldēšanu. Bet, ja Merkele izteiks priekšlikumu, no kura viņš nespēj atteikties, respektīvi, piedāvās viņam finanšu ministra portfeli vai citu tikpat biezu, Lindnera domas droši vien var mainīties… Kanclerei daudz parocīgāks partneris Eiropas lietās būtu Zaļā partija, taču zaļie negrib neko dzirdēt par militāro izdevumu palielinājumu. Tikmēr pilsoņu absolūtais vairākums, ieskaitot gan kristīgo demokrātu, gan sociāldemokrātu piekritējus, kā liecināja aptaujas, vairs negrib līdzšinējās abu partiju veidotās lielās koalīcijas saglabāšanu, ko ar sajūsmu uzņemtu Briselē un citviet Rietumos.

Tāds ir Merkeles ceturtā kancleres pilnvaru termiņa varbūtējo sabiedroto saraksts. Tajā netiek iekļautas galējības – “Kreisie”, kā arī “Alternatīva Vācijai” jeb “AfD”, kuras neizbēgamā ienākšana Bundestāgā kļuva teju par galveno apspriežamo tēmu. “Nacisti ir iekšā!” – šādu virsrakstu avīzes pirmajā lappusē publicēja Berlīnes nedēļas izdevums “Der Freitag” vēlēšanu priekšvakarā. Ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels satraukti klāstīja, ka “pirmo reizi pēc 70 gadiem nacisti atkal uzstāsies Reihstāgā”. Tas, protams, jāuztver kā pārspīlējums – likums nemaz nepieļauj “nacistu” partijas pastāvēšanu. Taču būtu lietderīgi iedziļināties, kāpēc “AfD”, kam jau izdevies 13 federālo zemju (no 16) parlamentos iegūt, kopumā ņemot, vairāk par 160 vietām, piesaista ievērojamu daļu vēlētāju, kuri agrāk nepievērsa īpašu uzmanību šai partijai. Tikai pirms dažiem gadiem dibinātā “AfD”, kā zināms, sākotnēji vērsās pret eiro, bet tam veltītās intelektuālās debates tautu neiekustināja. Daudz ienesīgāki izrādījās saukļi pret masu imigrāciju, kuri iemantoja popularitāti Merkeles ne pārāk izsvērtās 2015. gada atvērto durvju politikas un terora draudu pieauguma dēļ. Turklāt atklājās, ka imigrantu pieplūdums un Eiropas islamizācijas problemātika visvairāk uzbudina imigrantus no bijušās PSRS, Krievijas TV kanālu skatītājus. Pirms vēlēšanām, piemēram, Vācijā retranslētajā kanālā “Rossija-1” seriālu un diskusiju raidījumu laikā tika iestumta politiska reklāma ar tek­stu balsot par “AfD”, kas esot “mūsu un jūsu nākotne”. (Faktiski galēji labējiem un “Kreisajiem” nāca talkā arī Erdogans, aicinādams Vācijas turkus ieriebt varas partijām.) “AfD” vadošās personas šā gada sākumā silti uzņēma Krievijas Valsts domē, lai apspriestu dažādu veidu sadarbību. Specifiskie kontakti, protams, neaprobežojas ar “AfD” un tautiešiem vien. Jāpiezīmē, ka viņi tomēr nav politiski viendabīga masa, jo uz Vāciju pārcēlušies arī Putina režīma pretinieki, un daži, piemēram, pazīstamais sociologs Igors Eidmans, mobilizē domubiedrus, lai rīkotu akcijas un vājinātu Kremļa propagandas iespaidu. Kas nebūt nav vienkārši vidē, kur dominē vecā padomju cilvēka psiholoģija un vietējo tā dēvēto Putina izpratēju tēzes.

Liberāļa Lindnera prātojumi par Krimu nav pārāk tālu no “AfD” vēlēšanu listes galvas Aleksandra Gaulanda izteikumiem (par šo izseno “krievu zemi”), bet tie ir gandrīz identiski sociāldemokrātu aprindās joprojām ietekmīgā Gerharda Šrēdera paustajiem. Savukārt Šrēdera partijas biedrs Gabriels, kuru tā uztrauc “nacistu” atgriešanās Reihstāga ēkā, nekad nav publiski izvērtējis, kāpēc tagadējos “nacistus” sirsnīgi uzņem ciemos augstas Krievijas amatpersonas.

Merkele uz šī fona izskatās pēc principialitātes iemiesojuma. Jācer, tas ietekmēs arī viņas nākamo valdību, ar kuru Latvijai, kā arvien, būs krietni daudz darīšanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Hm,jā … atcerēsimies. ka 1939. gadā 23.augustā “tu brālības ” nacisti ar Staļina komunistiem sadzēra Molotova -Rībentropa noziedzīgā pakta veidolā,sadalot ietekmes sfēras Eiropā.Komunistu partija arī šodien ir pārstāvēta Krievijas Domē. Tātad 21. gadsimta “tu brālības” iespējams nav nemaz tik nereālas.

  2. “Nacisti” jau sen valda Kremlī. Tam mani uztrauc vairāk nekā mērenā AFD Vācijā.

  3. Lai veicas AfD!!!

  4. “nacisti Reigztāgā” – Uldis Šmits, kādas sēnes jūs lietojiet vai kādu zāli pīpējiet?
    Vai jums vispār ir neliela nojausma, kas ir AfD? Parādiet lūdzu ar pirkstu kaut vienu pazīmi uz pagātnes nacismu!
    Suņa murgi latvijas žurnālistiem. Fui.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Iesniegts Kopdzīves likuma projekts…

Koalīcijas politiķu vairākums pašlaik pauž skeptisku vai noraidošu pozīciju iespējai atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvu par Kopdzīves likuma pieņemšanu, ziņo LETA. Konceptuāli šo iniciatīvu atbalsta partijas “Kustība “PAR!”” deputāti. “Vienotībā” viedokļi bijuši gan atbalstoši, gan noliedzoši, Nacionālā apvienība neatbalsta, Zaļo un zemnieku savienība par nostāju spriedīšot pēc iniciatīvas nonākšanas Saeimā. Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” savākti 10 000 parakstu par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā. Parakstu vākšanu pirms nepilniem trim gadiem uzsāka politiķis Juris Pūce (“Latvijas attīstībai”). Viņa ieskatā likuma pieņemšanas nepieciešamību nosaka tas, ka vairums Latvijā dzīvojošo pāru jau patlaban nav laulāti, bet viņu savstarpējās juridiskās attiecības un attiecības pret valsti nav pietiekami aizsargātas. Iniciatīva attiecas gan uz pretējā dzimuma, gan viendzimuma pāriem.

Vai Latvijas Saeimā ir vieta partijai, kuras kongresā tiek lietota krievu valoda?
Draugiem Facebook Twitter Google+