Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
9. jūlijs, 2012
Drukāt

Ar pannu pret čūlaino kolītu

20120213-102157-6

Inženieris Andris Bērziņš sirgst ar smagu zarnu kaiti. Divdesmit gadus mocījies ar netīkamiem simptomiem, dzēris dārgas zāles. Nejauši atradis informāciju par speciālu diētu, kas atvieglojot čūlainā kolīta un citu zarnu slimību norisi. 


 

“Pirms diviem gadiem, lai cik varbūt stulbi izklausītos, ielūkojos interneta vikipēdijā – nez kas tur rakstīts par čūlaino kolītu. Ieraudzīju sīku piezīmi, ka alternatīva metode ir speciāla diēta – Specific Carbohydrate Diet. Sāku meklēt skaidrojumu. Interneta veikalā amazon.com nopirku Kanādā izdotu grāmatu par diētas būtību, tajā ir arī ēdienu receptes. Nolēmu – man jau nav ko zaudēt, jāmēģina!” stāsta Andris.

 

Apburtais loks

Čūlainais kolīts ir hronisks resnās zarnas gļotādas iekaisums, tas izraisa arī asiņošanu. Andris ārstējies jau no desmit gadu vecuma, pabijis gan bērnu slimnīcā, gan Stradiņos. Dzēris zāles, kas mēnesī izmaksā aptuveni 30 līdz 50 latus. Andris gan uzskata, ka medikamenti īpašu uzlabojumu nedod, iespējams, pateicoties tiem, nekļūst sliktāk.

Kompleksie ogļhidrāti esot grūti sagremojami, zarnās veidojoties pārāk daudz slikto baktēriju, vielmaiņas blakusprodukti kairinot zarnas un izraisot iekaisumu. Jo vairāk tiekot ražoti toksīni, jo sliktāk pārstrādājoties barība… Lai pārrautu šo apburto loku, jāēd pārtika, kas viegli un ātri uzsūcas.

 

Ārsti ieteikuši, ka, piemēram, nedrīkst lietot svaigu pienu, asu un marinētu barību. Jaunā diēta ietver daudz plašākus ierobežojumus ēdienkartē, tai ir vienots princips – tiek izslēgti visi kompleksie ogļhidrāti. Tos klasificējot pēc ķīmiskās uzbūves, molekulārās struktūras. Kompleksie ogļhidrāti esot grūti sagremojami, zarnās veidojoties pārāk daudz slikto baktēriju, vielmaiņas blakusprodukti kairinot zarnas un izraisot iekaisumu. Jo vairāk tiekot ražoti toksīni, jo sliktāk pārstrādājoties barība… Lai pārrautu šo apburto loku, jāēd pārtika, kas viegli un ātri uzsūcas.Atļauti monosaharīdi, kam ir vienkārša molekulārā struktūra, tātad organisms tos spēj viegli absorbēt. Tā pamazām atjaunojoties līdzsvars zarnās.

Šo diētu izveidojis amerikāņu ārsts Hāss (Sidney V. Haas) un bioķīmiķe Gotšāla (Elaine Gottschall), viņi to klīniski pārbaudījuši vairāk nekā 50 gadus, iegūtie rezultāti esot pārliecinoši. SC diēta noderot cilvēkiem, kuri sirgst ar čūlaino kolītu, Krona slimību, kairināto zarnu sindromu, celiakiju, divertikulītu, cistisko fibrozi un hronisko caureju.

 

Jaunā ēdienkarte

“Mani pārliecināja zinātniski pamatotie argumenti un neskaitāmu slimnieku pozitīvās atsauksmes, lai gan diēta it kā ir pilnīgi pretēja ierastajam uztura speciālistu principam – visa pamatā ir graudaugi, bez tiem nav veselības.

Līdz šim neviens ārsts man nav spējis izskaidrot, kāpēc esmu sasirdzis ar čūlaino kolītu, kādi ir šīs kaites cēloņi. Teica tik – autoimūna saslimšana. SC diētā radu gan skaidrojumu, gan risinājumu.

Sākot ēst citādi, diezgan ātri sajutos labāk, asiņošana mazinājās. Tomēr divu gadu laikā, kopš ievēroju šo diētu, ir bijuši arī pasliktinājumi. Vēl atrodos meklējumu ceļā.

 

Sākot ēst citādi, diezgan ātri sajutos labāk, asiņošana mazinājās. Tomēr divu gadu laikā, kopš ievēroju šo diētu, ir bijuši arī pasliktinājumi. Vēl atrodos meklējumu ceļā.

 

Katrs ieteikums jāpārbauda, jo iespējamas individuālas nianses. Piemēram, pagāja diezgan ilgs laiks, kamēr sapratu, ka manam organismam netīk rozīnes un žāvētas aprikozes, lai gan tās ir atļauto produktu klāstā,” skaidro puisis.

Lieguma daļā ir visi graudaugi un cieti saturošie produkti – kartupeļi, rīsi, griķi, grūbas un citi. Tātad arī maize!

Nedrīkst lietot cukuru un mākslīgos saldinātājus, izņemot saharīnu un medu. Andris gan pārliecinājies, ka jābūt piesardzīgam arī ar medus daudzumu.

Jāaizmirst par gatavajiem gaļas izstrādājumiem, kūpinājumiem – tas pievienoto garšas uzlabotāju dēļ. Drīkst ēst dārzeņus, izņemot redīsus, kolrābjus un pastinakus, kā arī dažas pupu šķirnes. Jābūt uzmanīgam ar rutkiem un kāļiem, taču, ja pusgada laikā problēmas nerodas, arī tos drīkst baudīt.

Augļus ieteicams, tomēr mazāk saldos. Banānus – ja pilnībā gatavi. Andris meklē tādus, kam mizu rotā melni punktiņi.

Sausu biezpienu drīkst. Sieru tikai tādu, kas nogatavināts vismaz 30 dienas. Citus piena produktus atļauts lietot tikai raudzētus, turklāt ar noteiktām baktērijām.

Daudziem produktiem ražotāji mēdz piešaut cieti. Uz iepakojuma tas gan nav minēts. Andris to pārbauda – piepilina jodu. Ja iekrāsojas zilgans, klāt ir ciete.

Jogurtu gatavo pats. Atradis interneta veikalu, kur pārdod vajadzīgo ieraugu – der tikai trīs veidu baktērijas.

“Pērku lauku pienu, uzkarsēju līdz 80 grādiem, atdzesēju, pielieku ieraugu – tas ir kā pulveris. Izmaisu, vāku virsū un lieku uz sildoša paliktņa. Diennakti jānorūgst 38 līdz 42 grādu temperatūrā, vēl astoņas stundas jātur ledusskapī. Garša ļoti līdzīga tīrkultūrai. Lai visu laiku būtu savs jogurts, ik pēc dienas jāsagatavo trīslitru burka ar dzērienu.

Jogurtu var izmantot dažādi. Gards, ja sablendē ar saldētām upenēm un medu. Var pievienot mīklai, izmantot kā pamatu salātu mērcei. Ja ielej marlē un kārtīgi notecina, iegūst ļoti krēmīgu biezpienu. To gan negatavoju, esmu pārāk slinks,” piemetina Andris.

Lielveikalā viņš pērk tikai gaļu un svaigus augļus. Visvairāk ēd dārzeņus. Daudz izmanto saldētus – pagatavošanas ātruma dēļ. Tos iegādājas vairumā. Atradis uzņēmumu Salas zivis, kur tie ir uz pusi lētāki nekā veikalā.

Tas ir ātri un ērti – dārzeņus iemet pannā un izsautē. “Droši vien veselīgāk izmantot augu eļļu, bet ar sviestiņu vai gī sviestu ir garšīgāk. Lai spētu stingri ievērot diētu, jāgatavo tā, lai var ēst ar baudu, ne mokām. Grūti būtu tādam, kam nepatīk gatavot. Nedrīkstētu paķert pelmeņus un uzvārīt.”

 

Gardā mājas maize

Kā iztiek bez maizes? Andris atradis variantu, kā to pagatavot. Izlasījis, ka atļauts lietot jebkādu riekstu miltus. Taču kur tādus raut? Pēc ilgiem meklējumiem atradis, ka mandeļu miltus pārdod Gemoss, viens no garšvielu izplatītājiem. Izmēģinājis cept – iznāca laba, garšīga maize!

Mandeļu milti ir blanšētas un samaltas mandeles. Mīklai kā saistvielu vajag klāt olas. It kā iznāk dārgi, taču šāda maize ir ļoti sātīga, ledusskapī to var glabāt nedēļu.No šiem miltiem var izcept arī picu, kēksu vai cepumus, gatavot pankūkas.

 

Savā mājaslapā www.scd.lv, ko Andris izveidojis, lai vēl citus informētu par svarīgo diētu, ievietota arī ķirbja pīrāga recepte.

 

Savā mājaslapā www.scd.lv, ko Andris izveidojis, lai vēl citus informētu par svarīgo diētu, ievietota arī ķirbja pīrāga recepte.Klāt piezīme: “Lai gan es tāpat kā daudzi pret ķirbja ēdieniem izturos ar Lielām Aizdomām, šis man ļoti garšo. Jaungadā gandrīz sakāvos ar draugu pīrāga pēdējā gabaliņa dēļ! Tik labs tas bija!”

Andrim patīk un padodas gatavot. Viņa maltītes garšo arī sievai un abiem bērniem. Liela daļa recepšu ņemtas speciālajās pavārgrāmatās, arī tās iegādājies internetā. Sastāvdaļas un produktu proporcijas gan reizēm maina, ja tā patīk un ērtāk pagatavot.

Var izmantot arī parastās receptes, tikai nevēlamās sastāvdaļas jānomaina pret atļautajām.

Ejot ciemos, ņem līdzi savu ēdamo, ja zina, ka tur nebūs nekā no atļautā. Draugi gan pārzina Andra ēdienkarti, cenšas kaut ko pagatavot.

“Reiz pirms viesībām uztaisīju sev kēksu, siera cepumus un kotletes. Pacienāju arī citus. Visiem tā garšoja, ka savs ēdamais bija gluži vai jāsargā!”

Sabiedriskajās ēstuvēs gan grūti atrast pareizo barību. Varētu izvēlēties, piemēram, dārzeņu salātus, taču skaidri zināms, ka tiem būs pievienots cukurs. Tādēļ darbā pusdienlaikā labāk notiesā pašgatavoto.

Problēmas rodas, ja jādodas ceļojumā. Andris cenšas, lai tas nav ilgāks par pāris dienām, tad ēdienu var paņemt līdzi. “Tomēr allaž atbraucu mājās nedaudz izsalcis,” nopūšas puisis.

Viņš ir priecīgs, ka, pateicoties diētai, izdevies nomest svaru – jau pirmajā pusgadā ticis vaļā no desmit liekajiem kilogramiem. Arī draugs un kāds darba kolēģis, šī fakta iedvesmoti, sākuši atturēties no maizes, kartupeļiem un cukura.

“Ir jau tā, ka reizēm kaut ko sakārojas. Ne jau konfekti, drīzāk… ceptu kartupeli. Taču zinu, ka nedrīkstu pat domāt – ai, nedaudz taču neskādēs. Nē, un viss! Citādi iesāktajam nav jēgas.

Izlasīju, ka, diētu strikti ievērojot, 70 līdz 80 procentiem pacientu simptomi mazinās vai pilnīgi izzūd. Turklāt – ja divus gadus pēc tam sūdzības neatjaunojas, jūtas normāli, drīkstot mēģināt atsākt ēst pa vecam. Tātad man ir reāla iespēja izveseļoties! Tas iedvesmo turpināt!”

 

 

Iesaka Andris

* Jaunus produktus uzturam pievieno pakāpeniski – nedēļā vienu. Ja būs ēsti vairāki, nevarēs saprast, kas vainīgs pie veselības pasliktinājuma.

* Labākais veids, kā izskaitļot individuāli nevēlamos produktus, ir rakstīt dienasgrāmatu – ko katru dienu apēdu un kāda pēc tam bija reakcija.

 

 

 

Mandeļu maize
20120213-102530-10

Šo recepti atradu diētas pavārgrāmatā, taču paviršības dēļ nepamanīju, ka tur minēts sviests, un nepieliku to. Izdevās ļoti garšīga maize. Turpmāk izmantoju savu recepti.

Vajag:

* 450 g līdz 550 g mandeļu miltu

* 250 g līdz 300 g biezpiena

* 4 vai 5 olas

* tējkaroti sodas

* sāli – pustējkaroti vai pat mazāk

 

Sablendēju olas, biezpienu, sodu un sāli. Pievienoju mandeļu miltus un samīcu viendabīgu masu.

Formā ievietoju cepampapīru un ielieku mīklu. Cepu 150 līdz 170 grādos apmēram stundu. Taču, kad kukulītis jau kādu laiciņu pabijis cepeškrāsnī, to izņemu no formas un turpinu cept uz plāts. Tā tas labāk žūst un vienmērīgāk gatavojas. Maizei jābūt gaiši brūnai.

Ja, virspusei paceļoties, parādās plaisas, nākamā reizē mīklu iejaucu šķidrāku – mazāk miltu, vairāk olas vai pieleju ūdeni.

Ļauju pilnīgi atdzist. Ļoti labi garšo, ja pirms ēšanas šķēlītes apgrauzdē.

 

Centieni ir apsveicami, bet…

Komentē Gremošanas slimību centra Gastro gastroenterologs Ivars Tolmanis:

– Čūlainais kolīts ir viena no hroniska imunoloģiska zarnu iekaisuma formām. Atklājumi par šo iekaisuma slimību rašanos un attīstību organismā, ģenētisko noslieci ar tādām sasirgt un jaunu ārstēšanas metožu izveidi pēdējā laikā ir piedzīvojuši visstraujāko progresu gastroenteroloģijas jomā.

Čūlainais kolīts un vēl viena šīs kaites forma, Krona slimība, ir pirmās kompleksās ģenētiski noteiktās zarnu patoloģijas, ir atklāts gēns, kas nosaka vai saistīts ar to izcelsmi. To ārstēšanā pašlaik lieto zāles, kas radītas, izmantojot jaunākos sasniegumus biotehnoloģijā un gēnu inženierijā. Jaunie medikamenti ļāvuši ievērojami uzlabot terapijas efektivitāti. Tomēr, neraugoties uz šiem sasniegumiem, daļai pacientu slimību izārstēt neizdodas, un var attīstīties dzīvībai bīstamas komplikācijas.

Pārtikas vielu antigēni ir otri biežākie zarnā esošie (pēc baktēriju antigēniem), un to ietekme čūlainā kolīta attīstībā ir loģiska. Diētas iespējamo lomu slimības simptomu izpausmē apstiprina novērojumi, ka slimības biežums un izpausmes vienas rases cilvēkiem dažādos ģeogrāfiskajos reģionos ir atšķirīgas, un tas, ka, migrantiem no valstīm ar zemāku saslimstību nonākot tur, kur čūlainais kolīts ir izplatītāks, saslimšana kļūst biežāka.

 

Atsevišķos gadījumos ēdiens, protams, var pastiprināt vai mazināt simptomus – galvenokārt caureju, meteorismu un ar to saistītās sāpes. Tāpēc čūlainā kolīta paasinājumā noder ieteikums uzturā nelietot svaigus augļus un saknes, lai mazinātu meteorismu un, iespējams, neradītu iekaisušās resnās zarnas gļotādas mehānisku traumu.

 

Taču, neraugoties uz to, ka noteiktām pārtikas vielām, tajā skaitā ogļhidrātiem, uzturā varētu būt ietekme uz šīs slimības izpausmi, zinātniski pamatotu pierādījumu, ka kādai zināmai vielai diētā būtu izšķiroša nozīme uz čūlainā kolīta pirmo simptomu parādīšanos un ārstēšanas rezultātu, tomēr nav.

Atsevišķos gadījumos ēdiens, protams, var pastiprināt vai mazināt simptomus – galvenokārt caureju, meteorismu un ar to saistītās sāpes. Tāpēc čūlainā kolīta paasinājumā noder ieteikums uzturā nelietot svaigus augļus un saknes, lai mazinātu meteorismu un, iespējams, neradītu iekaisušās resnās zarnas gļotādas mehānisku traumu.

Piena cukura – laktozes – nepanesības gadījumā var palīdzēt atteikšanās no piena produktiem uzturā. Taču neviena no diētām diemžēl nevar slimību izārstēt vai novērst.

Diētu droši var lietot kā papildinājumu čūlainā kolīta terapijai, ko noteicis ārsts. Taču kļūdaini būtu cerēt, ka diēta ļaus samazināt zāļu daudzumu vai to lietošanas ilgumu.

Andra centieni meklēt diētu ir apsveicami, jo čūlainā kolīta simptomus noteikti izdosies vismaz uz laiku mazināt vai izmainīt. Tomēr jāsaprot, ka šīs kaites būtību un prognozi uzlabot var tikai speciāli medikamenti, kas samazina vai modificē zarnas un visa organisma imunoloģiskās sistēmas aktivitāti.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+