Mobilā versija
+2.8°C
Ziedonis
Svētdiena, 30. aprīlis, 2017
19. septembris, 2016
Drukāt

Atvērtas divas Alvim Hermanim veltītas grāmatas

Timura Subhankulova fotoTimura Subhankulova foto

Alvis Hermanis

Droši vien sakritība, ka pēdējā laikā modē publiskas intervijas no lielākām un mazākām skatuvēm. Tāpat kā Gunda Vaivode un Ojārs Rubenis uz Nacionalā teātra skatuve intervēja Raimondu Paulu un Elīnu Garanču, arī Alvja Hermaņa divu grāmatu – liela, krāšņa, bilžaina albuma 45 eiro vērtībā ar 23 ārzemju fotogrāfu fotoattēliem un piecu eiro vērtībā nelielas Alvja Hermaņa “Dienasgrāmatas” atvēršana vakar sākās un patiesībā noritēja kā šajos izdevumos iesaistīto cilvēku jautājumu Alvim Hermanim un viņa atbilžu vakars.

Bet pašā sākumā Alvis Hermanis nolasīja nelielu ievaddaļu no savas “Dienasgrāmatas”. Kā teica Alvis Hermanis, abi izdevumi viens otru papildina. Viņš bija ļoti aizkustināts par to, ka krāšņais albums tapis, jo “nekas cits jau no mums pāri nepaliks kā vien šāda piemiņa. Arī no Šapiro laikiem saglabājušās tik vien kā cilvēku atmiņas. Un no šajā albumā iekļautajām bildēm staro fantastiska enerģētika.”

Savukārt mazo “Dienasgrāmatu” Alvis Hermanis bija vēlējies ļoti vienkāršu, bet tajā pašā laikā elegantu, tādu, lai to varētu nopirkt jebkurš pensionārs, lai to varētu lasīt kā virtuvē, tā tualetē, un tai piederētos pat lasīšanas procesa fizioloģiskie pierādījumi – kāds tauku traips.

Īpaši “Dienasgrāmatā” atklājas Alvja Hermaņa personība, ieceres un neatbildētie jautājumi sev pašam. Tajā var atrast arī ziņas par to, kāda būs nākamā pirmizrāde viņa režijā nākamajā sezonā. Atbildot uz intervētāju jautājumiem, Alvis Hermanis bija kā nopietns, tā dzina sev raksturīgos jokus.

“Ceru,” viņš sacīja, “ka mūsu teātra remonts neievilksies tik ilgi, kamēr lielākā dala mūsu aktieru būs kļuvuši par pensionāriem.”

Domājot par nākotni un atgriešanos teātrī, Alvis Hermanis sacīja: “Savulaik izvairījāmies no klasikas, rokot citā virzienā, savukārt tagad nekādi hipsteri vairs neesam un ķersimies pie dziļākām lietām. Man ļoti interesē Eiropas vēsture, dramaturģija, mēs sabiedrībā ļoti slikti orientējamies Eiropas klasikā, un mani patiešām ļoti pārsteidz, ka tādā it kā latviskā pilsētiņā kā Valmiera ir tik daudz krievu klasiskas iestucējumu. Tā vien ņirb no frāzēm Ņina Ivanovna un Andrejs Fjodorovičs.”

Alvis Hermanis puspajokam teica, ka uz albuma vāka viņš izskatoties pārāk labsirdīgs, bet dzīvē režisori tik labsirdīgi nekad neesot. Toties Normunda Naumaņa mamma sacīja, ka Alvis Hermanis savā dziļākajā būtībā esot ļoti labsirdīgs.

Pievienot komentāru

Romana Sutas jubilejas izstādes atklāj ar teatralizētu procesiju (1)Godinot izcilo latviešu mākslinieku Romanu Sutu viņa 121. dzimšanas dienā, piektdienas, 28. aprīļa vakarā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ar vērienu atklāja projektu "Romans Suta – 120. Universālā mākslas formula", kas norisinās divos muzeja departamentos – LNMM galvenajā ēkā un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.
Draugiem Facebook Twitter Google+