Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
19. septembris, 2016
Drukāt

Atvērtas divas Alvim Hermanim veltītas grāmatas

Timura Subhankulova fotoTimura Subhankulova foto

Alvis Hermanis

Droši vien sakritība, ka pēdējā laikā modē publiskas intervijas no lielākām un mazākām skatuvēm. Tāpat kā Gunda Vaivode un Ojārs Rubenis uz Nacionalā teātra skatuve intervēja Raimondu Paulu un Elīnu Garanču, arī Alvja Hermaņa divu grāmatu – liela, krāšņa, bilžaina albuma 45 eiro vērtībā ar 23 ārzemju fotogrāfu fotoattēliem un piecu eiro vērtībā nelielas Alvja Hermaņa “Dienasgrāmatas” atvēršana vakar sākās un patiesībā noritēja kā šajos izdevumos iesaistīto cilvēku jautājumu Alvim Hermanim un viņa atbilžu vakars.

Bet pašā sākumā Alvis Hermanis nolasīja nelielu ievaddaļu no savas “Dienasgrāmatas”. Kā teica Alvis Hermanis, abi izdevumi viens otru papildina. Viņš bija ļoti aizkustināts par to, ka krāšņais albums tapis, jo “nekas cits jau no mums pāri nepaliks kā vien šāda piemiņa. Arī no Šapiro laikiem saglabājušās tik vien kā cilvēku atmiņas. Un no šajā albumā iekļautajām bildēm staro fantastiska enerģētika.”

Savukārt mazo “Dienasgrāmatu” Alvis Hermanis bija vēlējies ļoti vienkāršu, bet tajā pašā laikā elegantu, tādu, lai to varētu nopirkt jebkurš pensionārs, lai to varētu lasīt kā virtuvē, tā tualetē, un tai piederētos pat lasīšanas procesa fizioloģiskie pierādījumi – kāds tauku traips.

Īpaši “Dienasgrāmatā” atklājas Alvja Hermaņa personība, ieceres un neatbildētie jautājumi sev pašam. Tajā var atrast arī ziņas par to, kāda būs nākamā pirmizrāde viņa režijā nākamajā sezonā. Atbildot uz intervētāju jautājumiem, Alvis Hermanis bija kā nopietns, tā dzina sev raksturīgos jokus.

“Ceru,” viņš sacīja, “ka mūsu teātra remonts neievilksies tik ilgi, kamēr lielākā dala mūsu aktieru būs kļuvuši par pensionāriem.”

Domājot par nākotni un atgriešanos teātrī, Alvis Hermanis sacīja: “Savulaik izvairījāmies no klasikas, rokot citā virzienā, savukārt tagad nekādi hipsteri vairs neesam un ķersimies pie dziļākām lietām. Man ļoti interesē Eiropas vēsture, dramaturģija, mēs sabiedrībā ļoti slikti orientējamies Eiropas klasikā, un mani patiešām ļoti pārsteidz, ka tādā it kā latviskā pilsētiņā kā Valmiera ir tik daudz krievu klasiskas iestucējumu. Tā vien ņirb no frāzēm Ņina Ivanovna un Andrejs Fjodorovičs.”

Alvis Hermanis puspajokam teica, ka uz albuma vāka viņš izskatoties pārāk labsirdīgs, bet dzīvē režisori tik labsirdīgi nekad neesot. Toties Normunda Naumaņa mamma sacīja, ka Alvis Hermanis savā dziļākajā būtībā esot ļoti labsirdīgs.

Pievienot komentāru

Oņegins ar dzīves pieredzes čemodānu. Saruna ar Aināru Rubiķi un Rēziju KalniņuCeturtdien, 8. decembrī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos P. Čaikovska opera "Jevgeņijs Oņegins". Pie pults stāsies diriģents Ainārs Rubiķis, režisore ir Rēzija Kalniņa, kurai šī būs debija mūsu operā un kura šajā uzvedumā aicina skatītāju "uz romantiku, ilūzijas un realitātes cīņu".
Draugiem Facebook Twitter Google+