Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
21. septembris, 2016
Drukāt

Bēgļu “tūrisms”: Latvijā iegriežas uz mēnesi, lai atjaunotu statusu (12)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Sociālajos tīklos izplatīta informācija ar lūgumu palīdzēt atrast uz mēnesi īres dzīvokli irākiešu ģimenei, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni, kas no Nīderlandes ieradīsies Latvijā. Visticamāk, tā ir Irākas kurdu ģimene, kas Latvijā savulaik ieradās ar cilvēku kontrabandistu palīdzību un tiesas ceļā ieguva alternatīvo statusu, bet drīz vien aizbrauca uz Nīderlandi. Visticamāk, īsā atgriešanās ieplānota, lai atjaunotu savu statusu. Droši vien līdzīgās “vizītēs” te ik pa laikam ieradīsies arī citas ģimenes, kas te ieguvušas bēgļu vai alternatīvo statusu, bet Latvijā nav palikušas. Tā varētu kļūt par savdabīgu “shēmu”.

“LA” ar Irākas Kurdistānas patvēruma meklētāju ģimeni runāja pērn rudenī īsi pēc tam, kad tiesa bija uzdevusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei viņiem piešķirt alternatīvo statusu. Lai gan situācija reģionā, no kura ieradusies ģimene, tiek vērtēta kā droša, tiesneša galvenais arguments bija, ka ģimenē ir divi bērni. Jau drīz viņi devās uz Nīderlandi. Nesen atklājās, ka pēc alternatīvā vai bēgļa statusa iegūšanas Latviju šogad pametuši apmēram 33 patvēruma meklētāji – gan ES pārvietošanas programmā uzņemtie, gan tie, kas Latvijā nokļuvuši, nelikumīgi šķērsojot austrumu robežu. Taču arī viņiem alternatīvais statuss pēc gada būs jāatjauno, un to var izdarīt tikai valstī, kur tas iegūts, tātad Latvijā.

Vai šāds “tūrisms” apmierina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP)? PMLP sabiedrisko attiecību speciāliste Undīne Priekule uzsvēra, ka PMLP esot procedūras izpildītāji, bet ne tie, kas ietekmē politisko nostāju. PMLP pārstāve skaidroja, ka, saņemot statusu, patvēruma meklētājs saņem uzturēšanās atļauju Latvijā un ceļošanas dokumentu, ar kuru iespējams ceļot ES. Alternatīvo statusu, kas tiek piešķirts uz gadu, var arī anulēt, ja tiek atklāts, ka situācija šī cilvēka dzimtenē ir mainījusies un viņam nedraud briesmas, vai arī gadījumos, ja viņš pieteikumā par patvērumu sniedzis nepatiesas ziņas. Ja statusu anulē, patvēruma meklētājam jāatgriežas savā dzimtenē un viņš var tikt deportēts, ja nav brīvprātīgi pametis valsti. Pēc U. Priekules vārdiem, pēc tam gan pastāv iespēja atgriezties ES un lūgt patvērumu citā valstī, bet kāda ir attieksme pret otrreiz patvērumu ES lūdzošajiem cilvēkiem, atkarīgs no konkrētās valsts likumdošanas. PMLP nekontrolē, vai patvēruma meklētāji ar iegūto statusu izceļo no Latvijas, jo uz viņiem attiecas tie paši ceļošanas noteikumi kā ES pilsoņiem.

Starp koalīcijas partijām par patvēruma meklētāju “bēgšanu” no Latvijas nav vienprātības. Pēc slēgtās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas sēdes tās vadītājs Ainars Latkovskis stāstīja, ka drošības iestādes strādājot, lai Latvijā uzņemtie patvēruma meklētāji radītu mazākus drošības riskus, tādēļ izvēlētas ģimenes ar bērniem, kas esot “izcils materiāls”, par kuru konkurējot arī citas ES valstis. Uz iebildi, ka “izcilais materiāls” lielākoties izvēlas braukt prom no Latvijas, A. Latkovskis atbildēja: “Aizbraukšana nerada drošības riskus. Ja kāds šeit tiktu turēts ar varu, varētu rasties frustrācijas, kas vēlāk izpaustos uz āru, piemēram, terora aktā, bet tas nenotiek. Mūs neuztrauc, ka cilvēkiem ir iespēja braukt uz citām ES valstīm.”

Tomēr Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis šo jautājumu vērtē plašāk un aicina par šo situāciju nesapriecāties. “Mums nevajag raidīt signālu, ka esam kāds koridors ceļam uz citām ES valstīm. Šobrīd tā nav, bet tas var atkārtoties vēl un vēl, tad šādu slavu varam iegūt,” teica I. Latkovskis. Jautāts par to, vai situācija ar patvēruma meklētājiem, kuri Latviju izmanto kā durvis uz iekārotajām ES valstīm, var būt līdzīga ar Latvijas īstenoto politiku, izdodot ES termiņuzturēšanās atļaujas apmaiņā pret nopirktiem nekustamajiem īpašumiem, I. Latkovskis atbildēja, ka salīdzinājums esot “diezgan trāpīgs”. “Paveras jautājums par to, vai Latvija nevar kļūt par vienu no cilvēku kontrabandas shēmu posmiem,” kritisks ir I. Latkovskis.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. tātad bēglīšiem ir gana piķa, lai vizinātos pa Eiropu!

  2. Lai tak tinas,vajag te ar visādām zarazām aplipt.

  3. ES VIŅIEM PAT PAGRABU NEDOTU. Tie ir tikai piķa meklētāji, tie nav strādnieki un nekad tādi nebūs, jo pieraduši dzīvot uz cita rēķina.

  4. Aktivitates darīšanas pēc. Vieni tos migrantus laidīs iekšā un tad vajadzēs nākošos, kuri deportē. Priekš kam tadas liekas darbības? Kādam peļņai uz cilvēku ciešanām un dzīvībām.. necilvēki visi sie multikulti sorosi.

  5. Labāk LV “bēgļu tūrisms” nekā LPSR piedzīvotais! Celt rūpnīcas, dzīvojamās mājas, skolas, bērnudārzus, stadionus, kultūras namus utt., utml., lai bēgļus integrētu sabiedrībā kopīgi risinot kopīgas problēmas?
    Nē, paldies par kūkām. Dzīvosim demokrātijā un totālā brīvībā.

    • Bēgļus nevajag radīt!!
      Un nekāda “integrēšana” “zolitude” vai “zolidaritude”.. kas tur un “humanismi” “družb-narodov” u.tml. imperiālistu modesvārdi
      Tā visa ir IMPERIALIST taisnošanās un mēģinajumi savus imperiālistisko tieksmju – varaskāres un naudaskāres u.tml. diktētos noziegumus novelt uz cilvēkiem!!

  6. Vajadzēja svinīgi ar orķestri sagaidīt un apdāvināt,lai nemūk prom.

  7. kāds sakars ar termiņuzturēšanās atļaujām par ieguldījumiem? vai patiesi diskusantiem ir vienalga, vai maksājam mēs, vai maksā mums??? ja rubnātuy par savu maku, laikam ieraudzītu vairākas atšķirības…..

  8. dzīve kā seriālā

  9. Būtu jāsmejas par tiem mūsu kangariem – valdīklīšiem, kam katram vajadzētu piekārt labi saredzamu uzrakstu “prātiņ, nāc mājās!”, ja vien nebūtu tik bēdīgi.

Draugiem Facebook Twitter Google+