Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
30. oktobris, 2014
Drukāt

Celt gaismā savus varoņus. Saruna ar filmas “Segvārds Vientulis”režisoru Normundu Puci (14)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Ieskatīties skaudros, līdz šim nepublicētos Latvijas pēckara vēstures notikumos piedāvā jauna dokumentāla spēlfilma – „Segvārds Vientulis”. Vēsturiskos materiālos balstītais stāsts par Latgales pēckara nacionālās pretestības kustību un tās vadītāja, katoļu mācītāja Antonu Juhņeviča traģisko likteni, ir filmas režisora Normunda Puča pirmais mēģinājums kino lauciņā. Latvijas kinoteātros filma būs skatāma no 7. novembra.

Kā diplomētu grafiķi Normundu Puci līdz šim vairāk pazina mākslinieku, izstāžu veidotāju, kā arī grāmatu un grafiskā dizaina radītāju, ilustratoru aprindās. Viņa kontā ir vairākas balvas kā labākajam grāmatas dizaina autoram, tāpat mākslinieks darbojies kā izstāžu kurators. Jau viņa veidotā izstāde „Rudens 080808, es esmu gruzīns!” (2009), kas tapa kā reakcija uz tolaik Gruzijā notiekošo Krievijas ofensīvu, liecināja par Normunda vēlmi aktīvi reaģēt uz to, kas notiek politikā, sabiedrībā. Kā atbilde uz neesošo Laikmetīgās mākslas muzeju tapa arī Normunda veidotais projekts „Laimīgās mākslas muzejs”.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. respekts visiem kas turpina cinju jo nekas nau beidzies,zaljie cilvecini ir starp mums,tikai pagaidam vinjiem atsutiti ieroci. dievs sveti latviju.

  2. Noņemu cepuri režisora priekšā. Paldies par filmu !

  3. Gandrīz par tēmu: Atbildēt

    Tak padomājiet mazliet, analizējiet tālākos mērķus
    31.10.2014 17:19

    Naivis Kvadrātā
    31.10.2014 11:19
    Radijums,kuram ķiplpokēdāji ir senčos,protams atbalstīs e.levitu, kas būdams bezgala praktiska prāta persona “nesavtīgi” pieteicās smagā, ilgā darbā “uzlabot” pamatlikuma ievadu-preambulu. Un tanī dzēšot galveno pamatdomu, ka latviešu tauta ir pamatnācija, kas nosaka valstī visa veida virzību un likumdošanu!

    Ne tāds Kaimiņš ir tas par ko jāuztraucas, bet gan par tādu slīpētu un bīstamu tipu, kā tas Levīts, kuram nebūt nerūp Latvijas nākotne un latvieši, bet kas ar šo preperēto preambulu cer tikt vadīt latvju zemi tam vajadzīgajā virzienā, kas latviešiem nebūs labs,bet naivie un karjeristi akli atbalsta šo slīpēto latviski labi mākošo kundziņu uz augstāko amatu LV.

  4. Pastāvīgā cietēja tēls nederēs. Saruna ar Aināru Lerhi (LA,17.07.2012.)
    ==============================================================
    Latvija – varoņu zeme. “Cukurs.Herberts Cukurs.”, “Uz spēles Latvija”, “Segvārds Vientulis” – SIS aģenti, zonderkomandas un Meža kaķu locekļi, kā arī amerikāņu-angļu gaidītāji, taču kas iemūžinās tos latviešu tautas vairākuma pārstāvjus, kas “raka, cirta un kala” (Rainis), kas izpostīto zemi atjaunoja, lai Latvija nebūtu tikai kāda “ģeogrāfiska vieta” ? Vai tad jaunā skolotāja Undīne Jātniece, kas mazos klaidoņus pa grāvjiem savāca vai jaunais kolchoza priekšsēdētājs Jānis Blūms vai V.Belševica un Ojārs Vācietis, kā arī daudzi , jo daudzi tagadiņ’ nav godā un cieņā jāceļ?

  5. Jaunā DOLUMENTĀLĀ spēlfilma – „Segvārds Vientulis” ir uz VĒSTURISKIEM materiāliem balstītais stāsts par Latgales pēckara nacionālās pretestības kustību un tās vadītāja, katoļu mācītāja Antonu Juhņeviča traģisko likteni.
    Šī Latgales IZCILĀ personība bija pelnījusi, lai viņa mūžs tiktu iemūžināts filmā.

  6. Padomju vara ar psiholoģisko ieroci ,,ņeumejš naučim ,ņehočeš zastavim,, un ,,kto ņe s nami ,tot protiv nas,, latviešus pārtaisīja par ,,dārzeņiem,,.Latvieši sāka cienīt prjaņikus,koržikus,pelemeņus un vodku,skolā mācījās par čkalova ,vodopjanova,matrosova,pavļika morozova u.t.t varoņdarbiem,bet neko nezin un negrib zināt par savas tautas vēsturi.Tāpēc joprojām cieņā ,,aizraujošās,, filmas ,,kad vēji un lietus sitas logā,, ,,ilgais ceļš kāpās,, kuru režisori varētu uzņemt filmas gan par ļeņinu oktobrī vai par dižo putinu šodien.

    • Starp citu, nacionālo partizānu vizuālais atainojums filmā “Kad lietus un vēji sitas logā” ir labākais, kāds līdz nesenai pagātnei bijis. Ideoloģiskā ievirze un tematika ir cita lieta. Būtu muļķīgi gaidīt, ka komunistu režīma laikā taptu nacionāla satura grāmatas vai filmas, kurās “mūsējie” uzvarētu.

  7. Tie nebija tikai daži drosmīgi īpatņi, kā to mēģina iztēlot mūsu kolaboranti, pildot kremļa pavēli nonocināt šīs drosminieku cīņas MASVEIDĪGUMU, kopskaitā tie bija pāri par 20 000 patriotu,pie tam totālā ienaidnieka ielenkumā, nevis kara laikā, bet līdz 56g, un daži līdz pat 61 g, vēl bija cīnītāji mežos un iznāca hruščova “atkušņa” laikā.

    • Pēdējie nacionālie partizāni legalizējās 1957. gadā. Nevajag te jaunus mītus un pasaciņas radīt par to, kas nav noticis.

  8. Artūrs Malta LZS priekšsēdētājs Atbildēt

    Kurzemē darbojās partizāns ar segvārdu ” Vārpa”, kas bija paņemts no Rēzeknes Mežabrāļu pulka biedra Pētera Grozas vārda. Groza raka Noriļskā rūdu, bet partizāns ar viņa vārdu un segvārdu Timofejevs vai Larionovs , ķēra Mežbrāļus un nacionālos puišus, kas ieradās no rietumiem.

    Tāpēc es ierosināju prokuratūrā krimināllietu par “varonīgajiem” partizāniem, bet lieta tiek vilcināta, jo vēl ir dzīvi partizani, kuriem būtu jāatbild par pavēļu pildīšanu un ciņu pret neatkarīgu Latviju.

    Boļševiki un viņurokas puiši ir jātiesā, nevis jāceļ godā.

  9. Artūrs Malta LZS priekšsēdētājs Atbildēt

    Nejauksim nacionālos partizānus ar Mežabrāļiem!!!

    Partizāni tika iesūtīti no stūra mājas cīņā pret Mežabrāļiem.

    Mežabrāļiem ir viena fronte!

    Partizāni ir otrā fronte, kas pakļauta komandai no augšas.

    Visas nacionālo partizānu padarītās nelietības uzveļ Mežabrāļiem.

    Stūra mājas nacionālais partizāns ar segvārdu Dubiņš ( NKVD kapteinis) strādāja Anglijas izlūkdienestā.

    Rēzeknes Mežabrāļu pulka priekšnieks tikās ar angļu pārstāvi Dubiņu un drīzi tika arestēts.

    Sauksim lietas īstajos vārdos!!!

  10. Nacionālie partizāni ļoti aktīvi darbojās arī Kurzemē. Tikai daži no viņiem vēl ir dzīvi. Rīt tā var būt tikai vēsture.

  11. Vajag daudz vairāk filmu par pēckara notikumiem Latgalē , kur Nacionālie partizāņi pretojās līdz 1955-1956 gadam .

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+