Viedokļi
Komentāri

Anda Līce: Spekulācijas ar čekas maisiem turpinās pēc pilnas programmas 33


Anda Līce
Anda Līce
Anda Līce

Kāda uguņošana publiskajā telpā sākās vēl pirms visiem svētku salūtiem, kad latviešu dzejnieks Jānis Rokpelnis bija atzinies, ka ir sadarbojies ar padomju drošības sistēmu! Uz viņa nomētāšanu baltos zirgos nekavējoties sajāja “varoņi”, kuri tajā laikā bija klusi kā pelītes vai vispār vēl nebija dzimuši. Nav zināms, ko viņi paši būtu darījuši, nonākot tās sistēmas redzes laukā. Starp citu, tur var gan apzināti, gan neapzināti nonākt arī šodien un sistēmai kalpot, aprejot pilnīgi visu, kas Latvijā notiek, ieskaitot pat tādu lietu kā grēksūdze, uz ko diemžēl ne visi ir spējīgi.

Spekulācijas ar čekas maisiem turpinās pēc pilnas programmas. Notiek tas, kas padomju pēdējā cēlienā bija iecerēts. Visi, kuriem vajadzēja iefiltrēties neatkarīgās valsts pārvaldē, to izdarīja un jau drīz pensionēsies, maisu atvēršana viņiem vairs neko nevar kaitēt. Ar padomju drošības sistēmu ciešāk, nekā viņi to būtu gribējuši, saistīto drāma turpinās. Sistēma pētīja katra vājās vietas un velnišķīgi tās izmantoja, īpašu uzmanību pievēršot tā laika kultūras laukā strādājošajiem un tobrīd dažādu atkarību sagūstītajiem.

Atzīšanās sadarbībā cilvēku atbrīvo no sloga, par kādu tiem, kam ar to nav bijusi darīšana, nevar pat iedomāties. To vajag paturēt prātā katram, kas šodien uzņemas soģa lomu. Pēc atzīšanās seko sabiedrības saceltais atvilnis. Kā to, savu slogu nokratījušais, panes, tas jau ir katra garīgā brieduma jautājums. Viena cilvēka drosmīgais solis atkailina daudzu instinktus un testē sabiedrību daudz labāk par dažādām aptaujām, parādot, cik bagāta vai nabaga žēlastībā ir sabiedrība. No vienas puses, kad vajag ziedot smagi slimiem cilvēkiem, sabiedrība to spēj, bet, no otras, kad vajag palīdzēt noņemt kādam sirdsapziņas nastu, dažs labs sāk uzvesties kā driģenes saēdies. Mana mutīgā tante par tādiem savā laikā teica: “Rosās kā nužņika tārps.” Interesanti, vai nomētātāji tikpat naski piedalās arī labdarībā, piemēram, akcijā “Dod pieci”? Netiekot vaļā no naida, mēs netiksim uz priekšu nedz kā indivīdi, nedz kā tauta. Jēdziens “grūtie laiki” nav arguments slīdēšanai atpakaļ.

Lielai daļai stipro zāļu ir blaknes, kas var skart kādu citu novājinātu ķermeņa daļu, tāpēc daudzi, baidoties no kaut kā vēl ļaunāka, zāles vispār nedzer. Visstiprākās zāles ir patiesība, un, ja mēs sevi no tās sargājam, slimība tikai iet dziļumā. Lai beigtu kalpot cilvēkam tik naidīgai sistēmai, kāda bija padomju vara, vispirms ir jāizzina, kā tā darbojās toreiz un kā darbojas arī šodien.

LA.lv