Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
13. februāris, 2013
Drukāt

Cik pārcelt no vienas kabatas otrā


Foto - LETAFoto - LETA

Iepriekš “LA” informējām, ka saskaņā ar 8. februārī Eiropadomes sēdē pieņemto ES daudzgadu budžetu Latvijas tiešajos maksājumos saņemamais finansējums nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam palielināsies no 731 miljona (pašreizējā periodā) līdz 1,717 miljardiem eiro.

 

Gausais tiešmaksājumu kāpums līdz 2019. gadam būs sasniedzis tikai 75% līmeni no ES vidējā un būs vienāds tikai starp Baltijas valstīm.

No šīm lielajām summām uz 2014. gadu projicēts tiešmaksājuma lielums – 109 eiro (76 lati) par hektāru. Tas Latvijas lauksaimniekiem jau izraisījis pirmo vilšanos. “Kā!? Tas taču ir mazāk, nekā saņemam šogad!” Pirmkārt, samitā ir nolemts tām valstīm, kuras saņem tiešmaksājumus zem 90% no ES vidējā līmeņa, atļaut izmantot 25% no ES lauku attīstības fonda naudas. Otrkārt, kā apliecina zemkopības ministre Laimdota Straujuma, 2014. gadā vēl varētu pievienot valsts papildu maksājumus. Par šādu iespēju gan vēl rit sarunas gan ES Lauksaimniecības ministru padomē, gan Eiropas Parlamentā.

“Mēs jau varam ieplānot 127 eiro par hektāru 2014. gadā, varam pat vairāk,” domā ministre. Maksimālais? “Teorētiski varam šajā gadā maksāt 100% ES vidējā līmenī, bet ar to finansiālās iespējas būs izsmeltas, un rodas jautājums: cik un no kā maksāsim pēc tam?” viņa retoriski vaicā.

“Ja lauku attīstības fonda naudu pārceļam uz tiešmaksājumiem, reāli mēs varam sasniegt Lietuvas līmeni.”

Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta direktora vietnieks, Eiropas Savienības lietu nodaļas vadītājs Jānis Briedis papildina: “Nosauktie skaitļi – 109 eiro un nākamais solis 127 eiro uz hektāra – tā ir tikai ES nauda, kas sarēķināta, vadoties no ES Padomē apstiprinātā budžeta. Skaitlis radies no Latvijai iedalītās aploksnes tiešmaksājumiem, to dalot ar atbalsttiesīgo platību. Tāpēc 2013. gadā uz hektāra tērēts tikai 95 eiro ES naudas, kas ir teorētiska vidējā likme, kas mainās atkarībā no lauksaimnieciskās nodarbes – vai zemnieks audzē graudus vai uztur piena lopus utt. Uz ko kāda veida saimniecība reāli varēs pretendēt, tiks precizēts Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas lēmumos, kas ir iespējams tikai pēc ES budžeta pieņemšanas.”

Teorētiski modelējot, tomēr nav izslēgta situācija, ka kādām saimniecībām tiešmaksājumi nākamgad varētu sanākt mazliet mazāki nekā šogad. “Tā ir tikai minēšana. Tas nav zināms,” Jānis Briedis nav gatavs pat pieļaut šādu iespēju. “Nākotnes tiešmaksājumu struktūra veidosies no vairākiem komponentiem, par ko vēl tiek diskutēts. Tas atkarīgs gan no tā, ko nolems maksāt par “zaļajiem pasākumiem”, gan no lauku attīstības finansējuma pārceļamā daudzuma, bet tad jārēķinās, ka lauku attīstībai būs mazāk līdzekļu. Jāizvērtē, cik vērts pārcelt no vienas kabatiņas otrā.”

Ministre Straujuma norāda, ka tas, cik daudz naudas pārcelt, lemjams gan diskusijās ar lauksaimniekiem, gan pierādāms ar ministrijas aprēķiniem:

Diskusijās ar zemniekiem šī gada laikā jāizlemj, pārceļam vai labāk atstājam šo naudu saimniecību modernizācijas projektiem. Arī ministrija veiks savus aprēķinus, kas ir tautsaimniecībai izdevīgāk. Turklāt jārēķinās ar blakus efektiem tiešmaksājumu paaugstināšanai – piemēram, ar zemes cenu pieaugumu un ar to, kam šī nauda galarezultātā nonāks.”

“Droši vien būs jāveic dalītie maksājumi…” uzskata ministre. “Acīmredzot man jāsaka tieši: tie, kas ražo produkciju, saņems vairāk, kas tikai appļauj – mazāk. Bet šī iespēja ir atkarīga no tā, kādus lēmumus pēc samita pieņems ES lauksaimniecības ministri – sanāksim kopā divas dienas februārī, divas – martā.”

ES_tiesmaksajumi_13feb.jpg

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+