Latvijā
Sabiedrība

Tautai jauns varonis un Valmieras stikla diegi ASV. “LA” nedēļas apskats 16

Darījums. Valmieras stikla diegi ASV

AS “Valmieras stikla šķiedra” nupat aizņēmusies 50,5 miljonus eiro no “Danske Bank A/S filiāle Latvijā” un SEB bankas un ķērusies pie stikla šķiedras ražošanas krāsns un stikla šķiedras pārstrādes ražotnes izbūves Amerikas Savienotajās Valstīs, Džordžijas štatā pie Dublinas. Blakus bildē redzamajai ēkai piebūvēs četrarpus reižu lielāku – 34 tūkstošu kvadrātmetru platībā.

Ēku plānots pabeigt līdz novembrim, tad uzņēmums spēs saražot sausu stikla diegu par 50 tūkstoš tonnām gadā vairāk. Stikla šķiedras filcus izmanto kā siltuma un skaņas izolācijas materiālu autobūvē, kuģu būvē, spēkstacijās, celtniecībā, sadzīves tehnikā. Šī būs jau piektā stikla kausēšanas krāsns, sekojot pērn Valmierā uzstādītajai ceturtajai.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Vācu investori ne tikai saglabājuši vēsturisko stikla šķiedras rūpnīcu Valmierā, bet to modernizējuši, piepirkuši klāt stikla šķiedras audumu rūpnīcu Lielbritānijā un 2014. gadā izveidojuši jaunu rūpnīcu ASV. Tā “Valmieras stikla šķiedra”, pāraugot “Valmiera Glass Grupā”, ir kļuvusi par vienu no vadošajiem nozares uzņēmumiem Eiropā un iespiedusies Amerikā.


Cilvēks. Anda Čakša virzās uz priekšu

Veselības ministre Anda Čakša aizvadītajā nedēļā nodeva sabiedrības apspriešanai veselības aprūpes sistēmas reformu plānu. Tā objektīvs vērtējums vēl tikai būs, jo plāns ir apjomīgs, bet mediķi un nevalstiskās organizācijas ar to vēl nav paspējušas pilnībā iepazīties. Taču Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis tūlīt kā no ložmetēja izšāva, ka tas esot vājš dokuments, no kura neviens neko neiegūšot. Par veselības ministres veikumu nav iepriecināta arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, kura atzīmē, ka Čakšai politikā ir maz pieredzes. Piedāvātais reformu plāns esot ļoti vispārīgs, slimnīcu četri līmeņi neesot nekāds jaunums, bet galvenais jautājums ir tas, ko šis plāns došot pacientiem un 
ko – mediķiem.

Savukārt premjerministrs Māris Kučinskis ir apmierināts ar Čakšas darbu, jo viņa daudz nerunājot, bet ieplānoto izdarot noteiktajos termiņos.

Vairāki uzrunātie ārsti sacīja, ka ministre, argumentējot savu rīcību, virzās uz priekšu, nevis lai piešķirtu bonusus kādām sev personīgi interesējošām lietām, bet gan palīdzētu pilnveidoties veselības aprūpes jomai kopumā. Piemēram, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ķir-urgs Ģirts Aleksejevs, kuram ir 12 gadu pieredze medicīnā, kurš vada bērnu ķirurgu arodbiedrību, saka, ka ministri Čakšu vērtējot piesardzīgi optimistiski un redzot viņā pietiekami lielu potenciālu, lai īstenotu nozīmīgas pārmaiņas veselības aprūpes sistēmā. Tiesa, tas būs atkarīgs no tā, vai koalīcija spēs vienoties par būtisku finansējuma palielinājumu medicīnai. Ministre Čakša uzskata – ja nevienosies, tad varam teikt ardievas valsts medicīnai.

Joks. Kaķiem smiekli nenāk

“Bebrs jau tā kā ūdensdzīvnieks, no kā tad tas bija jāglābj – no kaķiem?” “Vai turpmāk glābēji arī kurmjus no pazemes cels ārā?” Asprātību birumu sociālajos tīklos izraisīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) trešdien izplatītā ziņa, ka “Pļaviņu novada Klintaines pagastā ugunsdzēsēji glābēji ar glābšanas dēļa palīdzību nogādāja krastā divus kaķus, kuri atradās dīķa vidū uz dēļa kopā ar bebru”. Izrādās, gluži īsti tā nav bijis.

Otrdien glābēji saņēmuši izsaukumu uz Klintaines pagasta Oliņkalna degvielas uzpildes stacijas “Astarte Nafta” teritoriju. Tur divi kaķi atradušies ap 50 m2 lielā dīķī, kas izveidots tieši ugunsdzēsēju vajadzībām. Aculieciniece Iveta, kas arī lūgusi izsaukt glābējus, teic, ka kaķi peldējuši uz sausa, lapām apķepuša ledus gabala un izskatījies, ka uz tā atradušies jau krietnu laiku. “Dīķa krasti ir pastāvi, klāti ar biezu gumijotu plēvveidīgu materiālu, kurā nevar nadziņi ieķerties. Labi, ka ledus gabals bija. Nekāda dēļa tur nebija, jo dīķis ir tīrs, arī metru augsta sētiņa ap to ir, vienā vietā gan no ziemas mazliet deformējusies,” viņa stāsta. Kaķus iznesis viens no glābējiem, kas iekāpis dīķī. Domājams, kaķi gājuši padzerties un ieslīdējuši dīķī.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Situāciju draiskāku padarījis tas, ka ūdenī (ne uz dēļa, ne uz ledus gabala) bijis arī bebrs, taču to noteikti nav interesējuši kaķi. Glābēji pielikuši pie krasta koka gabalu, lai bebrs izrāptos ārā.

“Šajā laikā bebru ģimenes, kā saka zinātāji, padzen jaunuļus un šis laikam bija nācis mājvietu lūkoties. Mēs smējāmies: būtu glābēji vairākus kokus atnesuši, varbūt bebrs nebūtu nemaz gājis projām…” saka Iveta.

Prieks. Tautai jauns varonis

Tautai vajadzīgi varoņi. Tos, protams, var atrast dažādās jomās, taču sports ir īpaši pateicīgs. Tāpēc nav pārsteigums, ka mūsu boksera Maira Brieža uzvaru pār Vācijas sportistu Marko Huku un iegūto pasaules čempiona titulu (WBC josta) latvieši uzņēma tik emocionāli un turpināja priecāties visu nedēļu (piemēram, ziņas, kurās pieminēts Mairis Briedis, bija visvairāk lasītās Latvijas interneta portālos). Pa vidu gan netrūka nelielas ironijas, ka pēkšņi par boksu aizrautīgi sākuši interesēties arī tie, kas tam iepriekš nebija pievērsuši uzmanību un zina tikai to, ka sāncenši mēģina “sadot pa seju” otram. Bet ne jau sporta veids te ir galvenais – kad Ernests Gulbis spīdēja tenisa laukumā, visa Latvija sekoja viņam, kad Kristaps Porziņģis izcili debitēja NBA, cilvēki “pieslēdzās” Ņujorkai, bet uz olimpiādes laiku kļuva par BMX entuziastiem, lai līksmotu par riteņbraucēja Māra Štromberga panākumiem. Vēlāk interese, protams, atslāba, un, jāatzīst, ka aizvadītais gads Latvijas sporta līdzjutējiem nebija labvēlīgs – nevienas medaļas olimpiskajās, sāpīgi zaudējumi futbolā, hokejā, volejbolā…

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Protams, var diskutēt, vai politiķu aktīvā iesaistīšanās, steigā organizējot Brieža prēmēšanu no budžeta (par uzvarām profesionālos boksa mačos tas nav paredzēts), bija pareiza, taču ļoti ticams, ka arī tautas nobalsošanā šis lēmums būtu atbalstīts.

Noslēpums.. Zaļais “ķīlis”

Valdošajai koalīcijai ik pa laikam rodas kādas nesaskaņas, un vēl vienu negaidītu “ķīlīti” tajā iesita rezolūcija par Latvijas izglītības reformu, kas pēkšņi parādījās Latvijas Zaļās partijas (LZP) kongresā. Tajā tika pausta Zaļās partijas apņemšanās uzņemties vadīt Izglītības un zinātnes ministriju, jo “Vienotību” pārstāvošais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis esot zaudējis Latvijas tautas uzticību. Kongresa delegāti gan šo rezolūciju nepieņēma. Kā skaidroja LZP līdzpriekšsēdētājs Ingmārs Līdaka – ministra demisijas pieprasījums būtu uzskatāms par koalīcijas līguma pārkāpumu, kam varētu sekot pat valdības krišana.

Tomēr šī epizode bija satraukusi “Vienotību”. Partijas vadītājs Andris Piebalgs ziņu aģentūrai LETA izteica šaubas, vai nav pārkāpta valdības partiju sadarbības ētika. Jautājums tika apspriests “Vienotības” valdē, kas tomēr nolēma koalīcijas padomē šo jautājumu tālāk necilāt. Savukārt premjers Kučinskis žurnālistiem paudis, ka LZP šobrīd iekšēji pārstrukturējas, līdz ar to situāciju varētu skaidrot ar atsevišķu kolēģu politiskās pieredzes trūkumu.

Kas tad īsti stāv aiz noslēpumainās rezolūcijas? Par politiskās pieredzes trūkumu te nevarētu runāt. Kā “LA” noskaidroja, kritizējošo rezolūciju sagatavojis viens no Zaļās partijas dibinātājiem, aktīvs LZP Jūrmalas nodaļas biedrs, vides zinātnieks Juris Fogels. Tagad gan viņš par paša sarakstīto dokumentu runā negribīgi: “Kongress šo rezolūciju noraidīja un tur vairs nav ko apspriest. Problēmas izglītības nozarē gan jo-projām ir palikušas.”

LA.lv