Latvijā
Sabiedrība

Bondars pamet laukumu, VID ieiet internetā, grimst “Vienotības” kuģis. “LA” nedēļas apskats 7

Cilvēks. Kad laiks pamest laukumu

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Pametot Latvijas Reģionu apvienības (LRA) valdes priekšsēdētāja krēslu, Mārtiņš Bondars pārsteidza daudzus, tostarp apvienības biedrus. Taču, ieskatoties viņa biogrāfijā, šis solis šķiet gandrīz likumsakarīgs.

Basketbolista Bondara nopelnus profesionālajā sportā atceras vairs tikai rūdītākie groza bumbas fani. Politiķa Bondara runas klausītājos vairāk izsaukušas smīnu nekā apbrīnu, tāpat kā viņa nemitīgās ambīcijas kandidēt uz dažādiem augstiem amatiem. Savulaik viņš minēts kā viens no Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka amata pretendentiem, bijis LRA premjera amata kandidāts, vēlāk neveiksmīgi kandidējis uz Valsts prezidenta un Rīgas domes priekšsēdētāja amatu. Apšaubīts tiek pat pārvaldības eksperta Bondara Hārvarda universitātes diploms.

Tomēr Bondaram jau kopš basketbolista laikiem piemīt vismaz viena apskaužama spēja – viņš prot sajust īsto brīdi, kad laiks pamest bezperspektīvas spēles laukumu. Deviņdesmito gadu vidū, studēdams Leiklendas koledžā Viskonsinā ASV, Bondars, atšķirībā no citiem Amerikā studējušajiem basketbolistiem, nemēģināja velti lauzties NBA durvīs, bet koncentrējās uz akadēmiskajām studijām, iegūstot bakalaura grādu starptautiskajā uzņēmējdarbībā. Amerikā iegūtā izglītība viņam palīdzēja ne vien spert pirmos soļus biznesā, bet arī kļūt vispirms par premjera Viļa Krištopana biroja vadītāju un vēlāk vadīt arī Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kanceleju. Taču arī šo prestižo amatu viņš pameta aptuveni gadu pirms prezidentes pilnvaru beigām. Darbošanās kancelejā bija ļāvusi Bondaram paplašināt sakaru loku, kas, iespējams, bija izšķirošs arguments, kādēļ 2006. gadā Latvijas Krājbankas akcionāri uzticēja viņam bankas valdes priekšsēdētāja amatu. Šo amatu Bondars pameta 2009. gada vasarā, divus gadus pirms Krājbankas maksātnespējas.

Komentējot savu aiziešanu no LRA, Bondars runā par apvienības Saeimas frakcijas pēdējā laika balsojumiem, kas “ir pretrunā ar tām vērtībām, par ko vienmēr esmu iestājies”. Vai arī šoreiz Bondara intuīcija nepievils un vai ir pamats trauksmei par LRA nākotni?

Pārsteigums. Turpinām pirkt un pārdot
id=”attachment_893827″ align=”alignnone” width=”1024″]

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojums, ka tas apturēšot Latvijas lielākā sludinājumu portāla “ss.lv” darbību, pārsteidza daudzus Latvijas iedzīvotājus, jo reti kurš nav mēģinājis kaut ko pārdot, pirkt, meklēt un piedāvāt ar šī portāla starpniecību. Pārsteigums arī par VID naivumu, domājot, ka ar portāla slēgšanu valsts represīvais aparāts panāks savu. Jo jau tās pašas dienas vakarā portāls nomainīja domēna vārdu uz “ss.com”. Vai VID rīcība bija pārsteigums pašiem portāla īpašniekiem, nav zināms, jo cīkstēšanās starp abiem (arī iesaistot tiesu) notiekot jau kopš gada sākuma. Vērotājiem no malas šajā lietā vēl daudz nezināmā, bet daļai pārsteigums bija tas, ka VID, turot aizdomās par nodokļu nemaksāšanu auto tirgotājus, vēršas pret uzņēmumu, kurš pats esot kārtīgs nodokļu maksātājs. Ar “ss.lv” saistītās firmas “SS” apgrozījums pērn bijis 5,5 miljoni eiro, peļņa – 4,1 miljons eiro, bet SIA “Internet” apgrozījums – 1,2 miljoni eiro, peļņa – 227 917 eiro. “Internet” pērn nodokļos samaksājis 229 740 eiro, bet “SS” – 1,922 miljonus eiro. Daļa ļaužu ir pārsteigti par publiku, kas aizstāv “ss.lv” saimniekus, kuri taču piesedzot nodokļu nemaksātājus un ar savu augstprātīgo rīcību iepriekš nokaitinājuši dažus sludinājumu licējus.

Dažus interesentus urda jautājums, kā “ss.lv” īpašnieki tik ātri un par kādu naudu tika pie starptautiski izplatītā .com domēna. Jo pirmkārt, jebkuri īsie divburtu (it īpaši abu vienādo burtu) nosaukumi pasaulē esot ļoti pieprasīti un tātad, iespējams, ļoti dārgi. Un, otrkārt, daudziem “SS” saistās ar nacistiem, tāpēc dažs izvirzīja versiju, ka mājaslapa ar šādu nosaukumu varētu iepriekš piederēt ļautiņiem ar simpātijām pret esesiešiem. Tviterī sāka klejot kāds sens bloga ieraksts, ka 2008. gadā kāds austrālietis esot pārdevis “ss.com” par 1,25 miljoniem dolāru, taču citos avotos tam neizdevās gūt apstiprinājumu. Ekrān­uzņēmumu vēsture arī neliecina, ka portāls ar šādu nosaukumu kādreiz būtu bijis saistīts ar radikāļiem. Bet izskatās, ka “ss.com” Latvijas uzņēmējiem pieder jau no 2013. gada.

Darījums. ASV un ES: sankcijas un intereses

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

ASV Kongresa abās palātās ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņemts likums par stingrāku sankciju noteikšanu Irānai, Ziemeļkorejai un Krievijai, turklāt liedzot prezidentam Donaldam Trampam vienpusēji vājināt sankcijas bez Kongresa piekrišanas. ASV prezidents negribīgi parakstīja likumu par sankcijām, paužot neapmierinātību, ka Kongress ierobežojis prezidenta prerogatīvu ārpolitisko lēmumu īstenošanā.

ASV likums par stingrākām sankcijām pret Krieviju tika vērtēts arī Eiropas Komisijas (EK) mītnē Briselē, EK prezidentam Žanam Klodam Junkeram brīdinot, ka gadījumā, ja ASV jaunās sankcijas radīs šķēršļus ES firmu darījumos ar Krieviju enerģētikas jomā, ES esot gatava spert atbilstošus atbildes soļus dažu dienu laikā. Iepazinies ar ASV sankciju likuma galīgo variantu, Junkers pauda gandarījumu, ka “ievērojama daļa no paredzētajām sankcijām pret Krieviju ir tikusi atmesta pēc ES izteiktajām bažām”. Turklāt ASV Kongress esot apņēmies ieviest sankcijas tikai pēc konsultēšanās ar ASV sabiedrotajiem, tāpēc Eiropas intereses tikšot ņemtas vērā jebkuru sankciju īstenošanā.

ASV sankcijas pret Krieviju skar enerģētikas jomu un gāzes cauruļvadu sistēmu, kam ir ļoti svarīga loma Krievijas eksportā. ES jau kuro gadu runā par enerģētikas savienības un energotīklu starpvalstu savienojumu veidošanu, uzsverot nepieciešamību mazināt atkarību no viena piegādātāja – Krievijas “Gazprom”. Polija, ziemeļvalstis un Baltijas valstis ir kritizējušas EK par skaidras nostājas neizteikšanu pret gāzesvada “Nord Stream 2” būvi, to vērtējot kā politisku, nevis ekonomisku projektu. Īstenojot šo projektu, vilks (“Gazprom”) pat pēc ASV sankcijām būtu vēl labāk barots, bet kazas (vairākums Austrumeiropas valstu) paliks enerģētiskā atkarībā.

Šveicē reģistrētās Krievijas firmas, kas bīda “Nord Stream 2” projektu, pārstāvis paziņojis, ka projekts tiks turpināts. Projekta īstenošanā Britānijas un Nīderlandes firma “Shell”, Austrijas “OMV”, Francijas “Engie” un Vācijas kompānijas “Uniper” un “Wintershal” katra ir apņēmusies ieguldīt 950 miljonus eiro, bet vēl piecus miljardus –”Gazprom”, kuras pārstāvis paziņojis, ka ASV prezidents Tramps varētu nemaz neieviest papildu sankcijas, lai gan parakstījis šādu likumu.

Joks. Politiskās karmas tīrīšana

Foto - Edijs Pālens/LETA

Uz aizejošā “Vienotības” vadītāja Andra Piebalga galda krājas partijas biedru iesniegumi par vēlmi pamest partiju. Pat veselas reģionālās nodaļas brīdina par izstāšanos. Šķirties no “Vienotības” nu kļuvis par labo toni. Sāk jau likties, ka tas ir gandrīz vai katra latvieša svēts pienākums vismaz reizi mūžā izstāties no “Vienotības”.

Šāda rīcība publikā tiek uzņemta ar atzinību, pat ar sajūsmu. Tāpēc savu attiecību saraušanu ar “Vienotību” ļaudis īpaši afišē, lai tikai šis fakts nepaliktu nepamanīts. Šķiet, ka pat tie, kas nekad partijā nav bijuši, tagad labprāt izstātos no tās. “Vienotības” pamešana iemantojusi simbolisku nozīmi. Pats izstāšanās process ir kā politisks svētceļojums, ko pavada grēku nožēlošana, kas vainagojas ar visu grēku atlaišanu. Vienu vārdu sakot, vari rēķināties, ka, izstājoties no “Vienotības”, esi attīrījis savu politisko karmu. Sabiedrība uz to lūkojas ar lielām cerībām un ilgām. Tā gaidīt gaida brīdi, kad pats pēdīgais kareivis pametīs šo politisko veidojumu. It kā tad beidzot “pienāks latviešiem tie labie laiki”.

Noslēpums. Vai nogurums no demokrātijas?

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Pēc šīsvasaras pašvaldību vēlēšanām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) saņēmusi duci sūdzību no pašvaldībām, kurās, pārkāpjot likumā noteikto proporcionalitātes principu, opozīcijai tiek liegta pienācīga darbošanās pašvaldības pastāvīgajās komitejās. Likums “Par pašvaldībām” šādus principus nosaka jau kopš 1994. gada, tomēr šāds pārkāpumu vilnis novērojams pirmo reizi. Iespējams, tas rāda, ka pašvaldības ir nogurušas no demokrātijas un opozīcijas deputātu aktīvu piedalīšanos jautājumu izlemšanā drīzāk uzskata tikai par lieku traucēkli. Ministrs Kaspars Gerhards gan pašvaldībās notiekošo nesaista ar antidemokrātijas vilni, tieši pretēji, viņaprāt, demokratizācijas procesi virzās uz priekšu. “Varam secināt, ka jaunievēlētie gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti patiesi vēlas strādāt pašvaldības iedzīvotāju interesēs, pārstāvot viedokli ne tikai domes sēdēs, bet piedaloties arī diskusijās, izskatot dokumentus un diskutējot pēc būtības arī komiteju sēdēs,” ministrs sacīja “LA”.

Gerhards jau atcēlis Salaspils un Jūrmalas pašvaldību lēmumus, kuros šādi apdalīta opozīcija. Jūrmalas dome savu kļūdu labojusi un komiteju sastāvā ievēlējusi arī opozīcijas pārstāvjus. Tikmēr Salaspils ir iecirtusies un Gerharda rīkojumu atcelt domes lēmumu par komitejām gatavojas pārsūdzēt Satversmes tiesā. Jāatzīst, ka sabiedrībā neizpratni un aizdomas par dubultiem VARAM standartiem raisījis fakts, ka Rīgai tikai ieteikts pilnveidot savus normatīvus, kamēr Salaspils un Jūrmalas pašvaldību lēmumi atcelti. Ministrs atšķirīgo attieksmi skaidro tā, ka galvaspilsētā runa ir par pieņemto nolikumu, bet abās pārējās pašvaldībās – par lēmumiem, kas konkrēti nosaka, kurās komitejās deputāti darbosies.

 

Sagatavojuši: Ģirts Zvirbulis, Linda Rasa, Valdis Bērziņš, Guntis Ščerbinskis

LA.lv