Ekonomika
Īpašums

Dalītā īpašuma izbeigšanai ķeras klāt jaunievēlētie tautas kalpi1

Foto: Dainis Bušmanis

Šī gada 18.februārī Saeimā plāno sarīkot konferenci par tā dēvētā dalītā īpašuma izbeigšanu un ar to saistītajām problēmām.

Tā otrdien, 29,janvārī izlēma Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas mājokļu jautājumu apakškomisijas deputāti, apakškomisijas pirmajā sēdē apspriežot darba plānus ziemas sesijai.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisija priekšsēdētājai Regīnai Ločmelei-Luņovai jautāju, kāda nozīme būs šim pasākumam, ja sabiedrība jau agrāk nepārprotami paudusi savu viedokli, proti, šādas piespiedu nomas attiecības ir kroplība, kas jāizbeidz un iespējami ātrāk.

Deputāte atbild, ka par dalītā īpašuma izbeigšanu viņai pašai sen neesot šaubu. Bet tā kā 13.Saeimā deputātu sastāvs krietni mainījies, ar dalītā īpašuma problēmām esot jāiepazīstas arī jaunievēlētajiem tautas kalpiem.

Tāpēc uz šo pasākumu viņa un Saeimas deputāts Viktors Valainis (12.Saeimas laikā viņš vadīja darba grupu dalītā īpašuma izbeigšanai) grib uzaicināt visu par mājokļu problēmām atbildīgo ministriju pārstāvjus, Satversmes tiesas tiesnešus, zemes un dzīvokļu īpašniekus un namu pārvaldītājus.

Konferences nolūks būtu vēlreiz uzklausīt visu ieinteresēto personu viedokļus par to, kāds būtu labākais atrisinājums dalītā īpašuma izbeigšanai.

Konference reizē būtu kārtējais mēģinājums pavirzīt uz priekšu Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojektu, kuru 12.Saeimas laikā paguva apstiprināt pirmajā lasījumā.

Toreiz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā gatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam, tas iestiga Saeimas Juridiskā biroja padomnieču un Tieslietu ministrijas ierēdņu sīkumainos strīdiņos.

Pēc Saeimas deputāta Viktora Valaiņa domām, ar šo likumprojektu nesaistīta diskusija noveda pie tā, ka pagājušā gada 10.oktobrī komisija pārtrauca likumprojekta gatavošanu otrajam lasījumam.

Latvijā pavisam ir 3677 privatizēti daudzdzīvokļu nami, kuri atrodas uz 7354 citām personām piederošiem zemes gabaliem. Pēc Valsts zemes dienesta 2015.gada datiem šo zemes īpašumu aptuvenā kadastrālā vērtība bija 130 000 000 līdz 180 000 000 eiro.

2015.gadā to tirgus vērtība svārstījās no 173 000 000 līdz 240 000 000 eiro.

Pieminētais likumprojekts paredz tiesības iedzīvotājiem atpirkt šo zemi zem viņu namiem par tās kadastrālo vērtību.

Saistītie raksti

Uz jautājumu, vai iedzīvotājiem būs nauda, par ko atpirkt šo zemi, ņemot vērā tās augsto kadastrālo vērtību, sevišķi Rīgā, Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova atbild, ka konferencē tikšot spriests arī par citām zemes izpirkšanas iespējām, nesaistītām ar šīs zemes kadastrālo vērtību.

Reizē viņa gan atzīst, ka jebkāds iespējamais atrisinājums namu iedzīvotājiem un zemes īpašniekiem būs jāpieņem kā kompromiss.

LA.lv