Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
10. februāris, 2012
Drukāt

Darba likums izkustas no vietas

stradnieki_leta

Saeima vakar konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, kas liegs darba devējiem nepamatoti pieprasīt svešvalodu zināšanas. Kaut arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija bija nolēmusi šos likuma grozījumus nevirzīt uz parlamenta sēdi, likumprojekta autori pieprasīja turpināt likumprojekta skatīšanu.

 

Jautājumu bija paredzēts izskatīt jau pagājušās nedēļas Saeimas sēdē, bet toreiz tas tika izņemts no darba kārtības, lai dotu iespēju koalīcijas pārstāvjiem vienoties.

Sociālo lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) skaidroja, ka komisija šo likumprojektu skatījusi divās sēdēs un prasījusi viedokļus no ļoti daudzām institūcijām un lielākoties saņemti negatīvi atzinumi. Piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka aizliegums uzņēmējiem kā kritēriju izvirzīt krievu valodas zināšanas tikai vairošot tiesisko nihilismu, jo cilvēki atradīšot ceļus likuma apiešanai. Savukārt Tirdzniecības un rūpniecības kamera uzskata, ka tas traucēšot Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspējas uzlabošanu. Līdzīgu viedokli paudusi arī Ekonomikas ministrija. Labklājības ministrija uzskata, ka jau pašreizējā Darba likuma redakcija dod cilvēkiem iespēju efektīvi aizstāvēt savas tiesības un intereses, ja tās tiek diskriminētas pēc valodas. Pat Nacionālās apvienības pārstāvis, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš savā izvērtējumā norādījis uz virkni juridisko nepilnību un aicinājis izslēgt no likumprojekta divus pantus. Būtībā tad no likumprojekta paliktu pāri vienīgi nosaukums. Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Bordāns gan steidza precizēt, ka Tieslietu ministrija likumprojektu kopumā vērtējot atzinīgi, būtu nepieciešami tikai daži redakcionāli labojumi.

Deputāte Vineta Poriņa debatēs atgādināja par savu starpkultūru komunikāciju pētījumu, par ko jau esmu rakstījis. Balstoties uz veiktajām aptaujām, viņa secināja, ka Latvijā pastāvot tā saucamie stikla griesti. Proti – cilvēks var būt nezin cik izcils savā profesijā, bet, ja viņš nezina krievu valodu, Latvijā darbu viņš var arī nekad neatrast.

 

“Es varu te rekomendēt vēl dažas iniciatīvas, kā, piemēram, aizliegt darba devējam nepamatoti prasīt augstāko izglītību vai izglītību kā tādu, noteiktas darba prasmes, vai nu vispār nepamatoti prasīt strādāt,” par Nacionālās apvienības ierosinājumu ironizēja deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (ZRP).

 

Taču viņš došot “uzticības kredītu” saviem koalīcijas kolēģiem un aicināja atbalstīt likumprojektu cerībā, ka turpmākajos lasījumos tas tiks uzlabots vai mīkstināts.

Turpretim Boriss Cilevičs­ (“SC”) uzskata, ka ne uz otro, ne uz trešo lasījumu neko labot šajā normā neesot iespējams. Viņaprāt, ar šādu likumprojektu politiķi tikai imitē valodas aizsardzību, lai labāk izskatītos savu vēlētāju acīs. Turklāt praksē šādas problēmas nemaz nepastāvot, to esot izdomājuši politiķi, jo ne tiesībsargam, ne Valsts darba inspekcijai, ne Valsts valodas centram, ne tiesām nav nevienas pašas sūdzības par diskrimināciju uz valodas pamata.

Deputāts Kārlis Seržants debašu izskaņā aicināja deputātus atzīt, ka krievu valoda viņos iesakņojusies dziļāk, nekā gribētos atzīt. Viņaprāt, ja Saeimā veiktu eksperimentu un liktu katram deputātam iedzīt naglu, tad brīdī, kad viņi sev iesistu pa pirkstiem, varētu dzirdēt itin plašu krievu valodas leksikas klāstu.

Balsojumā likumprojektu atbalstīja 60 deputāti, pret bija 30, bet trīs tautas kalpi atturējās.

Grozījumos Darba likumā iecerēts aizliegt darba devējiem pieprasīt darbiniekiem kādas konkrētas svešvalodas zināšanas, ja šī svešvaloda nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Likumprojekta mērķis esot pārtraukt krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju. Svešvalodu prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes.

Nacionālā apvienība jau iepriekš vairākas reizes mēģinājusi panākt šādus grozījumus Darba likumā, bet iepriekšējās reizēs tie tika noraidīti otrajā lasījumā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+