Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
25. jūnijs, 2012
Drukāt

Deputātiem būšot darbīga vasara

Foto - LETAFoto - LETA

Saeima bieži saņem pārmetumus par garo starplaiku starp pavasara un ziemas sesijām, ko nereti pielīdzina pat skolēnu vasaras brīvlaikam. Tomēr vismaz šovasar deputātiem gara vaļošanās nesanāks, jo paredzētas vairākas ārkārtas sēdes un komisijās jāturpina strādāt ar nepabeigtajiem likumprojektiem. 


 

Tradicionāli visvairāk un sarežģītākie likumprojekti Saeimā tiek Juridiskajai komisijai, turklāt šajā sesijā tai nācās veltīt daudz laika politiski jūtīgajam likumam par tautas nobalsošanu ierosināšanu. Pašlaik tā ir sagadījies, ka grozījumiem ir atvērti visi trīs procesuālie likumi – Kriminālprocesa, Civilprocesa un Administratīvā procesa – ar mērķi vienkāršot un padarīt efektīvāku tiesu darbu. Piemēram, paredzēts likvidēt Augstākās tiesas Krimināllietu palātu un tālākā nākotnē – arī Civillietu palātu, noteikt stingrāku termiņu pilno spriedumu sagatavošanai krimināllietās. Vēl Juridiskajai komisijai jāpabeidz darbs pie likumiem, kas regulē ģimenes tiesības. Galvenokārt tie saistīti ar rīcībnespējas regulējumu, bet arī laulību reģistrēšana tiks padarīta mazāk birokrātiska (turklāt likumā tiks oficiāli atļauts laulību ceremonijas organizēt arī ārpus baznīcu un dzimtsarakstu nodaļu telpām). Pabeigts nav arī parādu atgūšanas likums, kas ieliks rāmjos parādu piedzinējus, kuru pašreizējās metodes brīžiem ir pretrunā ar cilvēka cieņu. Tāpat darbu sarakstā ir virkne Satversmes grozījumu (par referendumos negrozāmiem likumiem, deputātu imunitāti un atklātām vēlēšanām).

“Būtībā mums darba pietiktu visai vasarai. Esmu gatava strādāt komisijā vai katru nedēļu, bet redzēs, vai tam piekritīs arī pārējie deputāti,” teica komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Darbu varētu apgrūtināt arī tas, ka trīs no Juridiskās komisijas locekļiem (Solvita Āboltiņa, Inese Lībiņa-Egnere un Dzintars Rasnačs) strādā Saeimas prezidijā un viņiem bieži vien jādodas komandējumos.

 

Komisijas vadība neriskē strādāt ar strīdīgiem likumprojektiem reizēs, kad komisijas sēdē vairākums ir opozīcijas deputātiem (kuri, starp citu, sēdes apmeklē ļoti disciplinēti).

 

Ņemot vērā Juridiskās komisijas darbu apjomu, Saeimā savulaik bijušas diskusijas izveidot atsevišķu Konstitucionālo jautājumu komisiju, kas pārņemtu Sa-tversmes grozījumus un atsevišķus likumprojektus. I. Čepāne pieļāva, ka tas varētu būt daļējs risinājums pārslodzei, bet, no otras puses, profesionālu juristu divām komisijām var arī nepietikt.

Arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem vasarā būs jāpabeidz nepadarītie darbi. Viens no tādiem ir saistīts ar nodokļu atbalsta pasākumu likumprojektu, kurš komisijā gan jau ir izskatīts trijos lasījumos, bet nav vēl saskaņots ar Eiropas Komisiju. Tiklīdz saskaņojums tiks saņemts, komisija lūgšot sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, lai varētu ieviest dzīvē nodokļu atbalsta pasākumus. Tāpat Budžeta komisija jau vasarā sāks strādāt pie šā gada budžeta grozījumiem. Pagaidām gan komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs nevēlējās sīkāk stāstīt, kādus grozījumus budžetā mēs varētu sagaidīt, jo pašlaik tos vēl tikai sākot skatīt Ministru kabinetā un līdz parlamentam tie neesot atnākuši. Augusta beigās Saeimai jau paredzēta ārkārtas sēde par budžetu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai darba kārtībā ir gan jaunais Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, gan grozījumi Saeimas vēlēšanu un EP vēlēšanu likumos. Tāpat komisija gaida, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniegs grozījumus likumā par pašvaldībām, kas varētu mainīt domnieku skaitu. Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (“SC”) gan atzina, ka tuvākajās nedēļās komisijas sēdes nenotikšot, aktīvāks darbs varētu atsākties vasaras otrajā pusē.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija rīt strādās ar Izglītības likuma grozījumiem un diskutēs par to, vai par skolotājiem ļaut strādāt arī sodītām personām, kuru sodāmība dzēsta. Trešdien komisijas vadība tiksies ar IZM pārstāvjiem un zinātniekiem par Zinātniskās darbības likuma grozījumiem, kas paredz grozīt izgudrojumu un patentu iederības kārtību – proti, kāda mantiskā atlīdzība pienākas iestādei un izgudrotājiem, ja darbs noticis par valsts līdzekļiem. Nākamnedēļ komisijas deputāti piedalīsies diskusijā ar UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadību.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+