Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
12. augusts, 2012
Drukāt

Dr. Andris Lasmanis: Vislabāk atpūšas, spēlējot volejbolu

Foto-Līga VasiļūnaFoto-Līga Vasiļūna

“Kustīgiem senioriem rodas mazāk veselības un finansiālu problēmu. Viņi tik daudz nečīkst par naudas trūkumu, jo to nevajag tērēt zālēm,” atzīst ģimenes ārsts un klīnikas “Alma” vadītājs Andris Lasmanis (74). “Iesaku visiem vairāk kustēties. Pat tad, ja liekas, ka tas nav iespējams.”

 

Ik rītu 
sāk ar rītarosmi

Viņš pats sporto komandā ar kādiem divdesmit vīriem, kurus vieno dzīves stāžs – vecums no 60 līdz 76 un vairāk gadiem. Nesen komanda atgriezās no Somijas, kur vīri pasaules veterānu pludmales volejbola turnīrā sava vecuma grupā ieguva zelta medaļu. Tikpat labi veicies pērn Itālijā, kā arī vairākās citās valstīs.

A. Lasmanis atceras, ka, būdams maziņš, daudz slimojis, mamma pat esot lūgusi, lai Dieviņš ņem pie sevis. Taču, kad bijis vesels, sportojis – viņam vienmēr ir patikušas fiziskas aktivitātes. Mājās rīkotas augstlēkšanas un tāllēkšanas sacensības, spēlēta bumba ar kaimiņiem. “Kad no laukiem pārcēlos dzīvot uz Rīgu un iestājos medicīnas skolā, sabiedrībā daudz runāja par neveselīgiem dzīves apstākļiem un sliktu pārtiku, kas varētu veicināt saslimšanu ar tuberkulozi.

 

Lai bēgtu no ļaunās kaites, ziemā katru dienu pēc mācībām slēpoju Biķernieku mežā.

 

Trenējos trīs četras reizes nedēļā pa divām trim stundām un līdz pat šim laikam vairs neslimoju ar saaukstēšanās slimībām,” viņš stāsta.

Studiju gados nodarbojies ar alpīnismu, bet tagad katru gadu dodas uz kalniem slēpot. Brauc arī ar laivām, iet medībās – visās šajās nodarbībās ir fiziska slodze. Katru rītu veic rītarosmi, tad lec ezerā un nopeld pārsimt metrus. Divas trīs reizes nedēļā dodas uz volejbola treniņiem: vasarā pludmalē, ziemā – sporta zālē.

Senioriem – treniņzāles!

Senioriem ir svarīgi atrasties sabiedrībā, un šādu iespēju sniedz komandas sporta spēles. Ir liela atšķirība – vingrot vienam pašam mājās vai divas trīs reizes nedēļā doties uz grupas nodarbību un satikt citus dalībniekus!

 

“Lai sāktu sportot, jāpārvar dubults šķērslis. Viens ir slinkums, un otrs – vajadzīgi lielāki vai mazāki izdevumi, piemēram, jāiegādājas sporta tērps vai slēpošanas ekipējums. Tad nu veči nereti labprātāk sēž pie televizora, taču mazkustība ir viens no lielākajiem veselības ienaidniekiem.

Visiem, kas vecāki par 60 gadiem, vajadzētu apmaksāt iespēju sportot, jo finansēt ārstēšanu slimnīcā sanāk daudzkārt dārgāk,” saka sportiskais seniors.

Diemžēl arī viņa komandas cienījamā vecuma vīriem no pensijas grūti atlicināt latus treniņu zāles īrei, nemaz nerunājot par aizbraukšanu uz sacensībām ārzemēs, kur iespējams gūt papildu pozitīvu emocionālu lādiņu. Pērn, dodoties uz Itāliju, mazliet līdzekļu piešķīrusi Rīgas dome, taču valstiskā līmenī nav nekāda atbalsta.

Strādās līdz 
sirmam vecumam

Dakteris Lasmanis atzīst, ka jau ir domājis, kam nākotnē uzticēt savas klīnikas vadību, taču – tikai ar norunu, ka pats varēs palikt strādāt. “Ne katrs spēj turpināt darba gaitas līdz sirmam vecumam. Sava nozīme ir ne tikai veselīgam dzīvesveidam, bet arī gēniem,” viņš uzskata. “Arī mans tēvs pat pēc 96 gadu vecuma bija ļoti darbīgs un teciņiem vien skrēja. Ie­steidzās istabā dažas minūtes nosnausties un tūlīt darbojās tālāk. Ilgs un ražens mūžs ir kā laimes spēle. Taču nevar nosodīt arī tos, kam ir slikta veselība, ja vien viņi paši nav to bojājuši, smēķēdami, pārmērīgi lietodami alkoholu vai izdegdami strādājot. Darbam ir jāmijas ar atpūtu, un sportošana ir viens no tās labākajiem veidiem.”

 

 

Viedoklis

Andris Lasmanis uzskata:

* Svarīgi sākt sportot jau bērnībā, bet vecākiem ļaudīm tas ir divtik nepieciešams. Fiziskas aktivitātes dod vairākus labumus – tiek trenēti muskuļi un veidojas endorfīni – narkotikām līdzīgi labsajūtas un prieka hormoni, tādēļ mazinās negatīvas emocijas un domas, kas veicina saslimšanu. Ne velti mēdz sacīt, ka slimības rodas galvā.

* Cilvēkam, lai viņš par sevi rūpētos, bieži vien nepieciešama pātagas motivācija.

* Vajadzētu noteikt kārtību – tam, kurš nav apmeklējis veselības pārbaudes, par medicīniskajiem pakalpojumiem jāmaksā pilnībā. Tāpat arī smēķētājiem, kas sasirguši ar sirds un asinsvadu slimībām, jo viņi paši veicinājuši to attīstību.

* Daudzi veci cilvēki ir kūtri, it īpaši, ja kaut kas sāp, taču tad izveidojas burvju loks – jo vairāk sēž, jo smeldze lielāka. Vienīgais veids, kā ārstēt mugurkaula “radziņus” un deformētās locītavas, neveicot operāciju, ir pēc iespējas vairāk kustēties.

* Fiziska aktivitāte uzlabo asinsriti, smadzeņu barošanu un palīdz saglabāt atmiņu, par kuras pasliktināšanos seniori bieži sūdzas.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+