Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
26. novembris, 2015
Drukāt

Vai topošie mediķi vēlas strādāt reģionos? (2)

Foto: LETAFoto: LETA

Studenti renovētajās B korpusa telpās Rīgas Stradiņa universitātē.

Krista Svilāne, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas programmas 6. kursa studente, Medicīnas studentu asociācijas prezidente: “Šis Veselības ministrijas (VM) lēmums panāks tikai to, ka daļa jauno cilvēku Latviju vienkārši pametīs pirms rezidentūras uzsākšanas. Jāsaprot, ka piespiedu darbs reģionā ir mērķtiecīgs medicīnas studiju absolventu valsts pamešanas dzinējspēks. Mēs runājam par patstāvīgu, pieaugušu cilvēku nosūtīšanu dzīvot tur, kur viņi nevēlas. Jāsaprot, ka, beidzot rezidentūru, ārstam ir jau 30 gadi. Skandināvijas un Rietumeiropas valstis jau tagad piedāvā daudz labāku atalgojumu un priekšrocības, kas ir ļoti vilinošas. Ārstu trūkums reģionos nav tikai Latvijas problēma, tā notiek visur. Jāpanāk, lai reģionos būtu pievilcīgi strādāt. No VM puses jau kaut ko dara, piemēram, piedāvā par 30% lielāku algu, strādājot reģionā. Nākamās lietas būtu sociālās garantijas – pašvaldību pretimnākšana ar dzīvesvietas nodrošinājumu, bērnudārzu utt. Manā grupā ir vairāki cilvēki, kuri reāli apsver darba iespējas reģionos, tāpēc nevarētu teikt, ka vispār nav intereses.”

 

Alise Visocka, RSU Medicīnas programmas 4. kursa studente: “Pati jau tagad apsveru domu braukt strādāt uz ārzemēm, jo valstī situācija ārstiem šobrīd nav tā labākā. Citi kursabiedri domā arī par ārzemēm, mācās svešvalodas. Šīs diskusijas vēl vairāk piemet ogles domām par braukšanu prom: mācies desmit gadus, lai tevi pēc tam piespiedu kārtā kaut kur aizsūtītu. Jā, pieredzi var iegūt arī tā, bet, lai sasniegtu ko vairāk, jebkurā gadījumā jāatgriežas Rīgā. Es personīgi nebūtu gatava doties strādāt uz reģioniem. Tajā laikā, kad būs jādodas darba gaitās, noteikti jau būšu izveidojusi ģimeni. Esmu rīdziniece, kur man likt ģimeni? Es nevēlos viņiem likt braukt uz Rēzekni, Madonu vai kur citur. Cik esmu dzirdējusi, arī lielākā daļa kursabiedru nevēlas braukt uz reģioniem. Manā kursā ir viens cilvēks no Rēzeknes, kurš jau pateicis, ka labprāt atgrieztos mājās. Tur viņam ir mājas, ģimene, tas ir citādi. Varbūt tieši uz šādiem cilvēkiem ir jāliek uzsvars, lai risinātu kadru jautājumu reģionos.”

 

Sabīne Rozentāle, RSU Pediatrijas programmas 5. kursa studente: “Neuzskatu, ka ir ētiski cilvēkus sūtīt uz kādu konkrētu vietu bez izvēles iespējām. Jo sevišķi ņemot vērā, ka šiem jaunajiem speciālistiem parasti ir arī ģimenes. Es pati būtu gatava strādāt arī ārpus Rīgas – man ir šaura specialitāte un darba iespējas ir tikai dažās slimnīcās, tāpēc tas vēl samazina manas izvēles iespējas. Domāju specializēties jaundzimušo veselības aprūpē un vietu, kur to varu darīt, Latvijā nav daudz. Pieņemu, ka jaunie ārsti nevēlas doties uz reģioniem, jo dibinājuši ģimenes Rīgā, varbūt kāds atradis otro pusīti no ārzemēm un izvēlas braukt prom. Zinu, ka dažiem rezidentūrā jau ir līgumi ar reģionālajām slimnīcām. Par ārzemēm es nedomāju, darīšu visu, lai paliktu Latvijā.”

 

Santa Atteka, RSU Medicīnas programmas 5. kursa studente: “Katram studentam pašam jādod iespēja izvēlēties, kur viņš grib strādāt – reģionā vai Rīgā. Man ir ideja par darbu Liepāju, jo tā ir mana dzimtā pilsēta, bet to vēl neesmu izlēmusi. Man vieglāk ir atgriezties mājās, nevis tikt nosūtītai, teiksim, uz Latvijas otru malu. Neizskatās, ka kursabiedri ļoti dedzīgi rautos strādāt uz reģioniem, neesmu dzirdējusi pārāk lielu vēlmi. Varbūt viens grupas biedrs vēlētos strādāt laukos, bet tas ir tikai viens cilvēks. Ja pieņems lēmumu par obligātu strādāšanu noteiktā vietā, tad tie studenti, kuri negribēs doties uz reģioniem, vienkārši aizbrauks no valsts.”

 

Uzziņa

Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi normatīvos, kas paredz to, ka trīs gadus pēc rezidentūras beigām tiem jaunajiem ārstiem, kuri noslēguši līgumu ar kādām no reģionālajām slimnīcām un šādi ieguvuši priekšroku uz valsts atmaksātu rezidentūru, būtu jāstrādā tur, kur valsts liek. Nepildot noslēgto vienošanos ar reģionālajām ārstniecības ie­stādēm, jaunajam ārstam būtu pienākums atmaksāt valstij ar apmācībām rezidentūrā saistītos izdevumus, kas var pārsniegt pat 
90 000 eiro.

Pēc Veselības ministrija datiem, Rīgas reģionā strādā 71% visu Latvijas ārstu. Ārstu izvietošana reģionos nepieciešama, lai risinātu trūkstošo speciālistu problēmas.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. skolotājiem ari tas derētu nosūtījumi. es aizgāju uz savu dzimto novadu izēda jo nebiju mācījies viņu vidusskolā

  2. tas gan nav nekas jauns. Agrāk šāda shēma darbojās visās nozarēs, ne tikai medicīnā. Un, kas gribēja pēctam aizgāja no reģioniem, bet daudzi arī palika, un praktiski tie arī ir tie mediķi, kas šodien ārpusrīgas vēl palikuši

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (31)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+