×
Mobilā versija
Brīdinājums +12.9°C
Jānis
Svētdiena, 24. jūnijs, 2018
20. decembris, 2017
Drukāt

Dubultaģenta Imanta Lešinska memuāri iznākuši grāmatā (11)

Foto - La.lvFoto - La.lv

Imanta Lešinska memuāru “Starp divām pasaulēm” publicēšana uztverama kā turpinājums procesiem sabiedrībā, kas saistīti ar tā saucamo čekas maisu atvēršanu.

Klātesot vairāk nekā simt trimdas un vietējās latviešu sabiedrības pārstāvjiem, kuru vidū arī vēsturnieki un Saeimas deputāti, trešdien atvēra Imanta Lešinska grāmatu “Starp divām pasaulēm. Kalpības gadi un citi raksti”. Grāmata pieskaitāma memuārliteratūrai, kurā kādreizējais padomju okupācijas varai šķietami uzticamais darbonis 430 lapaspusēs atklāj Valsts drošības komitejas (VDK) centienus šķelt latviešu sabiedrību Latvijā un emigrācijā.

Imants Lešinskis padomju laikos strādāja par laikraksta “Dzimtenes Balss” redaktoru, Latvijas Komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs prezidija priekšsēdētāju. 1978. gadā viņš, būdams ANO ierēdnis Ņujorkā, kopā ar sievu un meitu lūdza politisko patvērumu ASV. Kopš tā laika amerikāņu sabiedrībai viņš bija vācu izcelsmes vēsturnieks Pīters Frīdrihs Dorns. Tikai pēc Lešinska nāves (1985. g.) plašākai sabiedrībai kļuva zināms, ka ar Rietumu izlūkdienestiem viņš sadarbojies jau kopš 1960. gada.

Nav tikai runa par pagātni

Grāmatā, ko sastādījusi I. Lešinska meita Ieva Lešinska, ir atkārtoti publicēta Lešinska rakstu sērija Ņujorkas laikrakstā “Laiks”, kuras turpinājumus trimdinieki no laikraksta izgrieza, apsprieda un analizēja. Īstai grāmatai bija jātop vēlāk, angļu valodā. Tur bija iecerēts atklāt detaļas par pirmo pārbēgšanas mēģinājumu, darbību VDK segorganizācijās un sadarbību ar ārvalstu slepenajiem dienestiem. No tikko iesāktās grāmatas saglabājies izdevniecībā iesniegtais kopsavilkums un pirmās nodaļas fragmenti, kuri nu iztulkoti latviešu valodā un publicēti.

lesinskis

“Nav tā, ka grāmata runā tikai par pagātni. Grāmata runā arī par tagadni un ir zināmā vērā vērsta nākotnē. Runa ir par cilvēku izvēlēm, kas ir tikušas izdarītas, un izvēlēm, kuras joprojām katram ir jāizdara, respektīvi, vai būšu nelietis vai godīgs cilvēks, vai atdošu velnam mazo pirkstiņu vai tomēr nedošu. Tieši tāpēc šī grāmata ir svarīga,” grāmatas atvēršanā teica Ieva Lešinska.

Imants Lešinskis grāmatā ar ironiju arī apraksta dažu kultūras darbinieku – okupantu līdzskrējēju – neveiksmīgos centienus slavināt dzīvi okupētajā Padomju Latvijā.

Dekomunizācijas process nokavēts

“Latvijai atgūstot neatkarību, nebija ārēju spēku, kas varēja virzīt dekomunizācijas procesu. Bijušie padomju varasvīri kā prusaki līda no dažādām spraugām, organizējās, viņiem bija nauda, un viņi bija tie, kas lielā mērā noteica Latvijas virzību 90. gados līdztekus patriotiem. Šodien mūsu vidū ļoti ievērojamus posteņus ieņem bijušie partijas darboņi. Es nerunāju par ierindas partijas biedriem, es runāju par tiem, kas bija izvēlējušies partiju un čeku kā karjeru. Šie cilvēki joprojām lielā mērā ietekmē mūsu politisko dzīvi, mūsu domāšanu un arī saimniecisko dzīvi,” grāmatas atvēršanā teica kādreizējais Latvijas diplomāts Valdis Krastiņš. Viņaprāt, Latvijā dekomunizācijas process ir nokavēts, tagad lēnā garā ir jāizdzīvo padomju driskas, kas uzpeld. Tieši šādā kontekstā I. Lešinska grāmatu aicināja uztvert V. Krastiņš.
Žurnālists, kādreizējais “Dzimtenes Balss” redaktors Voldemārs Hermanis arī aicina nerīkot raganu medības un neuztvert visu tikai kā baltu vai melnu – cilvēki darbojās ietvaros, kādi bija doti un atļauti, protams, saskaņā ar savu godaprātu. “Vērtējot žurnālistus, kultūras darbiniekus, kas darbojās padomju laikos, vajadzētu nodalīt divas lietas. Pirmkārt, mazdūšību, jo kāds ir palicis malā, kāds noklusējis. Otrkārt, atklātu denuncēšanu, atklātu savu tuvāko līdzbiedru nodošanu, jo, lai to darītu, nebija jābūt čekas ziņotājam.”

VDK kontrolē esošās Kultūras sakaru komitejas galvenais uzdevums bija diskreditēt latviešu nacionālo organizāciju vadītājus cerībā apturēt viņu sadarbību ar rietumvalstu vadītājiem neatkarīgas valsts atjaunošanas centienos.

Lesinskis

Grāmatas izdevējs ir “Domas spēks”.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Kāpēc mums būtu jālasa par Jūdasu? Cilvēks, kas kalpo visiem, jebkurā brīdī var nodot jebkuru.

  2. stukacoks. tipisks tudals

  3. Lešinski Krievijas čeka noindēja. Viņš bija iepircies kādā ASV lielveikalā, un staigādams atpakaļ uz savu auto saļima.

  4. Tipiski latvisks personāžs – gatavs vienmēr pakalpot , ka tikai saimnieks būtu! Un, ja katrs nākošais pārsola iepriekšējo….

  5. Bijušo čekistu nav !!!!!

  6. Lai nu ko, bet to DDD nevar uzskatīt par brīnumlīdzekli. Uz n to gadu 1. janvāri iztaisīsim DDD un tad nu sāksim no baltas lapas. Dzīvē tā nenotiek. Katru dienu un it īpaši pirms vēlēšanu drudzī ir jādomā un jāatsijā vecie kolaboranti un jaunizaudzētie viņu mācekļi. It sevišķi jau pēdējie. Kāda jēga nebalsot par Brigmani vai Lembergu, ja viņu mācekļi sēž siltos valsts uzņēmumu krēslos. Te nu mēs esam ar vai bez DDD, viss viens.

  7. To vēl neesmu nopirkusi,bet iesaku izlasīt vienu no pēdejām krieva grāmatām par VDK,Ņ.Petrova “BENDES”, viņi pildīja Staļina pavēles.Un tad ir jājautā KO aizstāv Maizītis un Co??Latvijas valsts un latviešu bendes,jo nebija pašam jāšauj,vajadzēja tikai nostučīt un pat apmelojot!!

  8. Par 25 gados veikto DDD būs jāmaksā visiem LV pilsonīšiem, ne tikai tiem, kas te “cepās” par vēl vienu D – dekomunizāciju. Ar NATO kaujas grupu palīdzību ir iespējams tāds D, ka pārspēsim pat Ukrainu, kua pašlaik mazu D sasniegusi. Jautājums sponsoriem – banksteriem un banķieriem par finansēšanas apjomiem peļņas gūšanai. Ir jēga ieguldīt 8 000 000 000?
    Arhibīskaps Jānis Vanags:”Latvijas tautu no atmodas laika sapņa par to, kāda būs brīvā Latvija, šķir astoņi prihvatizēti miljardi.” Sprediķis valsts svētkos Rīgas Domā, 18.11.2017.

  9. Domāju, ka nekas nav nokavēts. Dekomunizāciju nevarēja veikt apstākļos, kad Latvijā bija PSRS okupācijas karaspēks un liels skaits LR naidīgu padomju pilsoņu. Šodien, pēc 25 gadiem liela daļa no viņiem ir emigrējuši un etniskais sastāvs ir mainījies. Ir nostiprinājušās saites ar Rietumvalstīm un Krievijas invāzija ir maz iespējama. Tieši tāpēc ir jāizrunā lietas par kolaborantiem , čekas maisiem un komunistu lomu savas tautas un valsts iznīcināšanā. Arī par “kažoku apmešanas” un varas sagrābšanas tieksmi pie komunistiem, jo daudzi no viņiem bez sirdsapziņas pārmetumiem joprojām
    sēž pie varas grožiem. Ja viņi to paši nesaprot, tad par to viņiem publiski ir jāatgādina.

  10. Īstenojuši DDD – deindustralizāciju, deracionalizāciju, depopulāciju – visādi te krastiņi, hermaņi u.c. kažokapmetēji tagad lielkulīgi sten un vaid par dekomunizāciju?! Noder atcerēties, kas un kā īstenoja darījumus aizkulisēs, kurās I.Lešinskis nebūtu varējis piedalīties (atteicās-?): 1993.g. 13.februārī slepenā konsultatīvā apspriedē viesnīcā “Jūrmala” tika panākta vienošanās par priekšvēlēšanu bloka – savienības “Latvijas ceļš” (LC) izveidošanu [1]. Tika panākta vienošanās starp komunistiem – “kažokapmetējiem” un Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) vadību. Kā atceras Māris Gailis: “Aktīvs bija Egils Levits, kurš faktiski arī bija saite starp šejieniešiem un trimdiniekiem. Meierovics pat izteicās, ka, ja piedalīsies Egils, tad viņš arī ies.” [2].is notikums bijušajiem disidentiem un LNNK dibinātājiem nerādījās pat ļaunākajos paredzējumos. Šī diena noteica: Latvijā nekad nebūs kolaborantu lustrācijas, VDK maisu atvēršanas, deokupācijas, dekolonizācijas, deboļševizācijas, nacionālas un starpnacionālas saskaņas. Turpmāk būs tikai matemātika.” Andris Pauls-Pāvuls: Šī diena Latvijas vēsturē. (delfi.lv)

Draugiem Facebook Twitter Google+