“Drīzāk pretēji!” Igaunija asi noraida Zelenska apgalvojumus par Krievijas gatavošanos uzbrukt Baltijas valstīm 0
Igaunijas politiķi paziņojuši, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska apgalvojumi par Krievijas iespējamo gatavošanos uzbrukt Baltijas valstīm neatbilst viņu rīcībā esošajiem apdraudējuma novērtējumiem un apgrūtina sabiedroto sadarbību.
Lietuviešu medijs Lrytas, atsaucoties Igaunijas sabiedrisko raidsabiedrību ERR, ziņo, ka svētdien intervijas laikā Volodimirs Zelenskis deva mājienu, ka Krievija bloķē internetu nevis lai apspiestu kritiku pret varu, bet gan lai novērstu neapmierinātību, ko varētu izraisīt plānotā plaša mēroga mobilizācija.
Pēc Ukrainas prezidenta teiktā, šīs mobilizācijas mērķis būtu liela mēroga uzbrukums Ukrainai vai Baltijas valstīm. Ukrainas vadītājs arī apšaubīja, vai NATO iedarbinātu 5. pantu par kolektīvo aizsardzību, ja Baltijas valstīm tiktu uzbrukts.
Šie paziņojumi Igaunijā izsauca asu reakciju. Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna portālam ERR norādīja, ka Ukraina kopš 2022. gada, kad sākās pilna mēroga iebrukums, ne reizi vien ir teikusi, ka Krievija var uzbrukt ne tikai tai. Pēc viņa teiktā, vairākkārt tikušas tieši pieminētas arī Baltijas valstis.
Cahkna uzskata, ka šādi sabiedroto paziņojumi nekādā veidā neatvieglo sadarbību. Viņš arī piebilda, ka V. Zelenska vārdos nav patiesības.
“Šādi paziņojumi, pirmkārt, neatbilst mūsu izlūkdienestu un mūsu apdraudējumu novērtējumiem. Mēs neredzam, ka Krievija koncentrētu armiju vai jebkādā veidā militāri gatavotos uzbrukumam NATO vai Baltijas valstīm – drīzāk pretēji,” sacīja M. Cahkna.
Viņš uzsvēra, ka Krievija nav pārāk spēcīgās pozīcijās Ukrainas frontē, kā arī ekonomiskajā ziņā. Pēc ministra domām, runāt par NATO 5. panta neievērošanu nav mērķtiecīgi.
“Protams, tas, ka ASV prezidents Donalds Tramps NATO kontekstā ir kritisks pret Eiropas sabiedrotajiem, nezaudē spēku. Taču tas nenozīmē, ka NATO nevar reaģēt,” teica M. Cahkna. Viņš uzsvēra, ka NATO noteikti reaģēs, ja tiks uzbrukts dalībvalstij, un par to, pēc viņa teiktā, nav nekādu šaubu. Ministrs arī piebilda, ka Igaunijai papildus sabiedrotajiem ir arī savas aizsardzības spējas.
Ne pirmā reize
Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Marko Mihkelsons arī atzīmēja, ka šī nav pirmā reize, kad Ukrainas vadība apgalvo, ka Baltijas valstis būs nākamais Krievijas mērķis. Pēc viņa teiktā, šāda ziņa Eiropai tiek it kā piedraudēts ar pirkstu.
“It kā – skatieties, ja mēs nonāktu vājākā pozīcijā vai zaudētu, tad jūs būsiet nākamie – galvenokārt Baltijas valstis. Tas, protams, ir nepatīkami un neapšaubāmi stiprina Krievijas naratīvu, ka ‘mēs esam uzvarētāju puse, mēs uzbrūkam, bet jūs atkāpjaties un zaudējat’,” sacīja M. Mihkelsons.
Pēc viņa teiktā, šī tēma tikusi apspriesta arī tikšanās reizēs ar ukraiņiem.
M. Mihkelsons uzskata, ka nopietnu draudu gadījumā sabiedrotajiem ar šādām ziņām būtu jāapmainās savā starpā, nevis jāceļ troksnis medijos.
Viņš piebilda, ka publiski nodotie vēstījumi bieži paliek spekulāciju līmenī.
Mihkelsons atzīmēja, ka V. Zelenskis uzsvēris – NATO jābūt vienotai un gatavai reaģēt uz Vladimira Putina rīcību. “Es piekrītu, ka neviens nav tik ļoti kaitējis 5. panta ticamībai kā ASV prezidents D. Tramps, bet tagad arī Ukrainas prezidents to dara,” novēroja M. Mihkelsons.
Pēc Ārlietu komisijas vadītāja domām, V. Zelenskim nevajadzētu veicināt Krievijas naratīvu izplatību.
