“Nebiju tur bijis kādus gadus 15…” Latvieši dalās skumjās pārdomās par Rīgas Centrāltirgū novēroto 0
Rīgas Centrāltirgus, kas reiz bija pilsētas tirdzniecības sirds, daļai iedzīvotāju šobrīd rada nevis nostalģiju, bet gan vieglu šoku. Sociālo tīklu platformas “Threads” lietotāji dalījušies pieredzē.
Diskusiju aizsāka Dāvis, kurš tirgū nebija viesojies 15 gadus. Viņa secinājumi ir gana neglaimojoši: “Ļoti dīvaina un patiesībā skumja vieta. Tie simtiem mikro kioskiņu ar piecām biksēm un trīs jakām, ko pārdevējs ar skoču pietinis pie drausmīgām manekena kājām.” Viņš norāda uz tirgotāju skarbo ikdienu 2×2 metru telpās un putnu pilnajiem paviljoniem, kas rada krasu kontrastu ar mūsdienu iepirkšanās centriem.
Arī viena no ieraksta komentētājām neslēpj izbrīnu par “mūžīgo 2005. gadu” – sortimentu, kurā joprojām atrodami “Adibas” apavi, sporta kostīmi ar svītrām un noputējušas “špiļkas”. Viņa īpaši izceļ cenu politiku: kamēr tirdzniecības centrā kvalitatīvu kokvilnas džemperi var nopirkt par 13 eiro, tirgū nākas šķirties no 40–50 eiro.
Vēk kādam rodas jautājums – kas ir šo vietu klients: “Cik eju – neviena pircēja.”
Savukārt cita komentētāja norāda uz drūmu nākotni tiem, kas vēl palikuši: “Skumji tur ir, jo visus apavu tirgotājus nupat tieši žmiedz nost. Principā ‘iztirgo kas vēl ir un ej kur acis rāda’.”
Diskusijas dalībniece Signe tikmēr spriež: ja Centrāltirgus šķiet eksotisks, jādodas uz Ķengaragu. Viņa raksturo vietējo tirgu kā īstu vēstures kapsulu: “Teleports uz deviņdesmitajiem. Visādas dīvainas lietas, pidžamas blakus barankām, kartes nepieņem.” Tomēr tam ir savas priekšrocības – tā esot bijusi vienīgā vieta pilsētā, kur konkrētajā dienā varēja iegādāties cūku zarnas.
Vienīgais gaišais punkts, kas izskan diskusijā – skats uz tirgu naktī: “Iekšā centrāltirgū varbūt ir skumji, bet no manas šī vakara naktsmītnes skats uz tirgu ir skaists.”
Cik bieži tu apmeklē Rīgas Centrāltirgu?
