Vai Latvijai nepieciešamas konsultācijas konkurētspējas stiprināšanā? Vērtē TV24 raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika”
0
Nesen lasījām ziņu, ka Latvija saņems Eiropas Investīciju Bankas konsultatīvu atbalstu tehnoloģisko inovāciju veicināšanā. Labi. Bet vai Latvijai nepieciešamas konsultācijas konkurētspējas stiprināšanā? Kādas? Ko nezinām, ko neprotam? Vai šīs konsultācijas veicinās ārvalstu investīciju piesaisti? Un vai valstij jāstimulē tieši tehnoloģisko inovāciju uzņēmumu izaugsme? Kāpēc? Vai šāds atbalsts uzlabos uzņēmējdarbības vidi kopumā? Tie ir tikai daži no daudziem jautājumiem, kas rodas, lasot šo ziņu.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) Tv24 raidījumā Uzmanības centrā ekonomika apliecina, ka šī bankas atbalsta piesaiste ir daļa no daudzu pasākumu kopuma, kuru mērķis ir veicināt straujāku Latvijas ekonomikas izaugsmi. “Mēs pirms nu jau vairāk kā diviem gadiem nācām ar rosinājumu, ka tuvāko 10 gadu laikā vajadzētu dubultot Latvijas valsts ekonomiku. Tas ir gana ambiciozs mērķis uz kuru virzīties. Lai šādu mērķi sasniegtu, viens no pamatelementiem ir inovācijas un produktivitāte.”
Ministrs arī norāda, ka “Latvijas valsts viena no lielākajām problēmām ir ilgstoša bāzēšanās uz Eiropas savienības struktūrfondiem. Jā, Eiropas savienības struktūrfondi ir iedevuši vislielāko ieguldījumu Latvijas ekonomikas izaugsmē, bet tieši tas, ka mēs visu ekonomiku ilgstoši esam balstījuši tikai un vienīgi uz struktūrfondiem, ir iedevis vienlaicīgi arī vislielāko kaitējumu mūsu uzņēmēju spējai būt produktīviem, noturīgiem un maksimāli stipriem pret ārējiem satricinājumiem. Pagājušais gads bija pirmais pēc daudziem gadiem (es neatceros, kad tā vēl ir bijis), kad papildu nauda, kas ienāca ekonomikā no struktūrfondiem bija mazāka nekā privātā sektora ieguldījumi. Tas nozīmē, ka pagājušajā gadā Latvijas ekonomika pati noteica savu kursu nevis tas bija Briseles noteiktais rāmis.”
FinTech Latvija asociācijas vadītāja, zvērināta advokāte Tīna Lūse raidījumā akcentē, ka ir ļoti svarīgi, lai Latvijā būtu uzņēmumu dibināšanai un izaugsmei labvēlīga vide. “Nebūt nav vienkārši iekarot ārvalstu tirgus – neviens mūs nesagaida ar sarkanu izritinātu paklāju. Tāpēc vismaz tik daudz nepieciešams atbalsts no valsts puses, lai netraucētu darīt, lai neradītu kaut kādus liekus regulējumus, kas mums dažkārt gadās. Arī zem birokrātijas mazināšanas mēs kaut kā pamanāmies to birokrātiju palielināt.”
Roberts Alhimionoks, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas izpilddirektors vērš uzmanību riskiem ar ko saskaras jaunuzņēmumi: “Jaunuzņēmumiem ir tāds termins – “nāves ieleja”. Tādas ir divas. Pirmā “nāves ieleja” ir pašā sākotnējā stadijā, tad tu “dedzini naudu”, mēģini uztaisīt inovatīvo produktu, paraugu, lai varētu sākt pārdot, bet tev vēl nav 100% pārliecība, vai tev sanāks, vai nesanāks. Ļoti daudzi uzņēmumi ”nomirst” šajā pirmajā “nāves ielejā”. Jādomā, kā ar atbalstu no valsts puses varam iedot efektīvu finanšu plūsmai atbilstošu atbalsta instrumentu, kas to “nāves ieleju” samazina. Ja mēs gribam vairāk inovācijas, arī valstij vairāk jāriskē.”
Vai respektējam ekspertu ieteikumus? Valsts pārvalde gatava pieņemt ieteikumus un mainīties? Vai arī nākamajā Saeimā būs politiskā griba ievērot ekspertu ieteikumus, veicināt uzņēmējdarbību? – Arī par to runājam raidījumā.
Visu raidījumu Uzmanības centrā ekonomika skatieties TV24 vai šeit:
