Līdzīgi kā ar kristiešu slavenāko iedomu draugu, viņnedēļ augšāmcēlās arī vairāki skandāli, kas skar Latvijas laicīgās politikas prātu, godu un sirdsapziņu jeb partijas “Jaunās vienotības” naktskreklu. It kā jau viņi sevi sauc par vienīgajiem pieaugušajiem Latvijas sabiedriski politiskajā telpā, tomēr pēdējo nedēļu nesmuko notikumu ķēde ļauj apgalvot, ka uzspēlētais briedums patiesībā ir labi maskēts negodīgums.
Sāksim ar bijušā kancelejas vadītāja Jāņa Citskovska piespiedu nesaturēšanu, jo viņš ir iedzīts stūrī. Tas, ka valstī ir pie varas cilvēki, kas domā, ka viņiem līdz ar dienesta uzplečiem pienākas arī kaut kādi īpašie labumi – nav nekāds pārsteigums. Cilvēks tā būvēts. Cita lieta, ka šie labumi nāk no kopgalda, ko apmaksā nodokļu maksātāji. Te nu vajadzētu būt kaut mazumiņam cieņas pret tiem, kas politiķus uztur.
Apkārušies ar dienesta automašīnām, padomniekiem un miesassargiem, viens otrs sācis sev iestāstīt, ka tas viss saistīts ar viņu īpašajām spējām.
Tāpēc jau arī visa tā ambrāža ar lidojumiem izskatās nesmuki, jo viņi ne tikai neatzina, ka varēja būt pieticīgāki, bet pat pameta zem tanka vienu malējo – lai tas saņem par visiem. Un, pameta tik viegli, it kā paši šajā visā būtu nejauši garāmgājēji, sludinātāji no Aglonas. Ja Citskovskis būtu JV partijas biedrs, vai viņu mestu? Pavaicājiet Patmalniekam vai Bražei.
Tagad, kad uzpeldējis arī lidostu VIP zāļu treknais apmeklējums ar putukrējuma cepurītēm, sašutums no JēVē varnešiem nāk ārā pa visām vīlēm. Viņi taču darot valstisku darbu! It kā citi darbi, ko cilvēki dara – nebūtu valstiski. Turklāt, politiķu gadījumā atļaujiet pasmaidīt – neko viņi tādu nedara, lai sev apkārt veidotu īpašo statusu ar izpletņiem. Tas, ka šī vide grib sevi nolikt uz kaut kāda svarīga plaukta – to gan redzam. Bet, tas drīzāk saistāms ar mākslīgi veidotu priekšstatu pasauli, kas attālināti kopē karaļus un galmus.
Piemēram, Ārlietu ministrijas skaidrojums, ka valsts augstākās amatpersonas ir tajā agregātstāvoklī, kur noteikti jābūt diplomātiskajai imunitātei – tas arī atgādina par šīs pašpasludinātās svītas nožēlojamajām novirzēm un plāno galdiņu specializāciju. Viņi jūtas tik priviliģēti, ka paši sev raksta noteikumus un paši arī izdomā sev darbus. Uz kurieni tajā slavenajā skrējienā cauri Amsterdamas lidostas VIPiņam Siliņa toreiz joņoja, ka vajadzēja komfortablo ieelpu? Uz ANO, kur dauzīja bumbieri un runāja ar sievietēm par sievietēm. Latvijai no tā bija kāds labums – kas konkrēti? Nekas. Tāpat kā nevienam no mūsu varas nēsātājiem nevajag sargāt savu drošību – jo nevienam tā nav vajadzīga. Ja neskaita miesassargu formālo nodarbinātību.
Komo ezera apmeklējums jau arī bija smieklīgs līdz puņķiem. Ja jau “Jaunajai vienotībai” ir sabiedrisko attiecību konsultanti un mediju pratības mācības, tik daudz taču varēja notēlot, ka bēdīgi slavenais brauciens ir bijis racionāls un auglīgs. Bet, nesanāca.
Tik ļoti nesanāca, ka atgriežoties, visi iesaistītie muka pa sāniem kā iztramdīti prusaki… Tātad, laikam jau nebija tā, kā viņi tur neveikli stostījās kameru priekšā, ka Itālijas brīvdienās gājuši cauri sidraba olīvu birzēm, nepieskaroties vīnogulāju zariņiem. Seminārs par vēlēšanu zagšanu Moldovā, ko apmaksā kāds ārvalstu fonds – lai arī pa partijas līniju kaut kādi marginālie domubiedri – izklausās pēc parastas korupcijas.
Par Šleseru vai Valaini viņi taču tā teiktu, pareizi? Ne jau tāpat vien fonda pārstāve slēpa JēVē komandas patiesās brauciena izmaksas. Ir ko slēpt! Vai esat kaut ko dzirdējuši no slavenajiem sargsuņiem un atklātās sabiedrības pārstāvjiem – no tiem ekspertiem, kas šajā visā ir “ar muti Briselē, bet ar darbiem Antiņciemā” – ka Komo ezera nedēļas nogalīte vadošajai partijai ir konkrēts kukulis, kas būtu jāpēta korupcijas apkarotājiem? Klusums uz ezera. Arī ētikas kodeksu angažētie nepiemin. Jo viņiem visiem ir viena kulīte.
Tajā pašā laikā “Jaunā vienotība” ar tā saukto nevalstisko sektoru, kurš pārtiek no koalīcijas iedalītās naudas, kā apmāti krata savus trejdekšņus un klaigā, ka gaidāmās Saeimas vēlēšanas esot apdraudētas. Arī tur viņi sazobē strādā pēc uzrakstītiem špikeriem, kur jau iezīmē kaut kādus vainīgos un aizdomās turamos, norāda riskus, liek par kaut ko balsot Saeimas deputātiem un tādā garā… CVK vadītājs kā leļļu teātra galvenā lelle groza galvu uz vienu un otru pusi. Ironiski, ka ar drošībniekiem aizmirsuši sarunāt tekstu, tāpēc šie saka, ka nekāda tehniskā riska vēlēšanu stāstā nemaz nav…
Kas patiesībā notiek? Tiek novirzīta uzmanība no lielākās krāpnieciskās shēmas, kāda Latvijā vispār ir pastāvējusi. Tā ir elektroniskā iepirkumu sistēma, kas ir rafinēta afēra. Labumu gūst IT nozares daži spēlētāji, bet patieso labumu – politiskie runči no vadošajām partijām.
Runā, ka viena no šīm firmām esot ļoti konkrēti saistīta ar Ministra Kabineta svarīgāko vāveri… Noklausieties TV24 interviju ar aizdomās turēto uzņēmēju Aigaru Ceruss, kuru – kāds brīnums! – nelikumīgi aizturēja un turēja 13 dienas apcietinājumā, bet pēc tam atbrīvoja. Vai ziniet, kura amatpersona vēl pirms visām izmeklēšanām un tiesām jau ir pasteigusies ar secinājumu, ka Ceruss ar citiem aizturētajiem izskatoties pēc “organizētās noziedzības”? Un, ko vēl premjere par šo IT skandālu saka? Viņa sagaida “ka arī uzņēmēji mainīs savu darba kultūru un ies prom no idejas meklēt iespējas iedzīvoties uz nodokļu maksātāju naudas rēķina.”
Kad savu darba kultūru mainīs “Jaunā vienotība”?



