Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
24. marts, 2015
Drukāt

E-pakalpojumi ietaupa dienas (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Pirms e-prasmju nedēļas ap pusapaļu galdu par e-pakalpojumiem “LA” redakcijā sprieda Rinalds Muciņš, Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktors, Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente, un Guntars Krasovskis, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks IT jautājumos.

Rinalds Muciņš: – Mēs gādājam, lai iedzīvotājs, ne­izejot no dzīvesvietas vai darbavietas, izmantojot internetu, varētu saņemt elektroniskos pakalpojumus. Valsts reģionālās attīstības aģentūra uztur portālu Latvija.lv, un tajā var saņemt vairāk nekā 90 valsts un pašvaldību e-pakalpojumus.

– Skaitītājs Latvija.lv mājaslapā norāda, ka pieejami vairāk nekā 200 pakalpojumu un vēl 100 sagatavošanā. Kā skaidrojama neatbilstība?

– Es runāju tikai par valsts pakalpojumiem, un tie nav vienīgie. Vēl pieejamas norādes uz citiem e-pakalpojumiem, kurus sniedz Uzņēmumu reģistrs, Valsts zemes dienests, Valsts ieņēmumu dienests un Rīgas pašvaldība. Vēl ir citas valsts un pašvaldību iestādes, kas vēl nav integrētas Latvija.lv, bet sniedz e-pakalpojumus. Pakalpojumu lietotāju skaits pieaug, taču ne tik strauji, kā varētu un mēs gribētu.

– Statistika rāda, ka Latvijā katrs otrais valsts pakalpojums ir pieejams elektroniski, tomēr tos joprojām lieto vien aptuveni tikai katrs ceturtais jeb 25% no interneta lietotājiem…

– Mēs gan cenšamies padarīt pakalpojumus vienkāršākus, pieejamākus un saprotamākus, gan arī veidojam jaunus pakalpojumus.

– Kas par iemeslu zemajam e-pakalpojumu izmantošanas līmenim?

Signe Bāliņa: – Tāpēc jau šī nedēļa no 23. marta ir e-prasmju nedēļa, jo cilvēki visbiežāk nezina, ka šādi e-pakalpojumi ir. Valstij no savas puses vajadzētu reklamēt savus e-pakalpojumus. Atceros, kad pirms vairākiem gadiem Valsts ieņēmumu dienests paziņoja, ka no uzņēmumiem iesniegumus un deklarācijas vairs nepieņems papīra formātā, tā bija kā nesaprašanās un nemācēšanas bumba. Šodien neviens uzņēmējs pat neiedomājas uz VID nest kaut ko uz izdrukāta papīra.

– Jūs kā LIKTA prezidente pieejamības jautājumu internetam noņemat?

– Jā, e-pakalpojumi ir pieejami visur, tāpat kā internets. Ja kādam nav mājās datora, arvien vairāk var izdarīt ar viedtālruni. Bibliotēka ir vieta, kur iedzīvotājiem var palīdzēt gan ar datoru, gan ar padomu. Arī pašvaldībās ir publiskie interneta piekļuves punkti.

– Vai pašvaldībām e-pakalpojumi ir aktuāli? Ja reiz jābrauc uz interneta piekļuves punktu, tad tas bieži tai pašā pašvaldības ēkā vien ir…

Guntars Krasovskis: – Ir liela daļa cilvēku, kuri nezina un arī negrib zināt par e-pakalpojumiem, jo viņiem nav ne prasmes, ne iespējas tos izmantot. Nokļūšana līdz centram, kur ir gan dators, gan iespēja saņemt konsultācijas par e-pakalpojumu izmantošanu, daudziem ir liels izaicinājums – autobusi nekursē, sava transporta nav. Ja kaimiņš aizvedīs, tad reizē ar viņu tiks gan līdz bankomātam, gan līdz pagastmājai vai līdz bibliotēkai, vai publiskajam interneta punktam, kur ir iespēja piekļūt “valstij internetā”.

– Ko tad iet uz bibliotēku un rakstīt e-vēstuli blakus telpā sēdošam darbiniekam?

– Tas ir viens no iemesliem, kāpēc pašvaldības savu dokumentāciju pilnībā nekad nevarēs pārcelt uz elektronisko vidi. Sevišķi sociālās jomas jautājumos. Tie cilvēki, kuriem nepieciešama sociālā palīdzība, bieži vien nav uzņēmīgākie un aktīvākie sabiedrības locekļi. Viņiem e-paraksts ir tikpat tāls un nesaprotams kā mēness. Un, kārtojot dokumentus pie darbiniekiem, ir iespēja arī parunāt par dzīvi, kas daudziem cilvēkiem ir ļoti būtiska procesa sastāvdaļa – tiešais cilvēciskais kontakts.

Vienlaikus ir ļoti daudz pozitīvu piemēru elektronisko pakalpojumu izmantošanā. Vispopulārākais pakalpojums ir dzīvesvietas deklarēšana. Viens no popularitātes iemesliem ir cilvēku pozitīvā pieredze, stāstot, cik vienkārši tas ir izdarāms: “Ai, zini, es tur dažās minūtēs piedeklarējos!” Izmantojot šo vienu pakalpojumu, uzzina par citiem. Laika ietaupījums ir no stundām līdz pat dienām.

– Liekas, mazākums ir pakalpojumi, kuriem vajadzīgs e-paraksts.

Rinalds Muciņš: – Katrs pakalpojuma sniedzējs pats nosaka drošības prasības, un visbiežāk e-paraksts nav vajadzīgs. Tas atspoguļojas statistikā: portālā Latvija.lv pamatā izmanto banku autentifikācijas rīkus 98% gadījumu un tikai 2% gadījumu tiek izmantots e-paraksts.

Signe Bāliņa: – Latvijā, atšķirībā no Igaunijas, e-paraksts nav visiem, tāpat kā e-ID nav obligāta, arī e-paraksts nav obligāts. Tas ierobežo pakalpojumu saņemšanu.

Guntars Krasovskis: – Uz citu valstu fona tomēr neesam pirmrindnieki e-paraksta lietošanā. Citās valstīs jau sen katram iedzīvotājam ir valsts izveidotā virtuālā darba vieta, tas ir, virtuālais e-pasta konts, caur kuru notiek valsts un pašvaldības saziņa ar iedzīvotāju.

Rinalds Muciņš: – Mēs to domājam atrisināt mazliet citādi – kā katra personīgā darbvirsma portālā Latvija.lv. Tiklīdz ir kāds paziņojums no valsts, tā uz iedzīvotāja e-pastu vai tālruni (pēc viņa izvēles) atnāk ziņa, ka šāda informācija tur ienākusi. Iekšlietu ministrija jau izstrādā noteikumu projektu šādam variantam. Tad pašreizējā saziņas forma – deklarētā dzīvesvieta – pārceltos e-vidē.

Signe Bāliņa: – Tad nebūs uz pastu jāiet pakaļ ierakstītajām vēstulēm… Ja cilvēks pats to izvēlas.

– Kāpēc ar bankas autorizāciju nepietiek? Naudas konts taču ir katra cilvēka visvairāk sargātais virtuālais īpašums.

– Katram no mums internetbankā ir norādīts dienas limits – risks, līdz kuram esmu gatavs iet. Bet ir tāds pakalpojums kā atļauja izmantot savu ķermeni pēc nāves medicīniskiem nolūkiem, ko nevar un nedrīkst izmantot ar bankas autentifikāciju.

Rinalds Muciņš: – Lai saņemtu ID karti vai e-parakstu, katram cilvēkam personīgi pēc tā jādodas. Banku gadījumā ar naudu drīkst rīkoties citi uz pilnvarojuma pamata. Piemēram, Jānis, kurš dzīvo Īrijā, pilnvaro savu brāli atvērt bankas kontu un rīkoties ar tā līdzekļiem. Te drošība ir daudz zemāka. Protams, ka nevaram izslēgt, ka arī ID karti māte nodos meitai, bet tā tad ir viņas atbildība.

– Ir vēl gadījumi, ka nepieņem ne tikai elektroniski, bet arī pašu iesniedzēju. Piemēram, Valsts zemesgrāmatai nevaru aiznest savu iesniegumu pat ar savu pasi un parakstu. Vajag notāra apstiprinājumu, ka es esmu es.

Rinalds Muciņš: – Tas ir vēl augstākas drošības pasākums, kad vēl kāda valsts amatpersona pārliecinās, ka tas ir jūsu paraksts. Jo elektroniskā vidē gan bankas karti, gan ID karti var nodot citam…

Guntars Krasovskis: – Likumdošana aizvien netiek līdzi mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām. Vēl jo­projām ir daudz dokumentu, kuros ierakstīts par pašrocīgu iesniegumu nodošanu divos eksemplāros klātienē. Kamēr netiek labotas šīs papīra dokumentiem atbilstošās prasības, par pakalpojumu elektronizēšanu jāaizmirst.

– No Elektronisko dokumentu likuma tagad tiek izslēgti vairāki iepriekš noteiktie ierobežojumi…

Signe Bāliņa: – Tomēr paliks darījumi, piemēram, īpašumu darījumi, kuros nepieciešama fiziskā klātbūtne. Latvija nav izņēmums Eiropā. Protams, ka viss ar laiku mainās. Zemi izkrāpt elektroniskajā vidē nevar.

– Kādus pakalpojumus iedzīvotāji pienācīgi nenovērtē?

Rinalds Muciņš: – Iesniegumu valsts iestādei. Elektroniskajā vidē ir visu valsts institūciju un pašvaldību saraksts, kurām var adresēt savu iesniegumu.

Guntars Krasovskis: – Ja nezināt konkrētās iestādes e-pasta adresi vai konkrētās atbildīgās personas vārdu, kam jāadresē iesniegums, teiksim, par negaršīgo ūdeni, tad tikai jānorāda iestādes nosaukums un iesniegums sasniegs adresātu. Tam pietiek arī ar bankas autorizāciju.

– Cik ātri jāatbild uz elektronisko vēstuli?

Rinalds Muciņš: – Tikpat, cik uz parasto. Ne ilgāk kā 30 dienās.

Guntars Krasovskis: – Valsts un pašvaldību iestādēm var ieteikt pieņemt Ētikas kodeksu, kurā nosaka, ka uz ziņu sociālajos tīklos jāatbild dažu minūšu laikā, uz e-vēstuli – dienas laikā. Lielākajos komercuzņēmumos šādas prasības jau ir kļuvušas par normu. Kad veidojām pašvaldību e-indeksu un testējām atbildes ātrumus gan sociālajos tīklos, gan e-pastā, visātrāk atsaucās Zilupes pašvaldība, kas ir vistālākā no Rīgas…

Signe Bāliņa: – Cilvēki nezina šo iespēju un tāpēc neizmanto. Var apskatīties personas dokumentu derīguma termiņus. Var apskatīties savu sakrāto vecuma pensiju. Arī veselības pakalpojumi bija populāri, pašlaik gan tie nav pieejami, bet drīz atgriezīsies uzlabotā variantā. Tad katrs pats varēja apskatīties, kādus medicīniskos pakalpojumus valsts viņam apmaksājusi, pie kura ārsta.

Rinalds Muciņš: – Šajos gadījumos katrs bija veselības aprūpes inspektors. 30 – 40 štata inspektoru vietā to bija miljons! Pēc datu apskatīšanas tika ierosinātas vairākas administratīvas lietas par nepatiesu rēķinu iesniegšanu, jo cilvēki bija konstatējuši, ka uz viņu vārda pierakstīti neizmantoti pakalpojumi. Tādā veidā tika uzlabota veselības pakalpojumu sniegšana.

Guntars Krasovskis: – Vēl viens neizmantots virziens ir būvniecības dokumentācija, kur ir liels pieprasījums, lai daudzos saskaņojamos dokumentus varētu iesniegt elektroniski un elektroniski sekot līdzi to izskatīšanas gaitai.

Signe Bāliņa: – Kad pēc jaunā Būvniecības likuma pieņemšanas izstrādās Būvniecības informācijas sistēmu, tad daudzi būvniecības pakalpojumi kļūs pieejami.

e-pakaplojumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

a

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kādreiz tautā bija tāds ironisks “Aeroflot” reklāmas pārfrazējums: “LIdojiet ar Aeroflot lidmašīnām! Ietaupīsiet minūtes, pazaudēsiet dzīvību.”

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+