Ekonomika
Bizness

Efektīvāk izmantojot enerģiju, pazemina produkta cenu 16


Valmieras uzņēmums “Valpro” viens no pirmajiem sāka regulāri izmantot ES fondu atbalstu. Tagad izmanto jau piekto projekto ar Kohēzijas fondu grantu.
Valmieras uzņēmums “Valpro” viens no pirmajiem sāka regulāri izmantot ES fondu atbalstu. Tagad izmanto jau piekto projekto ar Kohēzijas fondu grantu.
Publicitātes foto

Konkursā “Energoefektīvākā ēka Latvijā” šogad vērtēs atjaunotās daudzdzīvokļu, jaunbūvētās daudzdzīvokļu, sabiedriskās un industriālās ēkas, kā arī vienģimenes mājas.

Grants dod iespēju taupīt

“Kāpēc uzņēmumam investēt energoefektivitātē? Jo tā uzņēmumam ir iespēja ne tikai sakārtot ražotni, padarīt vidi un darba apstākļus uzņēmumā drošākus un investēt efektīvākās iekārtās, bet tā galvenokārt ir iespēja ilgtermiņā ietaupīt daļu to finanšu, kas tiek izlietotas par elektroenerģiju un siltumenerģiju, un attiecīgos ietaupījumus novirzīt ražošanas procesa attīstībai. Tātad – investīcijas energoefektivitātē ir iespēja attīstīties,” tā par investīcijām energoefektivitātes pasākumiem stāsta Līva Immermane, Ekonomikas ministrijas enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītāja.

Latvijas pamatuzdevums laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam ietaupīt primāro enerģiju 7 778 GWh apmērā.

Apstrādes rūpniecība veido trešo lielāko īpatsvaru no visām tautsaimniecības nozarēm aiz tirdzniecības un nekustamā īpašuma nozarēm un ir trešais lielākais enerģijas gala patērētājs valstī aiz mājsaimniecībām un transporta nozares. Valstiski svarīgi ir nodrošināt apstrādes rūpniecības ilgtspējīgu konkurētspēju, vienlaikusi samazinot enerģijas gala patēriņu. Energoefektivitātes paaugstināšana ļautu samazināt gan kopējo enerģijas patēriņu, gan enerģijas īpatsvaru ražošanas izmaksās.

Vērtēšanas kritēriji

Atbalsta programma tiek ieviesta vairākās kārtās. Prioritārie vērtēšanas kritēriji ir plānotais enerģijas ietaupījums un CO2 emisiju ietaupījums. Jāatzīmē, ka projekta ietvaros nepieciešams sasniegt vismaz 15% enerģijas ietaupījuma gadā ražošanas procesā vai ēkas enerģijas patēriņā.

Atbalsta programmas pirmajā kārtā tika apstiprināti 25 projektu pieteikumi, to ietvaros tika pieprasīts Kohēzijas fonda līdzfinansējums 6,9 miljonu eiro apmērā, paredzot gan ēku energoefektivitāti paaugstinošus darbus – fasādes siltināšanu, logu un durvju maiņu –, gan inženiersistēmu sakārtošanu – gaismekļu maiņu, ventilācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšanu, apkures sistēmas sakārtošanu, gan esošo ražošanas iekārtu maiņu pret energoefektīvākām iekārtām.

Pirmajā kārtā viss programmas ietvaros pieejamais finansējums netika izmantots, tāpēc tika izsludināta otrā kārta, kurā grantus iespējams saņemt plašākam atbalstāmo darbību lokam, ietverot arī lokālo siltumtīklu un aukstumtīklu energoefektivitātes paaugstināšanu, kā arī pieļaujot ieguldījumus plašākās ražošanas teritorijās.

Kopumā projekta otrajā kārtā pieejamais Kohēzijas fonda finansējums ir 15,4 milj. eiro, kam iespējams pieteikties līdz šā gada 16. jūnijam. L. Immermane stāsta, ka “par iespēju izsludināt trešo kārtu tiks lemts pēc otrās kārtas noslēgšanās, bet, ņemot vērā uzņēmēju interesi, finansējuma trešajai kārtai varētu nepietikt”.

Kā grantus izmanto?

Kā rāda pieteikumi, apstrādes rūpniecības uzņēmumus visvairāk interesē tieši ražošanas iekārtu maiņa, jo esošās iekārtas bieži vien ir daudz energonegausīgākas par jaunajām, un šiem investīciju projektiem ir mazāks investīciju atmaksāšanās periods, kas ir aptuveni pieci gadi. Tas ir daudz īsāks termiņš nekā ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu atmaksāšanās perods, kas var sasniegt pat 20 – 30 gadu ilgu termiņu. Atbalsta programmas ietvaros iesniegtie projekti ir dažādi. Piemēram, kokapstrādes uzņēmums plāno aizstāt divas esošās kaltes ar vienu efektīvu, nomainīt esošo apkures katlu pret jaunu katlu ar dūmgāžu kondensatoru. Plānotais siltumenerģijas un elektroenerģijas ietaupījums ir 13 220 Mwh/ gadā jeb 162 606 eiro gadā. Projekta ietvaros piešķirtā Kohēzijas fonda līdzfinansējuma apmērs ir 558 813 eiro, un plānotais privāto investīciju apjoms – 1 303 897 eiro, kā atmaksāšanās periods ir astoņi gadi.

Krietnu ietaupījumu uzņēmumam var dot arī ēkas inženieristēmu energoefektivitātes paaugstināšana. Programmas ietvaros ir apstiprināts projekts, kur tiks veikta ventilācijas sistēmas sakārtošana, ietaupot patērēto elektroenerģiju 1 042,9 MWh/ gadā, finansiālā izteiksmē sastādot 125 148 eiro/gadā lielu ietaupījumu. Projekta ietvaros ir piešķirts Kohēzijas fonda līdzfinansējums 93 371,52 eiro apmērā un plānotās privātās investīcijas ir 292 281,42 eiro. Šī projekta privāto investīciju atmaksāšanās periods ir tikai 2,3 gadi.

Augstāk minētie piemēri ir tikai maza daļa no atbalsta programmas ietvaros iesniegtajiem projektiem un to sasniedzamajiem ievērojamiem ietaupījumiem. Tomēr tie lieliski parāda, ka investīcijas energoefektivitātē ar laiku ļauj ietaupīt ievērojamu finansiālo līdzekļu apjomu.

“Valpro” – energoefektivitātes pionieris

Viens no Latvijā pirmajiem apstrādes uzņēmumiem, kas sāka regulāri izmantot ES fondu atbalstu, ir Valmierā bāzētais “Valpro”. Nozarē lielākais uzņēmums Baltijā nodarbina 360 strādniekus un 91% produkcijas eksportē uz ārzemēm, pārsvarā uz Rietumeiropu. Uzņēmuma pamatprodukcija ir dažāda tilpuma metāla kannas eļļai un benzīnam, kā arī ugunsdzēsības aparātu korpusi. Vēl viena darbības nozare ir augstspiediena gāzes balonu pārbaude, kas jāveic ik pa desmit gadiem. Ražošanas procesā daudz tiek patērēts elektroenerģijas un gāzes, kas, salīdzinot ar tuvējiem kaimiņiem, sadārdzina produkta gala cenu.

“Mēs bieži apmeklējam savus Rietumeiropas partnerus,” stāsta Aivars Flemings, “Valpro” valdes priekšsēdētājs. “Redzot, kā tie aug un attīstās, kļuva skaidrs, ka bez ražošanas modernizēšanas nav citu iespēju ilgtermiņā saglabāt savu konkurētspēju. Kad 2011. gadā parādījās granti, tā bija ļoti laba iespēja modernizēt ražošanu. Pirmajā projektā sakārtojām tieši energosistēmu, nomainot neefektīvās apakšstacijas pret jaunām. Tagad katrs no nākamajiem projektiem ir iepriekšējo projektu turpinājums. Projekts ar Kohēzijas fondu grantu, kas atvērās pagājušogad, ir jau piektais pēc kārtas, kurā piedalāmies.

Jauna projekta pirmajā kārtā, kas risinās no 2018. gada janvāra līdz 2019. gada februārim, turpinām pasākumus, kas ir saistīti ar ēku siltumefektivitātes uzlabošanu un neefektīvu iekārtu nomaiņu. Darbi noris četrās ražošanas ēkās, no kurām vienā ir komplekss risinājums, kas ietver ēkas siltināšanu, ventilācijas un apgaismes sistēmas rekonstrukciju, kā arī neefektīvu, energoietilpīgu iekārtu nomaiņu ar efektīvām. Plānots ietaupīt 46% jeb 1037, 21 MWH. Projekta kopējās izmaksas 958 038,92 eiro, no tām grants sastāda 254 958,96 eiro jeb 30% no attiecināmajām izmaksām. Projektu realizācija ir atkarīga no rūpnīcas tehnoloģiskiem pārtraukumiem, kad darbinieki divas reizes gadā iet atvaļinājumā, rūpnīca nestrādā un tehniskie speciālisti rūpējas, lai nākamo pusgadu rūpnīca rūktu un dziedātu. Galu galā rūpnīcā ir tūkstotis iekārtu. Decembrī arī notiks lielākie darbi, lai sakārtotu un palaistu jaunās iekārtas. Domāju, iekārtas palaidīsim ātrāk par februāri,” izklāsta “Valpro” vadītājs.

“Pozitīvā birokrātija”

“Vēl jāatzīmē “pozitīvā birokrātija”, kas piespiež projektus realizēt konkrētos termiņos un laikos. Ja projekti ir tikai uzņēmuma iekšienē, reizēm gan termiņi, gan budžeti “peld”. Tā ir vēl viena projektu pozitīvā iezīme – tie ieliek darbus stingros rāmjos,” piezīmē Aivars Flemings. Ēkas siltināšanas projekti atmaksājas 20 gados, tādēļ viņš iesaka uzņēmumiem ļoti rūpīgi strādāt tieši pie uzņēmuma iekšējo tīklu un iekārtu energoefektivitātes uzlabošanas. Piemēram, lai palielinātu balonu apkopes iecirkņa ražību par 30% un ietaupītu enerģiju, tika lietots komplekss risinājums – pagarināta balonu apkausēšanas krāsns, uzlikta jauna skrošu strūklas iekārta, ventilācijā izveidota rekuperācijas sistēma, sakārtots apgaismojums un nosiltināta ēka. Tādējādi iecirkņa ražība pieaugs par 30% un būs būtisks energoresursu ietaupījums.

“Valpro” ir lielais energopatērētājs. Līdz ar to ir veikts visaptverošs energoaudits, un “Valpro” vadītājs stāsta, ko tas atklāja: “Rekomendēju visiem energoauditus, jo tas dod ieskatu no malas uz notiekošajiem procesiem. Piemēram, mums pēc energoaudita veikšanas atklājās lietas, par kurām nebijām aizdomājušies. Sūknis, kas sūknē tehnisko ūdeni no Gaujas, bija energonegausīgs. Kad to nomainījām, investīciju atpelnīšanās laiks bija divi mēneši. Iepriekšējos projektos ļoti rūpīgi strādājām, lai būtu kompleksi risinājumi energotaupībai un šodien savas ārējās komunikācijas – siltummezglus un saspiestā gaisa vadu – esam atjaunojuši. Meklējam risinājumus, kā atgūt siltumu un to atkārtoti izmantot ražošanas vajadzībām.

Pašreiz atgūstam siltumu no kompresoru stacijas, no vienas lielas ēkas rekuperācijas sistēmas un apkures krāsns siltuma izmešiem. Komplekso darbību ekonomiskais efekts ir tāds, ka, investējot ne tikai ēkās, bet arī ražošanas iekārtās un sistēmās, esam panākuši, ka mūsu investīcijas atmaksājās sešos gados. Un tas ir labs rezultāts, kas iespējams, tikai pateicoties granta atbalstam. Bez granta tas nebūtu iespējams, daudzi pasākumi neatmaksātos. Esam izvērtējuši, ka nākamajā kārtā būtu jāķeras pie ventilācija sistēmas sakārtošanas pārējās ražošanas ēkās, jo sistēmas ir vecas, nav energoefektīvas un nenodrošina darbiniekiem atbilstošus darba apstākļus. Tā kā esam sakārtojuši ārējās siltumtrases un siltummezglus ēkās, ķersimies pie iekšējo siltumtīklu sakārtošanas, tādā veidā radot iespēju siltuma patēriņu regulēt atkarībā no vajadzības un ieekonomēt.”

“Energoefektīvākā ēka Latvijā” 

Līdz šā gada 18. maijam vēl var iesniegt pieteikumus konkursā “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018”.

Energoefektivitāte tiks vērtēta atjaunotām daudzdzīvokļu, daudzdzīvokļu – jaunbūvēm, sabiedriskām un industriālām ēkām, kā arī vienģimenes ēkām.

Konkursa nolikums publicēts konkursa tīmekļa vietnē www.energoefektivakaeka.lv.

Pieteikumus var iesniegt līdz 18. maijam plkst. 17, nosūtot tos pa e-pastu dzivosiltak@em.gov.lv.

LA.lv