Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
12. februāris, 2015
Drukāt

Eksperts: Krievija ir atzinusi, ka ir viena no Ukrainas konfliktā iesaistītajām pusēm (11)

Foto - LETAFoto - LETA

Politologs, vēsturnieks Kārlis Daukšts.

Minskas vienošanās rezultātā Krievija ir pirmo reizi atzinusi, ka ir viena no konfliktā iesaistītajām pusēm, bet situācija Ukrainā izšķirsies jau tuvākajās stundās, sarunā ar aģentūru BNS sacīja ārpolitikas eksperts Kārlis Daukšts.

Kopumā Minskas vienošanās Daukšts vērtēja kā pretrunīgas, kas izsauc daudz pārdomu un strīdu. Viens no galvenajiem jautājumiem šobrīd ir saistīts ar to – kā atrisināsies situācija ar Debaļcevā bloķētajiem Ukrainas karavīriem. “Krievijas un Ukrainas ģenerālštābu pārstāvji ir vienojušies tikties un pētīt, kas tur īsti notiek. Tādējādi Krievija ir atzinusi, ka ir viena no konfliktā iesaistītajām pusēm,” sacīja eksperts.

Daukšts prognozēja, ka situācija Debaļcevā varētu atrisināties tuvāko stundu laikā – prokrieviskie kaujinieki varētu veikt plašu uzbrukumu, lai likvidētu bloķētos Ukrainas karavīrus, bet tie, savukārt, varētu mēģināt organizēt izlaušanos. Aktīva karadarbība ievērojami saasinātu un sarežģītu situāciju.

Savukāt, runājot par Krievijas netiešo atzīšanos, ka tā ir iesaistījusies konfliktā, Daukšts norādīja, ka tā ir slikta ziņa, jo tādējādi apliecina, ka Maskava neplāno apstāties Ukrainas jautājumā.

Kopumā ārpolitikas eksperts pieļāva, ka Minskas vienošanās neatstās lielu iespaidu uz konflikta atrisināšanu. No Ukrainas tiekot prasītas konstitūcijas reformas, kuras valsts augstākā vadība nevēlas. Tāpat neskaidrs ir jautājums par īpašo statusu Doņeckas un Luhanskas apgabaliem, jo Ukrainas prezidents Petro Porošenko esot jau izteicies, ka nepieļaus valsts teritoriālās izmaiņas. Tāpat abos šajos Austrumukrainas apgabalos būs nepieciešams veikt plašas finanšu investīcijas un sniegt humanitāro palīdzību.

Arī pati ukraiņu nācija ir sašķelta – viena daļa no tās vēlas sarunas un konflikta atrisinājumu, bet otra – uzskata, ka ir aizskartas tās goda jūtas un ir nacionāli noskaņota, kā arī kara laikā nesusi lielus upurus un tādējādi nevarēs pieņemt šādu konflikta atrisinājumu. Tāpat Ukrainai nāksies domāt ko darīt ar brīvprātīgo bataljoniem, kuri cīnījušies frontes pirmajās līnijās. “Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu,” pauda Daukšts.

Savukārt politoloģe Žaneta Ozoliņa norādīja, ka šobrīd ir pāragri spriest par konkrētiem Minskas sarunu rezultātiem. “Ir jāpagaida vismaz dažas dienas, lai varētu izdarīt izvērstākus secinājumus,” teica Ozoliņa. Kopumā Ozoliņa Minskas sarunas vērtēja kā panāktu progresu, kas bija nepieciešams saspringtās situācijas deeskalācijai Austrumukrainā.

Vienlaikus eksperte atturējās spriest par ilgtermiņa rezultātiem no aizvadītajām sarunām, jo līdzīga satura vienošanās jau iepriekš tika panāktas, bet kā zināms, tās ātri tika pārkāptas un vardarbība reģionā atjaunojās. Ozoliņa pieļāva, ka gadījumā, ja tiktu pārtrauktas apšaudes, tad reģionā varētu īstenoties tā saucamā iesaldētā konflikta scenārijs.

Jau ziņots, ka sarunās Minskā, kas turpinājās no trešdienas vakara līdz ceturtdienas rītam, un kurās piedalījās Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Ukrainas prezidents Petro Porošenko, Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands, tika panākta vienošanās par pamieru starp Ukrainas valdības spēkiem un prokrieviskajiem separātistiem no svētdienas, kā arī par smagā bruņojuma atvilkšanu no frontes līnijas.

Savukārt Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes informācijas un analītikas centra pārstāvis pulkvedis Andrijs Lisenko ceturtdien paziņoja, ka laikā, kad Minskā notika četru valstu līderu samits par Ukrainas konflikta noregulēšanu, no Krievijas Ukrainā iebraukuši 50 tanki, 40 raķešu palaišanas iekārtas un līdzīgs skaits bruņutransportieru.

Arī Putins ceturtdien nāca klajā ar paziņojumu, ka prokrieviskie separātisti ir ielenkuši līdz pat 8000 Ukrainas valdības spēku karavīriem un cer, ka viņi pirms pamiera stāšanās spēkā padosies. Ukrainas armijas ģenerālštāba preses pārstāvis Vladislavs Selezņovs noliedza, ka Ukrainas karavīri pie Debaļcevas ir ielenkti.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. … Visi sie musu un ES/ASV specialisti ir derigi luznu gubai … tiem bija japaredz ( kaut no no Balkanu pieredzes ) un specifiski japanak nosacijums – sarkana linija: neatlaut Kremla armijai uznemties garantet parvaldit pamiera demarkacijas liniju – jo si atlauja nu autorize Krievijas/Kremla armijas atklatu ierasanos pilna sastava un turpinosu klatbutni Ukraina ar visam konsekvencem … un vel, tads noligums iespele Putina rokas vina vienmer meloto patiesibu — Krievija nepiedalas agresija —

  2. ķuru skolu ta’ beidzi, loģika. Kauns mūsu skolām, kauns.

  3. kamēr notika Krimas okupācijas process, Putina kungs visu laiku apgalvoja, ka krievu karavīru tur nav, izņemot Sevastopoli, kur tie uzturas sakarā ar noslēgto līgumu star Krieviju un Ukrainu,bet vēlāk apbalvoja daudzus karavīrus par veiksmīgo Krimas operāciju.Tad jau no skapja iznāks arī Lavrovs, Krievijas TV un citi pakalpīgie rupori.

  4. Ja mēs pagaidīsim dažas nedeļas, tad mums tie politoloģes Ozoliņas spriedelējumi būs pie vienas vietas. Debaļcevas katls tam jau ir bijis domāts, lai darīt spiedienu Minskas sarunās. Bez tā viņš nevienam nav vajadzīgs.

  5. Atteiktos no spriedumiem. Vai tiešām ukraiņi atvilks smago tehniku 100km? Kārtējo reiz krievi šo teritoriju okupēs un turpinās to, ko pateica pirms sarunām – plānots ir atšķelt vismaz abu apgabalu teritoriju (2 reiz vairāk kā tagad). Pēc tam koridors uz Krimu jau būs tāds sīkums, kurš vēl pietrūkst. Ukraiņi jau ir iekrituši vienreiz- atsakoties no atomieročiem. Jo tos uzmeta arī eiropieši un amerikāņi, ne tikai krievi. Kāpt vēlreiz uz grābekļa? Paklausīt tiem, kuri jau vienreiz tevi ir piekrāpuši? Tajā pat laikā karot ar Krieviju Ukraina arī nevar. Krievija ir guldījusi iekšā bruņojumā maksimāli, Ukraina karo ar nedaudz aizvēsturisku tehniku. Arī spēku samērs nav par labu. Ar Krimu un Austrumukrainu, reālais iedzīvotāju skaits ir ievērojami samazinājies, arī saimnieciskais potenciāls un resursi ir samazinājušies dramatiski. Modernais cilvēks arī nav uz kaušanos. Ekstrasensi taču mums 25 gadus mācīja, ka tagad ir iestājies Visumā lielās laimes un miera laikmets. Teritorija jaunajām mongoļu ordām ir sagatavota.

  6. PUTINS, LAVROVS TAK SAKA, KA KRIEVIJAS KARASPĒKS UKRAINĀ NAV, KĀPĒC PUTINS DIKTĒ KAS JĀDARA UKRAINAI,KĀPĒC VIŅŠ JAU 2 REIZI MINSKĀ PARAKSTA LĪGUMU? 1 REIZI ARĪ PARAKSTĪJA, BET NEPILDĪJA.

  7. To, ka šodien, 2015. gada 12. februārī Minskā noslēgtais pamiers ir viltus liecība, šķiet, nevienam nav šaubas. Prieku par to izrāda tikai slīpētākie viltnieki vai naivie un muļķīši. To arī katrs no mums ir spējīgs ar neapbruņotu aci saskatīt. Tik ilgi, kamēr pamiernieki, visi tie, kuri it kā vēlas noslēgt pamieru, nevēlēsies to darīt nopietni, atbildīgi un bez meliem, tik ilgi nekāda pamiera dokumenta nebūs. Pamiers tādā situācijā var iestāties tikai tādā gadījumā, ja kādai no konflikta pusēm izsīkst resursi. Un tad, tik ilgi, līdz tā atjauno savus resursus vai iegūst jaunus. Un varbūt arī tādēļ, lai Ukraina atjaunotu savus resursus, tiek arī slēgts šis viltus pamiers, gluži tāpat, kā septembrī?
    Kāds gan var būt pamiers, ja trīs puses, Vācija, Francija un Ukraina, turpina vīt savas melu kaskādes, ja ceturtais dalībnieks, kā Krievija, nodod piektā dalībnieka intereses, kurš pat netiek pielaists pie pamiera slēgšanas galda, kaut gan ir viens no konflikta galvenajiem protagonistiem. Bet pats galvenais konflikta inscenētājs, noraugās savā dēstījumā no drošas distances, otrpus okeānam?
    Kam gan vajadzīgs šis pamiera slēgšanas teātris? Kāda vella pēc šie vairāki simti ļautiņi, ieskaitot kārīgos un naivos žurnālistus, pavadīja 16 negulētas nakts stundas? Tikšanās augstākajā līmenī! Smieklīgi!
    Šķiet, izdevīgs šis teātris bija visiem dalībniekiem un tiem aiz kadra, izņemot Novorosijas tautai. Visi varēs gadiem, ja ne gadu desmitiem pa pasauli stāstīt, ka darījuši visu iespējamo, lai novērstu konfliktu Eiropas centrā, Ukrainā. Lēmuši veselas rekorda 16 stundas augstākajā līmenī. Cepuri nost, nudien! Patiesi vareni! Darījuši visu iespējamo! Izsmēluši visas diplomātiskās iespējas.
    Vācijas un Francijas lielmeistariem, protams, palika mazliet bailēs silti no tā ugunskura, kuru paši kopā ar ASV 2013. gada nogalē Maidanā sakūra. Tādēļ ņemas arī mazliet dzēst, vai vismaz liesmas un dūmus virzīt Krievijas virzienā. Bet to ugunsdzēšamie instrumenti ir tikpat efektīvi, ka tie meli, kurus tie nu jau gadu savām tautām cenšas pārdot par patiesību. Ar tādiem viltus instrumentiem reālu ugunskuru nenodzēsīsi. Kaut gan, šķiet, tie saēdušies savu melu virumu, tā īsti nemaz neapjauš, ka visu nakti dejo uguns dzēšanas deju, patieso uguns cēloni nemaz nemeklējot.
    Būtu trijniekam izdevies piespiest Putinu pie sienas, Merķele un Olands varētu lielīties par savām ārkārtējām diplomātiskajām spējām, panākt mieru pasaulē. Bet Porošenko varētu ar jaunu sparu gatavot Krimas “atbrīvošanas” kara gājienu. Īsti neizdevās. Tādēļ diezgan sapīkuši pēc pārrunu maratona bija gan Merķele, gan Porošenko. Porpšenko tūlīt paziņoja, ka nepildīs parakstītos punktus. Īpaša vara viņam Ukrainā arī nav. Viņš nezina un nekontrolē, ko tur dara oligarhu privātās armijas un nacistu grupējumi. Merķele atzina, tikšanos varētu nodēvēt tikai par panākumu blāzmu. Atvieglots izskatījās Olands. Vai nu viņš neizprot situāciju, vai arī vienkārši priecājās par to, ka pārrunas beigušās un varēs atpūsties. Īstu prieku izrādīja Putins. Pamats viņam ir! Nepieļāva taču sevis piespiešanu pie sienas! Krievija no pārrunām iznāca tikpat balta, kā tajās bija iegājusi. Izdevās! Urā!
    Zaudētāji, nepārprotami, ir Novorosijas aizstāvji. Kuri nu jau 10 mēnešus cīnās par savu zemi, savām mājām un tiesībām Novorosijā dzīvot ne pēc Kijevas, ES vai ASV diktāta. Visas viņu cerības šis līgums pārsvītro… Diemžēl. Līgumu jau arī parakstīja Zaharčenko un Plotņickis, kurus atbalsta Krievijas Federācija. Patiesie Tautas republiku līderi, gubernatori, no ceļa tika novākti jau pirms iepriekšējās Minskas tikšanās 19. septembrī. Bet pieredze rāda, ka gan Zaharčenko, gan arī Plotņickis, ir spiesti paklausīt arī Novorosijā valdošajam tautas gara spēkam.
    Bet pats zīmīgākais! Konflikta galvenais kurinātājs, ASV, nemaz nevēlas, lai uguns slāptu. Kamēr Merķele un Olands 500 žurnālistu klātbūtne izrāda kara guns dzēšanu, Obama apsola Porošenko miljardu dolāru kara vajadzībām un zaldātu apmācību Ukrainas teritorijā. ASV turpina īstenot savu mērķi, pat ja Eiropai paliek arvien karstāk. Gan jau pārdzīvos. Pārdzīvoja taču arī Pirmo un Otro pasaules karu. Tad jau pārdzīvos arī trešo. Cer, ka Berlīne nesaņems risinošo atomāro triecienu. Un ja pat? Kas par to! Japānas pieredze rāda, ka tik traki nemaz nav. Tās abas pilsētas, Hirosima un Nagasaki, taču tā nekas dzīvo, cilvēki atkopušies, neprotestē, nesūdzas un progresīvi patērē. Atkopsies arī Berlīne, Kijeva un Londona.
    Gan jau mērķi sasniegs! Ir taču vienu reizi jāiznīcina tā nekaunīgā Krievija, kā tas noteikts Dallesa un citos plānos. Karš ir brīnišķīga iespēja. Pirmkārt, laba peļņa kara industrijai, jo īpaši ASV. Pašiem karot īpaši nevajadzēs. Arī pašu teritorija netiks iznīcināta. Tiks iznīcināta pirmkārt Ukraina un Austrumeiropa, tai skaitā neapšaubāmi arī Latvija, kā viens no skaļākajiem NATO rejēsuņiem. Arī Krievijas teritorija tiks bombardēta. Bet pats labākais! Tiks iznīcinātas lielā mērā tādas nevajadzīgas tautas, kā ukraiņu, krievu, latviešu, lietuviešu, poļu un vel citas. Hitlers jau toreiz to vēlējās, diemžēl neizdevās. Gan jau šoreiz izdosies. Ieroči ir vairākkārtēji ietekmīgāki! Krātuves pilnas. Un valstu valdnieki šodien ir par pakāpi stulbāki, nekā pirms 75 gadiem. Demokrātija, kā nekā!
    Uz šī visa fona, Putins izskatās (vai tēlo) patiesi naivs. Vai tiešām viņš domā, ka ASV rimsies? Tas būtu pārāk vientiesīgi. Agri vai vēlu, viņi izraisīs karu ap Krieviju. Vilcināšanās atbildes reakcijā var būt nāvējoša. Vai tiešām ir vērts šodien upurēt Novorosiju viltus pamieram? Kādēļ šis tautas eksperiments? Kas notiks ar mūsu vērtībām? Vai tas ir gudrais un talantīgais Lavrovs, kurš liek puļķus krievu tautas gara riteņos? Kad notiks izšķirošā cīņa? Cik vēl ilgi dzīvosim melu pasaulē?
    Ņemot vērā iepriekš minētos iemeslus, es uzskatu, ka šis pamiers, kuram it kā jāiestājas no 15.02.2015., tā arī neiestāsies.
    Interesanti, vai kaut viens no tikšanās dalībniekiem un Donbasa pārstāvji, īstenībā apjauš patiesos režisora mērķus? Melos nav iespējams noslēgt nevienu godīgu līgumu, kura mērķis ir panākt īstu mieru. Bez tikuma miera līgumiem nav ilguma.

  8. pēc tās pašas loģikas sanāk ka ari vācija un francija ir iesaistitās puses:) un obama kas katru otro dienu sludina kas kremlim jādara ukrainas sakarā:)

    • Pēc tās pašas loģikas Atbildēt

      sanāk-kurš garantēja Ukrainai teritoriālo neaizskaramību apmaiņā pret atteikšanos no kodolieročiem?Un kur šodien ir tās garantijas? Kurš viņām uzspļāva,bet kurš cenšas to spļāvēju kaut nedaudz piebremzēt?Tādas ,lūk,”iesaistītās puses”.

Draugiem Facebook Twitter Google+