Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
4. aprīlis, 2014
Drukāt

Gaismas pili nevar nodot trolejbusu balstu dēļ (2)

Foto: LETAFoto: LETA

Nenomainītie trolejbusu kontakttīklu balsti ir vienīgais šķērslis, lai Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jauno ēku pieņemtu ekspluatācijā, laikrakstam “Diena” apgalvots Kultūras ministrijā (KM).

Tieši “Rīgas satiksme” (RS) izvirzītā prasība nomainīt trolejbusu vadu turētājus aizkavējusi Gaismas pils atvēršanu. Kā atzinis LNB direktors Andris Vilks, tas pamatīgi apgrūtinot darbu plānošanu, tāpat arī ēkā nevar notikt iepriekš plānoti pasākumi.

“RS prasība iepriekš saskaņotajā infrastruktūras projektā nebija iekļauta, un ierobežoto līdzekļu dēļ to uzreiz nav iespējams izpildīt – finansējuma piesaistei, iepirkuma procedūrām, kontakttīklu balstu projektēšanai un izbūvei nepieciešams laiks. Tiek darīts viss nepieciešamais, lai jau nākamajā valsts budžeta plānošanas posmā pieprasītu finansējumu LNB piegulošās teritorijas labiekārtošanai, kurā būtu iekļauta arī kontakttīklu balstu nomaiņa,” skaidrojis KM LNB projekta īstenošanas nodaļas vadītājs Indriķis Builis, piebilstot, ka RS prasību izpildi paātrināt neesot iespējams, tāpēc uzņēmumam būtu jāmaina sava nostāja, lai Gaismas pils pieņemšana ekspluatācijā neaizkavētos vēl ievērojamāk.

Sākotnējais projekts paredzēja ēku ekspluatācijā pieņemt kopā ar ārējo inženiertīklu pieslēgumiem, bet, lai process virzītos raitāk, KM rosināja nodalīt LNB ēkai saistošos jau izbūvētos inženiertīklus no pārējās infrastruktūras – ceļiem, ietvēm, zāliena un arī trolejbusu kontakttīklu balstiem. Taču RS savās prasībās par stabu nomaiņu nepiekāpjas, un šī iemesla dēļ Rīgas pilsētas būvvalde atsakoties saskaņot LNB jaunās ēkas projekta sadalīšanu kārtās. Būvvaldes pārstāve Ilze Žūka norāda, ka KM saņēmusi termiņa pagarinājumu, lai iesniegtu trūkstošos saskaņojumus ar RS un Elektronisko sakaru direkciju. Tas nozīmē, ka Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas atvēršana varētu aizkavēties līdz pat maija vidum.

“Vadiem kaut kur jākarājas. Pirms tam LNB jaunās ēkas vietā atradās citas būves, un vadi pie tām bija piestiprināti ar atsaitēm. Pēc veco namu nojaukšanas uzlika pagaidu stabus, taču tie jānomaina pret pastāvīgiem, lai viss atbilstu drošības prasībām,” skaidrojis RS pārstāvis Viktors Zaķis, norādot, ka trolejbusu kontakttīklu balstu nomaiņas izmaksām bija jābūt iekļautām LNB jaunās ēkās kopējā tāmē.
Gaismas pilī joprojām tiek novērsti trūkumi, uz ko bija norādījis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), – tiek paaugstināta evakuācijas kāpņu ugunsnoturība, un to galos iestiprina tērauda elementus. Tāpat būvnieki regulē inženiersistēmas, veic ēdināšanas zonas izbūvi un labo defektus, tostarp maina nesen ieklātās ietves seguma plāksnes. Kā skaidro pilnsabiedrības Nacionālā būvkompāniju apvienība būvdarbu vadītājs Valdis Koks, tas esot “dažādu būvniecībā ierastu procesu dēļ”.

Vilks šorīt LTV pauda cerību, ka LNB jauno ēku izdosies nodot ekspluatācijā līdz 30.aprīlim, lai nebūtu jāatliek ēkā plānotie pasākumi, daļa no kuriem jau tagad ir atcelti vai pārcelti, piemēram, LNB jaunajā ēkā nevarēja uzņemt Zviedrijas karaļpāra vizīti. Pēc Vilka vārdiem, esam iekrituši “tūkstoš sīkumu lamatās”, problēmas tiek risinātas, tomēr tas prasa vairāk laika nekā cerēts.

Tikmēr panākta vienošanās ar VUGD un uz jauno ēku sākta LNB krājumu pārvietošana – pašlaik notiek LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas lasītavas krājuma pārvietošana, bet drīzumā tiks sākts pārvietot grāmatas arī no LNB centrālās ēkas.

Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) uzskata, ka visas LNB jaunās ēkas būvniecībā un iekārtošanā iesaistītās puses ir ieinteresētas, lai tā būtu “izcili augstvērtīga būve”, kurā par prioritāti noteikta cilvēku drošība un ērtības, noteiktā termiņā iegūts formāls rezultāts. “Šī iemesla dēļ iesaistītās puses šo ļoti sarežģīto procedūru uztver atbildīgi un pilnībā apzinoties, ka ēkas nodošana ekspluatācijā ir ārkārtīgi svarīga normālam LNB darbam,” norādīja ministre.

Šobrīd ēkā strādā vairāki uzņēmumi, kas uzstāda mēbeles, žalūzijas, informācijas zīmes, videonovērošanas un drošības sistēmas, kā arī ierīko elektroniskos sakarus.

Gaismas pils ir viens no apjomīgākajiem un tehnoloģiski sarežģītākajiem projektiem Latvijas vēsturē. 2008.gada aprīlī valsts aģentūra “Jaunie trīs brāļi” līgumu par LNB jaunās ēkas būvniecību noslēdza par 135,3 miljoniem latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, – par šādu summu darbus apņēmās veikt NBA, kuras piedāvājums, lai gan nebija lētākais, tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko. Līdz šim projekts valstij izmaksājis jau 135,69 miljonus latu, šogad tam atvēlēti vēl 24,5 miljoni, bet šajā summā neietilpst infrastruktūras otrās kārtas būvdarbi un pārcelšanās izdevumi. Tas nozīmē, ka Gaismas pils kopējās izmaksas pārsniegs 180 miljonus latu.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Smieklīgas atmazkas. Man būtu kauns par tādu rīcību.

  2. Apzinata nirgasanas Atbildēt

    Farss!!! Sprungulu mesana! Kadel? Ne jau doto iemeslu del.

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+