Mobilā versija
Brīdinājums 0.0°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
9. februāris, 2017
Drukāt

Glābs Latvijas tradicionālo ainavu (6)

FotoJet Collage

Lai saglabātu Latvijas tradicionālās ainavas elementus, Latvijas Dabas fonds rīkos talkas un seminārus, kā arī atgādinās par bioloģiskās daudzveidības nepieciešamību. Tāpat tiks sniegti praktiski ieteikumi, kā saglabāt un veidot ainavu. Semināri un talkas būs tematiskas par dažādiem ainavu tipiem, piemēram, koku alejas kopšana, dižkoku vai parkveida ainavas uzturēšana. Pirmā talka notiks 10. martā Turaidas muzejrezervāta parkā.

 

Ainavu kampaņā aicina arī fotografēt

Caurskatāmas birzis, līkumainas upes un lauku ceļi, viensētas, pļavu ieloki meža malās, puķēm bagātas pļavas ir tas, ko uzskatām par Latvijas tradicionālo ainavu. Taču dabā to redzam arvien mazāk. Mūsdienu Latvijas ainava vienkāršojas, skati kļūst cits citam līdzīgi, ainavā zūd dabas daudzveidība un kultūrvēsturiskā mantojuma liecības. Līkumu vietā ainavā ienāk taisnās meliorācijas grāvju līnijas. “Pēdējā pusgadsimta laikā esam pazaudējuši daudz vērtīgu Latvijas ainavu, un to skaits arvien samazinās. Bieži tieši mūsu nezināšana par ainavas vērtībām noved pie tās iznīkšanas. Mēs uztveram ozolu lauka vidū kā traucēkli, mēģinām novākt akmeņus, lauku sētā ierīkot mauriņu,” norāda Latvijas Dabas fonda direktors Ģirts Strazdiņš.

Latvijas Dabas fonda projekta “Ainavas runā” mājas lapā internetā 
www.ainavasruna.lv apkopota informācija gan par ainavas vērtībām, gan praktiskie padomi ainavas saglabāšanai un kopšanai. Šeit arī pieejama virtuāla izstāde “Toreiz un tagad”, kurā var novērtēt, kā izskatījās ainava 20. – 30. gadu atklātnēs un kā šī pati vieta izskatās šodien. “Ja arī tavā vai ģimenes arhīvā glabājas līdzīgi attēlu pāri – padalies! Ja ne, šis projekts varētu kļūt par izaicinājumu vai jauno aizraušanos. Atrodi kādu pagātnes foto un dodies noskaidrot, kā šī vieta izskatās tagad,” aicina Latvijas Dabas fonds.

Skats apstājas pie horizonta

Pirmās neatkarīgās Latvijas laikā populārākās ainavu vietas bija Daugavas ieleja, Gaiziņkalns (ziemas simboliskā ainava), Abavas ieleja vai piekraste, secinājusi Vidzemes Augstskolas pētniece Iveta Druva-Druvaskalne. Latvijā dominēja mozaīkveida lauku ainava ar izteiktu skata perspektīvu, kā biežākos elementus izceļot kādu ezeru, upi, paugurainu reljefu, mežu. Pie šāda secinājuma pētniece nonākusi, analizējot pagājušā gadsimta 20. – 40. gadu periodiku.

Aizvadītajos simts gados Latvija piedzīvojusi trīs lielas zemes reformas, un katra no tām radījusi jo­projām pamanāmas sekas ainavā, savus ainavas elementus, līdz ar to ietekmējusi dabas daudzveidību. “Fotogrāfijas sniedz pierādījumus, ka Latvijas dabā ne plūdi, ne ledus kalni, kas liecina par lielu aukstumu, nebija nekas ārkārtējs. Ainava runā arī par vēsturi un politiku, piemēram, 1926. gadā bija ļoti populāri pieminēt vecās kauju vietas. Bišu dravas kā saimnieciska forma, Lubāna ezera pārveidošana, Ķeguma HES celtniecība… Stādīja alejas, lika putnu būrīšus, daudz ziedošu ābeļu skatu, kas liecina par to, ka koks Latvijas ainavā ir ļoti nozīmīgs elements. 30. gadu periodikā uzsvars likts uz Svēto biržu kopšanu. Katram piedzimušam bērnam ieteikts stādīt savu koku, kas būtu piemēroti bitēm medus nešanai – kastaņas, vītoli, liepas. Latgales pļavas izceltas kā skaistākās pureņu pļavas.”

Fotogrāfijas liecina, ka pirmās Latvijas laikā lauki ļoti veiksmīgi tiek izmantoti gan pļavām, gan ganībām, gan aramzemei. Īpašs akcents likts arī uz mežsaimniecību. Valsts mežsargam māja, kas parasti bija kādā meža ielociņā, bija jāveido kā paraugsēta. Tika pat zīmētas shēmas, kādiem elementiem jābūt mājā un sētā. Ļoti plašs padomu klāsts par daiļdārzniecību, uzsvaru liekot uz “lauku sētas izdaiļošanu”. Sniegti paraugi, kā iekārtot lauku sētu, izmantojot tieši vietējās augu sugas.

Vidzemes Augstskolas speciālisti paredzējuši veikt arī šodienas lauku sētu ainavu analīzi un apzināt saimnieku priekšstatus par kvalitatīvu saimniecības ainavu. Pētījuma rezultātus izmantos praktisku padomu izstrādāšanai šodienas viensētu un arī piepilsētas individuālo māju saimniekiem par izceļamiem un saglabājamiem ainavas elementiem, kas stiprinātu gan Latvijai tipiskās lauku ainavas kvalitāti, gan vienlaikus vairotu dabas daudzveidību. Pētījumu plānots pabeigts 2017. gada maijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Ainava veidojas dabiski, ja ir videi draudziga tautsaimniecība un dzīvesveids.
    teiksim, masveidā izcērtot mežus, ainavu ar semināriem nenosargās. tapat iznidējot tradicionalo lauku dzīvesveidu, kur dabiski ap sētu veidojas skaista ainava.. ja cilveks tur dzīvo, viņs pie mājas stādīs koku puduri..šis un tas veidosies.. dzīvi un dabiski.
    Atcerieties vienu. Mākslots nav tas kas dabīgs un nekad nebūs. Tāpēc ainava ir jāveido no saknem. No tautas dzīvesveida.

  2. Pietiek vienreiz ar h…u nodarboties. Rakstā izklāstītais ir ne vairāk ne mazāk kā PR akcija, lai ar darbības imitēšanu piesaistītu līdzekļus no mammas organizācijas u.c. finansētājiem.
    Labāk apskatieties uz to “Latvijas ainavu” Siguldā, kas paveras braucot no Siguldas lejā uz Gaujas tiltu – pilnīga Hirosima, koku stumbri krustu šķērsu, viss aizaudzis, pilnīga bezjēga. Līdzīgi kā skaistai sievietei spalvainas paduses. Bet tur to smalki nodēvē par “biotopu”.

    Āksti!

    • Jūs esat neizglītots un neaudzināts radījums.
      Biotopi var nebūt cilvēka acij tīkami, taču tie ir nozīmīgi ekoloģiska līdzsvara saglabāšanai

      • Protams. Mizgraužiem u.c. kaitēkļiem ir ļoti nozīmīga loma apkārtējo mežu labklājībai, bet puslūzuši koki 45 grādu leņķī no drošības viedokļa tās nieks vien ir.

        Šķiet ka tas “zaļums” dažiem ir unikāla iespēja skribelēt projektus, attaisnot savu eksistenci, zīmēties ar pseidosvarīgiem pētījumiem un saņemt šai maskarādei naudu. Tikai reāla jēga no tā visa sabiedrībai ir ne tik cik melns aiz naga. Pašiem “pētniekiem” gan

  3. Šis patiešām varētu būt interesanti! 🙂 Cilvēki, kam pāri 50, skaidri atceras, cik ļoti savādākas – skaistas, dažādiem ziediem bagātas,toreiz izskatījās dabiskās pļavas (kas toreiz vēl bija). Tagad ir tikai suņuburkšķi un labākajā gadījumā margrietiņas. Pavērojiet paši! Ja nepareizos laikos pļautas pļavas, to atjaunošanai esot nepieciešami 70 (!!!!) gadi!!! …. 10.martā uz Turaidu!

  4. Brīnišķīga, brīnišķīga iniciatīva un pasākums!!! Beidzot kaut kas ar pievienoto vērtību!

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga 0.0
Alūksne -1.2
Daugavpils -1.6
Saldus +0.2
Liepāja +2.9
Jelgava +0.2
Ventspils 0.0
Limbaži -5
Madona -5.2
Rēzekne -4.1
Draugiem Facebook Twitter Google+