Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
18. novembris, 2013
Drukāt

Godmanis: Latvija saņems teju 6,6 miljardus eiro no ES daudzgadu budžeta (9)

Foto-LETAFoto-LETA

Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

Ja Eiropas Parlaments (EP) galīgajā lasījumā apstiprinās Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam, kopējā summa, ko Latvija saņems, būs 6,608 miljardi eiro jeb 4,644 miljardi latu, informē EP budžeta komisijas loceklis Ivars Godmanis.

Kā norāda Godmanis, šo summu veido ES finansējums struktūrfondiem – Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Kohēzijas fonda un Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanai Latvijā. Tam atvēlēti 4,2 miljardi eiro (2,9 miljardi latu). 2,4 miljardi eiro (1,7 miljardi latu) paredzēti Latvijas lauksaimniecībai un zivsaimniecībai.

“Tā kā Latvijai turpmākajos septiņos gados būs jāiemaksā ES kopējā budžetā divi miljardi eiro (1,4 miljardi latu), tad “tīrais maksājums”, ko Latvija saņems no ES, būs pieci miljardi eiro (3,5 miljardi latu),” sacīja Godmanis.

Deputāts teica, ka Eiropas Komisijas (EK) sākotnējais piedāvājums Latvijai bija mazāks, taču “pateicoties kopējai cīņai, ko izcīnīja Latvijas valdība un EP deputāti no Latvijas, galīgā summa, ko saņems Latvija, ir par 707 miljoniem eiro (497 miljoniem latu) lielāka.”

Salīdzinot ES finansējumu dalībvalstu starpā, Latvija ar 3004 eiro (2111 latiem) uz vienu cilvēku nākamajos septiņos gados ieņems trešo vietu. Tiesa, Lietuva ir pirmajā vietā ar 3496 eiro (2457 latiem) uz cilvēku un Igaunija otrajā vietā ar 3336 eiro (2344 latiem) uz cilvēku, minēja Godmanis.

Viņš arī sacīja, ka Latvija būtiski atpaliek no Lietuvas, Igaunijas un vēl 11 ES dalībvalstīm tieši vissvarīgāko ES struktūrfondu, Kohēzijas fonda un Reģionālā fonda, apgūšanā. “Tādi projekti kā pasažieru vilcienu iepirkuma izgāšanās, Krievu salas ostas piestātņu izbūves kavēšanās ir iemesls būtiskai Latvijas atpalicībai tieši to ES struktūrfondu apgūšanai, kas domāti infrastruktūras attīstīšanai,” vērtēja deputāts.

Latvijas atpalicība fondu apgūšanā skaidrojama arī ar to, ka EK 2011.gadā uz 13 mēnešiem apturēja šo fondu izmaksu Latvijai. “Maksājumu apturēšana neoficiāli bija saistīta ar nepareizi izveidoto fondu apguves audita pārbaudi Latvijā .Tikai pēc tās labojuma EK atjaunoja maksājumus Latvijai,” stāstīja Godmanis, piebilstot, ka līdz šim nav izpētīts, kas noveda pie fondu maksājumu apturēšanas.

Godmanis izteica minējumu, ka iepirkuma sistēma, kas saistīta ar fondu projektu apgūšanu Latvijā, ir sliktāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Viņš sacīja, ka Lietuvā ir citāda secība iepirkumu un fondu apguvēju atlases procedūrām nekā Latvijā. Lietuvā potenciālais fondu saņēmējs jau ir kvalificējies iepirkumam un ir jau saņēmis bankas garantijas, un tikai pēc tam piedalās konkursā uz pašu ES struktūrfondu projektu. “Taču, cik man zināms, Latvijā neviens nav iepazinies ar Lietuvas ES fondu apgūšanas sistēmu un nav noskaidrojis, kāpēc kaimiņiem sokas daudz labāk un kāpēc viņi ir līderi ES fondu apgūšanā,” bilda Godmanis.

Tāpat Godmanis izteicās, ka Latvijai ir vitāli nepieciešams izstrādāt nozaru stratēģijas, lai Latvija spētu nākotnē sekmīgi apgūt ES fondus un arī atskaitīties par efektīvu un Latvijas sabiedrībai vajadzīgu projektu apgūšanu. Līdzšinējā sistēma neder, jo atbildīgo aģentūru vadītāji spēj atbildēt tikai kā ES naudas “apgūšanas grāmatveži”, nevis kā šo investīciju izvērtētāji un virzītāji, pauda Godmanis.

Nākamajā, 2014.-2020.gadu periodā EK vairs nesamierināsies ar šādu situāciju un prasīs iesniegto jauno programmu un lielo projektu “ex ante” izvērtēšanu, ņemot vērā Latvijas Nacionālo reformu programmu, Konverģences programmu un Latvijai izvirzītās Eiropas Padomes specifiskās rekomendācijas, kā arī lūgs noteikt kvantitatīvi izmērāmus izpildes rādītājus visās tematiskajās prioritātēs, informēja Godmanis. EK ieturēs 7% no piešķirtās fondu naudas visās 11 prioritātēs un šos procentus neizmaksās attiecīgās prioritātes tālākai īstenošanai, ja valsts nebūs sasniegusi prioritātēs izvirzītos rādītājus.

Godmanis sacīja, ka Finanšu ministrija (FM) ir ierosinājusi mainīt sistēmu, proti, ka specializētās aģentūras neveiks kontroles un pārbaudes funkcijas ES naudas apgūšanā , bet gan to veiks Centrālā finanšu līgumu aģentūra, kas ir FM pārraudzībā. ES fondu naudas tiešās administrēšanas funkcijas paredzēts atstāt minēto aģentūru ziņā. “Viens no iemesliem šādai reformai ir turpmāk nepieļaut situācijas, kad audita un kontroles trūkumu dēļ EK aptur fondu maksājumus Latvijai,” teica Godmanis.

Plānots, ka EP par budžeta pieņemšanu balsos 19.novembrī.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. cik atceros tad shim k-gam ar to nav nekaada sakara. Vai maldos?

  2. bütu labi sho artefaktu godmanja izskatä izsviest no aprites, bet vai shai gadiijumä var paljauties uz LR veeleetäju..?!

  3. Dumjo Godmani ārā no Briseles, vēl stulbākos salikt,kā Grigules.k.

  4. Ko nu LA bīdat to veco gorillu???

  5. Godmanis ir pagātne…..neredzu viņu nākotnē….

  6. patiehaam, kaa kriizes viirelis tur tici, par kaadiem nopelniem eiroparlamentaa ???

  7. Savu Latvijas graujošo darbību dēļ NAV cienīgs atrasties Eiroparlamentā.

  8. unkads ir vinja nopelns??? Konstateejis … Plano atkal “ieguldit” kadaa glabjamaa bankaa?

  9. Ceru, ka tad, kad šis dubultais Latvijas kapracis vairs negozēsies Briselē, masu mediji par viņu aizmirsīs un mums nebūs jālasa visādu nocenoto praviešu murgi.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+