Grībauskaite: Lietuva ir ieinteresēta ieviest eiro 0
Lietuva nedomā atteikties no eiro ieviešanas 2015.gadā, jo uzskata, ka nelielai atvērtas ekonomikas valstij, kas tirgojas lielākoties ar eirozonas valstīm, ir izdevīgi kļūt par valūtas savienības locekli, – šādu viedokli izdevumam “Spiegel Online” paudusi prezidente Daļa Grībauskaite.
“Mūsu valūta ir piesaistīta pie eiro jau kopš 2002.gada. Mūs regulē Eiropas Centrālā banka Frankfurtē, bet visu iespējamo labumu mēs nevaram izmantot. Mūsu uzņēmumi grib samazināt darījumu izmaksas,” viņa sacījusi.
Uz jautājumu, vai Lietuva nedomā mazliet pagaidīt un pavērot, kā tālāk attīstīsies krīze, Grībauskaite atbildējusi, ka runa ir nevis par eirozonas, bet gan par parādu krīzi. “Dažām valstīm gan pašā eirozonā, gan ārpus tās ir problēmas savas bezatbildīgās ekonomiskās un fiskālās politikas dēļ,” viņa piebildusi.
Jautāta, kas notiktu, ja eirozona sabruktu, prezidente atbildējusi: “Mūsu pienākums ir to nepieļaut.”
“Lietuva ir maza valsts un tās ieguldījums nevar būt liels,” viņa atzinusi. “Bet no atbildības mēs nebaidāmies. 25% sava budžeta saņemam no Eiropas Savienības (ES) un apzināmies solidaritātes nozīmi.”
Lūgta komentēt Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žozē Manuela Barrozu izteikumu, ka stingra taupības politika Eiropā ir sasniegusi savas robežas, Grībauskaite atbildējusi, ka vienas receptes visiem nav, bet vienlaikus paudusi pārliecību, ka taupība “ir tikai politiskās gribas jautājums”.
Pēc viņas teiktā, Baltijas valstīm krīzes sākumā nācies īstenot visai radikālus taupības pasākumus. “Mēs pielāgojāmies krīzes noteikumiem daudz lielākā mērā, nekā šobrīd Dienvideiropa, un pēc pāris gadiem redzam, ka izaugsme atsākusies,” piebildusi Lietuvas prezidente.
“Dažām valstīm atsevišķās jomās vajadzīgs papildu stimuls. Piemēram, Grieķijā un Spānijā kaut kas jādara ar jauniešu bezdarbu. Tomēr nekāda apvedceļa nav – parādu līmenis jāsamazina,” viņa uzsvērusi.
Grībauskaite paudusi viedokli, ka Vācijai ir tiesības izvirzīt pārējām Eiropas valstīm prasību taupīt. “Ir jāsaprot vāciešu situācija. Viņi daudz maksā par glābšanu. Berlīne pamatoti diktē noteikumus,” viņa atzinusi.
Viņasprāt, Eiropas sabiedrības neapmierinātība ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli patiesībā ir vērsta drīzāk pret ES. “Agrāk vērsās pret Briseles institūcijām, tagad – pret Merkeli. Vietējiem politiķiem, kuri paši ir atbildīgi par krīzi savās valstīs, vieglāk ir vainot kādu no malas. Bet jāpatur prātā – ja nebūtu Vācijas, šīs valstis būtu bankrotējušas,” izteikusies prezidente.
Viņa piekritusi, ka Eiropas ziemeļos un dienvidos mentalitāte un viedokļi par politisko atbildību atšķiras, bet paudusi viedokli, ka šīs nesaskaņas, kas allaž rodas grūtos laikos, izlīdzināsies, kad atgūsies ekonomika.
Grībauskaite ļoti atzinīgi vērtējusi Vācijas kancleres kompetenci un ieguldījumu krīzes risināšanā. “ES samitos, kur es viņu redzu, neviens cits pie galda sēdošais nepārzina Eiropas faktus labāk par viņu. Viņa par visu interesējas un jūtas atbildīga par visu. Un precīzi zina, cik katrs politiskais solis maksā Vācijai. Šajā kritiskajā laikā viņas rīcība ir pareiza. Turklāt četru gadu laikā Eiropadomē nekad neesmu jutusi, ka viņa ignorētu mazo valstu intereses. Tā nu viņa strādā – mēģina panākt vienprātību,” Merkeli raksturojusi Lietuvas prezidente.
Intervijas noslēgumā “Spiegel Online” atgādina, ka 9.maijā Grībauskaitei tiks pasniegta gadskārtējā Kārļa Lielā balva par viņas centieniem vienot Eiropu un veicināt tās ekonomisko stabilitāti.
Šajā sakarā Lietuvas prezidentei jautāts, vai viņa, kas pirms stāšanās pašreizējā amatā bija ES finanšu un budžeta komisāre, nepieļauj iespēju “atgriezties Eiropas arēnā”, kad nākamgad beigsies tagadējo EK un ES prezidentu pilnvaru termiņš. Atbildot viņa uzsvērusi, ka šobrīd visu savu uzmanību velta Lietuvai un nekaļ nekādus plānus attiecībā uz 2014.gadu, kad beigsies arī viņas pašas amata pilnvaras. “Pavasarī tad arī izlemšu, vai balotēšos uz vēl vienu termiņu,” sacījusi Grībauskaite.
Vaicāta, vai, viņasprāt, Merkele būtu laba ES vadītāja, Lietuvas prezidente atbildējusi: “Viņa būtu laba visur.”
