×
Mobilā versija
Brīdinājums +26.1°C
Ritma, Ramona
Piektdiena, 20. jūlijs, 2018
31. janvāris, 2018
Drukāt

Ilgais ceļš no SAB uz arhīvu (5)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Saeimas deputāts Ritvars Jansons

Bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas darbs aizķēries dēļ ilgstošas nespējas rast kopīgu valodu ar Satversmes aizsardzības biroju (SAB). Tādēļ Saeimā jau pirms zinātnieku galaziņojuma iesniegšanas tapis likumprojekts, kas paredz līdz šā gada beigām beidzot publiskot visus atlikušos čekas dokumentus. Tomēr šī iecere Saeimā saskaras ar virkni iebildumu.

“Likumprojekts izstrādāts ar mērķi veicināt demokrātijas attīstību Latvijā un nepieļaut totalitārisma elementu atkārtošanos mūsu valstī,” vakar Saeimas Cilvēktiesību komisijas locekļus un ekspertus ar jauno čekas maisu publiskošanas projektu iepazīstināja tā autors deputāts Ritvars Jansons (NA). Viņa piedāvātais modelis paredz, ka visi VDK dokumenti, kuri glabājas SAB Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā (tostarp arī aģentu kartotēka), līdz šā gada 1. jūnijam jānodod Latvijas Nacionālajam arhīvam, kur tie būtu brīvi pieejami ikvienam interesentam. Savukārt arhīvs šos un citus tā rīcībā jau esošos čekas dokumentus līdz 31. decembrim publiskotu internetā.

Šādu iniciatīvu labvēlīgi vērtē arī VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris, kurš savā vēstulē Saeimai atzinis, ka čekas dokumentu nodošana arhīvam atbilstu “arhīvu zinātnē starptautiski atzītajam provenances principam”, kā arī saskanētu ar komisijas aicinājumu Valsts prezidentam publiskot čekas maisu saturu.

Tomēr citu iesaistīto institūciju pārstāvji un juristi savos vērtējumos bija piesardzīgāki. SAB direktors Jānis Maizītis sprieda, ka reizē ar dokumentu nodošanu arhīvam beigtu pastāvēt Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs. Līdz ar to valsts arhīvam reizē ar dokumentiem nāktos uzņemties arī ar to saistītās funkcijas – galvenokārt izsniegt izziņas par to, vai personas, kas kandidē uz Saeimas deputāta vietu vai citu amatu, ko nedrīkst ieņemt bijušie čekisti, patiešām nav sadarbojušās ar VDK.

Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža uzsvēra, ka arhīvs nav gatavs uzņemties šādu izziņu iesniegšanu: “Tas ir specifisks darbs, kur nepieciešamas noteiktas zināšanas. Mēs šos dokumentus vēl neesam pat redzējuši, kur nu vēl apguvuši. Tādēļ Saeimas vēlēšanu priekšvakarā nebūtu pareizi uzlikt šo funkciju arhīvam.” Viņa arī uzsvēra, ka dokumentu publiskošana internetā prasīs ievērojamu laiku un resursus. Arhīvs aprēķinājis, ka tā rīcībā jau šobrīd esošo VDK dokumentu digitalizēšanai būtu nepieciešami 2400 cilvēkmēneši (proti, dokumentu apjomu ieskenēt mēneša laikā varētu 2400 cilvēki), kā arī skeneri, serveri un citas tehniskās iekārtas. Datu valsts inspekcijas pārstāve Lāsma Dilba piebilda, ka visus dokumentus tā vienkārši publiskot nemaz nedrīkstētu – vispirms esot nepieciešams izvērtēt samērību attiecībā uz personas datiem, jo, publiskojot dokumentus par aģentiem un viņu sastrādāto, var nodarīt kaitējumu arī šo čekistu nevainīgajiem radiniekiem vai cietušajiem.

Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītāja Inese Laizāne (NA) uzskata, ka izziņu izsniegšanai par personu sadarbību ar VDK arī turpmāk jāpaliek SAB kompetencē. “Iespējamais risinājums varētu būt, ka arhīvam tiek nodoti visi dokumentu oriģināli, bet SAB rīcībā paliek digitālas kopijas,” sprieda politiķe.

Saeimas Juridiskais birojs Jansona izstrādāto likumprojektu izbrāķēja, norādot, ka tas pat ar visiem precizējumiem datumos un formulējumos būšot pretrunā ar jau spēkā esošo likumu “Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”, kurš paredz citu publiskošanas kārtību. Tomēr komisijas deputāti vakar atbalstīja šā likumprojekta virzību izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Taču, ņemot vērā Juridiskā biroja un ekspertu minētos jautājumus (kurš izsniegs izziņas? Cik liels informācijas apjoms jāpublisko? Cik līdzekļu nepieciešams? Kā nodrošināt, lai dokumentu nodošana netraucē zinātniskās izpētes darbu? Kā saskaņot šo likumu ar citiem normatīvajiem aktiem?), noteikts vesels mēnesis laika priekšlikumu iesniegšanai, lai deputāti varētu uz otro lasījumu novērst nepilnības. “Skaidrs, ka sākotnēji iecerēto termiņu – nodot VDK dokumentus arhīvam līdz 1. jūnijam – neizdosies ievērot. Tas varētu notikt dažus mēnešus vēlāk,” pēc komisijas sēdes atzina likumprojekta autors R. Jansons. Starp lasījumiem darbu turpinās arī viņa vadītā darba grupa trūkumu novēršanai.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. peršu nogurdinātie Atbildēt

    Ak Jēziņ; novāciet taču to Mazpisānu !!!!!!

  2. Ja neatvēr VISU un nepadarīs publiski pieejamu – nākamajās vēlēšanās būs cits sastāvs!
    Ar to jārēķinās.

  3. “publiskojot dokumentus par aģentiem un viņu sastrādāto, var nodarīt kaitējumu arī šo čekistu nevainīgajiem radiniekiem vai cietušajiem.”>>>> Atkal čekisti un viņu atbalstītāji tiek padarīti par svētajām, neaizskaramajām govīm. Varbūt nolāpītie Sovāki var atzīties, ka viņi ar maksimālu jaudu cenšas nepieļaut dokumentu publicēšanu līdz 2075.gadam, kad vairs nebūs dzīvs neviens čekistelis un līdz ar to pārmaiņas politikā, valsts pārvaldē nav gaidāmi uzlabojumi līdz tam 2075.gadam? Tiešām Latvijas sabiedrība grib pieļaut, ka čekisti un kompartijas nomenklatūra turpinās zagt un šeptēt tik ilgi? Un ja publicēs šogad dokumentus, bet BEZ personas datiem (vārds uzvārds, dzimšnas-miršanas gads utt), tad nevienam nebūs intereses tur lūkoties, izņemot vēsturniekus, kas tad vētīs un pētīs, kuras no čekistu darbībām tad visvairāk kaitēja noteiktām sabiedrības daļām. Un tad neviens arī nelasīs šos apcerējumus, jo visiem nāk vēmiens no tā, ka zinam, ka VDK darbinieki/aģenti ir morāli degradeņi, bet vārdos neviens saukt “nedrīkst”, jo Svētās Govis taču.

  4. “publiskojot dokumentus par aģentiem un viņu sastrādāto, var nodarīt kaitējumu arī šo čekistu nevainīgajiem radiniekiem vai cietušajiem.”>>>> Atkal čekisti un viņu atbalstītāji tiek padarīti par svētajām, neaizskaramajām govīm. Varbūt nolāpītie Sovāki var atzīties, ka viņi ar maksimālu jaudu cenšas nepieļaut dokumentu publicēšanu līdz 2075.gadam, kad vairs nebūs dzīvs neviens čekistelis un līdz ar to pārmaiņas politikā, valsts pārvaldē nav gaidāmi uzlabojumi līdz tam 2075.gadam? Tiešām Latvijas sabiedrība grib pieļaut, ka čekisti un kompartijas nomenklatūra turpinās zagt un šeptēt tik ilgi?

  5. “publiskojot dokumentus par aģentiem un viņu sastrādāto, var nodarīt kaitējumu arī šo čekistu nevainīgajiem radiniekiem vai cietušajiem.”>>>> Atkal čekisti un viņu atbalstītāji tiek padarīti par svētajām, neaizskaramajām govīm. Varbūt nolāpītie Sovāki var atzīties, ka viņi ar maksimālu jaudu cenšas nepieļaut dokumentu publicēšanu līdz 2075.gadam, kad vairs nebūs dzīvs neviens čekistelis un līdz ar to pārmaiņas politikā, valsts pārvaldē nav gaidāmi uzlabojumi līdz tam 2075.gadam? Tiešām Latvijas sabiedrība grib pieļaut, ka čekisti un kompartijas nomenklatūra turpinās zagt un šeptēt tik ilgi?

Draugiem Facebook Twitter Google+