Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
7. marts, 2012
Drukāt

Ir skolotāji, kuri latviski joprojām nerunā

klase_leta3

Referendumā par krievu valodu kā otru valsts valodu balsoja arī tie jaunieši, kas mācījušies un skolas absolvējuši neatkarīgās Latvijas laikā. Daudz no šiem jauniešiem arī aktīvi piedalās 9. maija pasākumos. Kāpēc mūsu valsts skolām neizdodas audzināt Latvijas patriotus? To cer noskaidrot Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisija, un vakar notika pirmā šai tēmai veltītā komisijas sēde.


 

Pārbaudītas 
166 skolas

Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) direktors Aivars Stankevičs stāstīja, ka pērn 166 skolās, tostarp mazākumtautību, noritējusi pārbaude, kurā skaidrots, kā skolās māca latviešu valodu un vēsturi. Atklātas vairākas problēmas. Piemēram, ne visas skolas izmanto tos mācību līdzekļus, ko lietot iesaka Valsts izglītības satura centrs (VISC). Daļā skolu visa informācija, piemēram, stundu plāni, ir krievu valodā. Septiņi procenti skolās pārbaudīto skolotāju, kuri māca latviešu valodu vai vēsturi, nevarēja uzrādīt atbilstošus izglītības dokumentus. Tāpēc dienests administratīvi sodīja attiecīgo skolu direktorus un pieprasīja šo situāciju novērst. Vairākas skolas vēstures un ģeogrāfijas stundās joprojām izmanto padomju laikos izdotās vēstures un ģeogrāfijas kartes. Dažviet, lielākoties specializētajās izglītības ie­stādēs, izmanto pat vēl padomju laikā izdotās mācību grāmatas, piemēram, tās, kas ir Braila rakstā.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Inga Vanaga sacīja, ka ministrijā sākts darbs pie šo problēmu risināšanas. VISC, piemēram, patlaban izstrādājot jaunus mācību līdzekļus speciālajām izglītības iestādēm.

 

Uzmanības centrā – direktori

Apakškomisijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība) sacīja, ka tik un tā netop skaidrs, vai izglītības jomas pārstāvji uzskata, ka jauniešu, jo sevišķi krievvalodīgo, attieksmē pret valsti vainojama tikai audzināšana ģimenē un padomju domāšanas sekas, vai atbildība jāuzņemas arī izglītības sistēmai.

I. Vanaga uzskata – izglītības sistēma viena pati patriotisma jautājumu nevar risināt.

 

“Teorētiskā līmenī viss nepieciešamais ir izdarīts, bet praktiskā līmenī acīmredzot ne,” atbildēja A. Stankevičs. Viņš uzskata – nepieciešams ieviest direktoru vērtēšanas kritērijus, jo “vadītājs ir viena no atslēgas personām, kas veido mikrovidi skolā, kaut vai atbild par uzrakstiem skolās”.

 

IKVD joprojām saņemot sūdzības par latviski nerunājošiem skolotājiem. Dienests šīs sūdzības pārsūtot Valsts valodas centram. “Parasti dod skolotājiem aptuveni pusgadu laika apgūt valodu. Ir jāpadomā, vai jābūt tik humāniem un jāļauj eksperimentēt ar bērniem,” teica A. Stankevičs.

Evija Papule, kura šobrīd ministrijā ir atbildīga par skolotāju tālākizglītošanu, sacīja, ka skolās par maz tiek izmantoti “audzināšanas resursi”. Skolotājiem jāveido jauni, valstiskajai audzināšanai piemēroti stundu temati. Viņa arī piebilda: “Nedomāju, ka ar pārbaudēm un kontrolēm veicināsim pozitīvu attieksmi pret valsti.”

R. Dzintars uzskata – skolās vairāk jāpopularizē veiksmes stāsti par Latviju, tad arī bērnos tiks ieaudzināts lepnums par savu valsti.

Janīna Kursīte (“Vienotība”) teica, ka jādomā par to, vai valsts var atļauties uzturēt tik daudz mazākumtautību skolas. Varbūt tām jābūt mazāk, bet labākām? A. Stankevičs norādīja – IZM patlaban ir ļoti mazas iespējas ietekmēt skolu tīklu, jo par to lemj pašvaldības.

 

Latviešu valodā – sports

Deputātus satrauca IZM pārstāves Olitas Arkles stāstītais, ka vidusskolas klasēs mazākumtautību skolās latviski visbiežāk mācās sportu. “Acīmredzot latviešu valodu vislabāk var apgūt pievelkoties un pumpējoties,” ironizēja Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība).

Vidusskolām ir noteikta proporcija, cik daudz mācību vielas jāapgūst latviski un cik mazākumtautību valodā, taču to, kuros priekšmetos valsts valodu izmantot, izlemj skola.

Deputāti pieļāva, ka vajadzētu noteikt, kuri mācību priekšmeti obligāti apgūstami latviski. O. Arkle arī bilda, ka Latvijas vēsturi gan visi mācoties latviešu valodā.

 

Pozitīvi vērtējams būtu arī tas, ka mazākumtautību skolēni un viņu vecāki samierinājušies ar 2004. gadā notikušo izglītības reformu, kas paredzēja vairāk priekšmetu mācīt latviski. 2004. gadā šo reformu pilnībā neatbalstīja 53 procenti nelatviešu skolēnu un vecāku, bet 2010. gadā tik asu pretestību jau pauda tikai 28 procenti.

 

R. Dzintars pēc sēdes man atzina, ka ar šo saruna par situāciju mazākumtautību skolās tikai sākusies: būšot nepieciešama atsevišķa sēde par vēstures mācīšanu krievu skolās un skolotāju sagatavošanu darbam šādās izglītības iestādēs.

 

Uzziņa

Šobrīd Latvijā ir 99 vispārizglītojošās mazākumtautību skolas, bet 65 ir divplūsmu skolas. Skolās, kur mācības notiek tikai latviski, mācās 28 procenti cittautiešu.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+