Pasaulē
Eiropa

Itālijas populistu valdība sāk darbu. Bažas finanšu tirgos 16


Džuzepe Konte
Džuzepe Konte
Foto – Vincenzo PINTO/AFP

Itālijas jaunās valdības, ko veido divu eiroskeptiski noskaņotu partiju – populistiskās Pieczvaigžņu kustības (M5S) un labējās Līgas (LN) – politiķi, premjerministrs Džuzepe Konte deva amata zvērestu pagājušās nedēļas nogalē. Šodien Itālijas parlamentā paredzēts uzticības balsojums jaunajai valdībai. Tā kā koalīcijas partijām ir vairākums abās parlamenta palātās, visticamāk, premjera Kontes valdība tiks apstiprināta.

Bažas finanšu tirgos

Daži analītiķi ironiski atzīmē, ka jau pagājušas četras dienas kopš jaunās valdības izveidošanas, bet Itālija vēl nav pametusi eirozonu un nav apcirpusi politiķu algas, kā to solīja koalīcijas partiju vadītāji priekšvēlēšanu kampaņas karstumā. LN solīja vienas likmes nodokli, bet M5S – garantētu ienākumu. Šo solījumu izpilde prasītu sešus septiņus procentus no iekšzemes kopprodukta jeb 109 – 126 miljardus eiro, aprēķinājuši finanšu eksperti, turklāt šo priekšlikumu finansējums nav pienācīgi izskaidrots. Šie priekšlikumi pārkāpj ES un valsts iekšējos finanšu noteikumus, palielinot valsts parādu, turklāt Itālijas budžetā jau tā ir milzīgs iztrūkums.

Eiroskeptiski noskaņotu partiju nākšana pie varas Itālijā izraisījusi zināmas bažas gan ES politiskajās aprindās, gan finanšu tirgos. Jaunā Itālijas valdība iecerējusi atmest pēc eirozonas finanšu krīzes ieviestos taupības pasākumus, palielināt valdības tēriņus, kā arī pārskatīt ES līgumus un bloka ekonomikas pārvaldības sistēmu. Ņemot vērā milzīgo Itālijas valsts parādu, kas sasniedzis 2,3 triljonus eiro jeb 132% no iekšzemes kopprodukta, gan Briseli, gan finanšu tirgus satraukuši premjerministra Kontes kabineta ekonomiskie plāni, kas cita starpā paredz garantētā minimālā ienākuma ieviešanu un pāreju uz divu līmeņu “plakano” nodokļu skalu.

Premjerministra Džuzepes Kontes kabinetā posteņus saņēmuši arī abu koalīcijas partiju līderi. M5S vadītājs Luidži Di Maio ieņem ekonomiskās attīstības ministra krēslu, bet Līgas līderis Mateo Salvīni ticis pie iekšlietu ministra portfeļa, kuru viņš iecerējis izmantot, lai ķertos pie nelegālo imigrantu kontrabandas apkarošanas un nelikumīgo ieceļotāju masveida izraidīšanas. Vakar Salvīni bija ieradies Sicīlijā, kur paziņoja, ka nepieļaus salas pārvēršanu par “Eiropas bēgļu nometni”. Viņš uzstāja, ka Itālijai jāpaātrina nelegālo imigrantu izraidīšana. Šodien Luksemburgā paredzēta ES iekšlietu ministru tikšanās, kurā piedalīsies arī Salvīni, lai apspriestu migrācijas jautājumus. Bez amata nav palicis arī pirmajā valdības veidošanas mēģinājumā Itālijas prezidenta Serdžo Matarellas atraidītais eiroskeptiķis Paolo Savona, kurš tagad ieņems Eiropas lietu ministra posteni.

Kanādas mediji atzīmē, ka pēc Kontes apstiprināšanas premjera amatā Kanādas valdības protokola nodaļas darbinieki beidzot varēja nosūtīt Itālijas valdības vadītājam oficiālu ielūgumu piedalīties G7 samitā Kanādas pilsētā Šarlevuā 8. un 9. jūnijā.

Junkers neatbalsta “Romas pamācīšanu”

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers aicinājis ar cieņu izturēties pret jauno eiroskeptisko Itālijas valdību. Intervijā Vācijas medijiem Junkers norādīja, ka “mums ir jāizrāda cieņa pret Itāliju”. Atbildot uz jautājumu par Itālijas milzīgajiem parādiem un jaunās valdības plāniem palielināt valdības tēriņus, Junkers teica, ka “pilnīgi neatbalsta pamācību sniegšanu Romai”. “Tas pārmērīgi notika ar Grieķiju, it īpaši no vācu valodā runājošo valstu puses,” sacīja Junkers. Pēc viņa teiktā, Grieķija cieta no šādas pieejas un, kad 2015. gadā pie varas nāca kreisā spārna premjers Aleksis Ciprs, “grieķu cieņa bija sabradāta”. “Tas nedrīkst notikt ar Itāliju,” sacīja Junkers. “Es absolūti nevēlos iesaistīties Itālijas iekšpolitikas jautājumos. Itālieši ļoti skaidri saprot, kas ir labi viņu valstij. Viņi tiks galā.”

Pirms nedēļas Briselē notikušajā konferencē par Eiropas nākotni Junkers bija izteicies, ka itāliešiem jāstrādā smagāk, jābūt mazāk korumpētiem un jābeidz vainot Eiropas Savienību par problēmām valsts nabadzīgajos dienvidos. Viņa izteikumiem sekoja Eiropas Parlamenta prezidenta itālieša Antoni Tajāni prasība tos noliegt, brīdinot tviterī, ka tie ir “nepieņemami”. Junkera pārstāvis paziņojis, ka EK prezidenta vārdi tikuši “izrauti no konteksta”.

LA.lv