Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
7. marts, 2016
Drukāt

Jauno skolotāju algu modeli ieviesīs pakāpeniski (4)

Foto - LETAFoto - LETA

Pagājušā gada 27. novembrī, protestējot pret valdības nenoteiktību pedagogu algu jautājumā, skolotāji sarīkoja vienas dienas brīdinājuma streiku. Pagaidām lielas skaidrības par nākotni nav un skolotājiem atliek cerēt uz jaunā izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska solījumiem.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis sola, ka līdz mācību gada beigām jaunais skolotāju algošanas modelis būs gatavs, saskaņots un arī iesniegts izskatīšanai valdībā. Tāpēc jau septembrī skolotāji varētu saņemt lielākas algas. Taču līdz mācību gada beigām atlikuši tikai trīs mēneši, un ministra nekonkrētie skaidrojumi par to, kāds tad šis modelis varētu izskatīties, liek šaubīties, vai solījumus izdosies piepildīt.

K. Šadurskis arī uzsver, ka jaunais modelis tiks sadalīts fāzēs un ieviests pakāpeniski. No jaunā mācību gada varētu tikt ieviesta tikai pirmā fāze. Kā tā izskatīsies un kas tieši pedagogu darba samaksas aprēķinā varētu mainīties jau nākamajā mācību gadā, pagaidām nav skaidrs. Zināms vien, ka skolotāju algām papildus tiks deviņi miljoni eiro, kas rezervēti valsts budžetā. Ministra tālākie pārspriedumi liek secināt, ka jaunā modeļa apveidi viņam pašam vēl ir diezgan neskaidri.

Šadurskis nevar pateikt, cik lielā mērā viņa virzītais modelis atbildīs iepriekšējās ministres Mārītes Seiles izstrādātajam projektam. Jūtams, ka viņš gatavs krietni samazināt modeļa detalizētību, iespējams, tāpēc, lai izvairītos no garām diskusijām. Piemēram, esošais modeļa projekts paredz konkrētu darba stundu skaitu, kas pedagogam jāvelta kontaktstundām un citu savu pienākumu veikšanai. No K. Šadurska teiktā var saprast, ka viņš šaubās, vai valdības noteikumos par skolotāju algošanu tas tik sīki jāapraksta: “Mēs saprotam, ka kontaktstunda tāpat nes sev līdzi burtnīcu labošanu un gatavošanos stundām. Vai tas vēl jāapraksta?” Jāpiebilst, ka tieši par detaļām modelī līdz šim bija lielākais strīds starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA). Savu nostāju ministrs paudis arī LIZDA, kura pagaidām pauž saprotošu attieksmi. Pedagogu domes priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks toties teic, ka vajag tomēr kādu koeficientu sistēmu, jo skaidrs, ka sporta skolotājs nevelta tik daudz laika burtnīcu labošanai kā, piemēram, latviešu valodas skolotājs.

Bet, ja vēl nav skaidrs pat tas, kā jaunajā modelī formulēt pedagogu darba slodzi, kā var solīt, ka modelis dažu mēnešu laikā būs gatavs? “Mēs čakli strādāsim,” pārliecinoši atbild K. Šadurskis. “Prāta vētru laiks ir beidzies. Atbildīgie darbinieki jau sēž pie skaitļu tabulām. Izspēlēsimies ar tiem, sapratīsim, cik kas maksā.” Galvenais princips jaunajam modelim: nevienam skolotājam alga nedrīkst samazināties.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsver: tikt galā ar aprēķiniem un modeļa izstrādi līdz mācību gada beigām, kā solīts, ir “ministra mundiera goda jautājums”. “Skolotāji ir ļoti ieinteresēti, lai valdības rezervētie deviņi miljoni nepazūd, bet nonāk sistēmā,” viņa teic. LIZDA savu nostāju nav mainījusi: algu palielinājumu pirmie pelnījuši mazo skolu un bērnudārzu pedagogi, kā arī tā sauktais atbalsta personāls – skolu bibliotekāri, psihologi, sociālie darbinieki. Skolotāji piekrītot tam, ka jauno modeli var ieviest pakāpeniski.

Ministrs šonedēļ grasās tikties ar Ikšķiles novada vidusskolas direktoru Česlavu Batņu, kurš izstrādājis alternatīvu skolotāju algošanas modeli. LIZDA ieskatā tas ir ideālais modelis, jo paredz līdzvērtīgāku darba samaksu dažādu skolu skolotājiem nekā līdzšinējās IZM ieceres. Kaut arī nav konkrētu aprēķinu, cik naudas no valsts budžeta prasītu Č. Batņas modeļa ieviešana, jau tagad var lēst, ka tas būtu gana dārgs, jo, piemēram, paredz dubultot algas pirmsskolu pedagogiem.

K. Šadurskis skaidri pateicis, ka būtisks skolotāju algu pieaugums lielā pedagogu skaita dēļ nav iespējams. “Ja viss paliks, kā ir, pedagogiem būs mūžīga nabadzība,” neslēpj ministrs. Daļai skolotāju jārēķinās, ka 2017. gadā viņi zaudēs darbu, jo samazināsies skolu skaits vai tajās strādājošo pedagogu skaits.

Pagaidām valdība noteikusi minimālo nepieciešamo skolēnu skaitu tikai vidusskolas klasēs, bet drīzumā varētu sākties diskusijas par minimālo skolēnu skaitu 7. līdz 9. klasē. Ministraprāt, jāizdomā tāda formula, lai pašvaldība būtu ieinteresēta mazākas klases par valdības noteikto minimumu neveidot. Jo ātrāk saruks klases ar pārāk mazu skolēnu skaitu, jo straujāk varēšot augt pedagogu atalgojums. LIZDA gan uzskata, ka pašvaldībām jāļauj brīvi lemt par minimālo skolēnu skaitu pamatskolā.

K. Šadurskis teic, ka skolu tīkla sakārtošanu veicināšot arī modelī ietvertais nosacījums, ka pašvaldība nedrīkst skolotājam par likmi maksāt mazāk kā noteiktu summu (šobrīd modeļa projektā tā ir 760 eiro. – I.K.). Bet kas notiks, ja pašvaldība liks skolotājiem strādāt nepilnu slodzi, lai par mazu algu paturētu darbā vairāk skolotāju? Ministrs atzīst: “Mēs nekad neizdomāsim tādu mehānismu, ko absurdā veidā nevarēs apiet.”

Uzsāktas arī diskusijas par pedagogu kvalitātes pakāpēm. Šobrīd tās ir piecas, bet nākotnē to varētu būt tikai trīs un to piešķiršana varētu kļūt mazāk formāla.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Vai tad esošās učenes prot arābu valodu ?
    Varat 3 reizes ne-minēt !
    Jāatbrīvojas no nepratējām !
    Ar badināšanu.
    Nāks jauni skolnieki un skolotāji.
    Tiem tad arī maksās Eiropas,
    Amerikas līmeņa algas.
    Tā kā – klausaties :
    “Ņaudas ņau ! Ņaudas ņau ! Ņaudas ņau ! ”
    Priekš JUMS ņav ! 🙂

  2. Stundu skaitu noteiks un ar to arī pietiks. Pirmsskola kā parasti tiks atstāta gaidītājos, kamēr tās audzinātājas, kas tagad vēl strādā un sitas kā plikas pa nātrām būs aizgājušas.

  3. Kad deputāti sev pielika pie algas smuku summiņu, tad ieviesa uzreiz,bez aizķeršanās, kad citiem vajag palielināt- tad pakāpeniski…

  4. Valdība regulēs skolēnu skaitu arī pamesto skolu klasēs

Draugiem Facebook Twitter Google+