Joprojām neskaidrs LNSO galvenā diriģenta jautājums 0
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) sadarbību ar savu jauno galveno diriģentu varētu sākt 2014. gada rudenī, taču arī tas ir optimistisks termiņš, vakar tiekoties ar kultūras ministri Žaneti Jaunzemi-Grendei (VL-TB/LNNK) pauda orķestra valdes locekle Ilze Paidere-Staķe.
Kā informēja orķestra sabiedrisko attiecību vadītāja Sondra Lāce, Paidere-Staķe informēja ministri par pasaulē ierasto simfonisko orķestru praksi, kādā tiek izraudzīti galvenie diriģenti, kā arī par laika posmu, kas šādam procesam būtu nepieciešams.
Arī nākamā gada rudens sadarbības sākšanai ar jauno galveno diriģentu ir optimistisks termiņš, jo tas izvirzīts, pieņemot, ka potenciālais kandidāts šo piedāvājumu varētu pieņemt, tomēr iespējams, ka viņa plānoto koncertu kalendārs būs aizņemts vēl ilgāku laiku uz priekšu.
Paidere-Staķe arī atklāja, ka iepriekš, pārrunājot situāciju un attīstības scenārijus ar LNSO instrumentu grupu koncertmeistariem, visi bija vienisprātis, ka jāizvairās no agrāk pieļautajām kļūdām, “nokavējot” piedāvāt šo svarīgo amatu kādam no Latvijas jaunajiem diriģentiem, kuri pēc tam īsā laikā uzmirdzējuši pasaules klasiskās mūzikas arēnā un tagad strādā ar pasaules labākajiem simfoniskajiem orķestriem.
Tādējādi LNSO apliecina, ka labprāt uzticētu savu turpmāko māksliniecisko vadību gados jaunam, enerģiskam un ar radošu potenciālu apveltītam diriģentam, ar kuru kopīgi pieņemt jaunus mākslinieciskus izaicinājumus. Taču, tā kā diriģents līdz šim vēl nav uzrunāts, tad Paidere-Staķe pagaidām nevēlas izpaust tā vārdu.
Neskatoties uz to, ka jauna galvenā diriģenta atrašana orķestrim ir viena no prioritātēm, sarunā ar ministri Paidere-Staķe norādīja arī uz citām orķestrim būtiskām problēmām, kuru risināšanai nepieciešams ministres atbalsts un kopīgi pieņemts rīcības plāns. Vissāpīgākais nenoliedzami ir mūziķu atalgojuma jautājums.
LNSO ir ļoti pateicīgs par papildfinansējumu 2012. gadā, tomēr vēlreiz uzsver, ka nauda netika piešķirta pašiem mūziķiem, bet gan tehniskām vajadzībām, tostarp Lielās ģildes ugunsdrošības un krēslu remontam. Tādēļ apgalvot, ka ar papildfinansējuma piešķiršanu daļēji tiek risināts orķestra atbalsta jautājums, nav korekti. Orķestrantu zemā atalgojuma dēļ rodas virkne problēmu, kas diemžēl jau pārskatāmā nākotnē var sagādāt skaudras atklāsmes ne tikai Kultūras ministrijai, bet arī Latvijas sabiedrībai kopumā, akcentēja Lāce.
Arī Jaunzeme-Grende atzīst, ka mūziķu zemās algas ir problēma un tā ir novērojama visā kultūras nozarē kopumā, tādēļ pašlaik tiek izstrādāts īpašs pētījums, lai pierādītu, ka salīdzinājumā ar citām nozarēm, kā arī kultūras nozarēm citās valstīs, Latvijā ir izteikta atšķirība un diemžēl ne par labu kultūrai.
Tajā pašā laikā Paidere-Staķe apstiprināja, ka orķestra nākamās sezonas koncertu plānošana norit veiksmīgi – ir izvirzīti jauni mākslinieciski mērķi, nolīgti viesdiriģenti un viessolisti, plānoti arī vairāki starptautiski projekti. Līdz ar to klausītājiem nav pamata uztraukumam par LNSO turpmāko darbību.
Atsaucoties uz ministres publiski pausto lūgumu prezentēt trīs līdz piecu gadu LNSO attīstības stratēģiju, kas palīdzētu izvēlēties atbilstošu galveno diriģentu, Paidere-Staķe tikšanās laikā ministrei atgādināja 2011. gada nogalē prezentētās LNSO izaugsmes stratēģiju un regresa scenāriju, kurā skaidri tika norādīts, ko orķestris spētu sasniegt ar 10% dotācijas pieaugumu ik gadu – tā būtu iespēja noturēt un pilnveidot augstvērtīgu orķestra mūziķu sastāvu Latvijā, orķestris atjaunotu tradīciju uz sezonas atklāšanas un noslēguma koncertiem pasūtīt latviešu komponistu jaundarbus, atjaunotu diriģentu asistentu “mentoru” programmu, kurā jaunie un talantīgie latviešu diriģenti varētu pilnveidot savas prasmes pie LNSO galvenā diriģenta un viesdiriģentiem.
Turpinot augt LNSO produkta un zīmola vērtībai, būtu iespējams piesaistīt vairāk atbalstītāju, LNSO sadarbotos ar augsta līmeņa viesdiriģentiem un solistiem, kas celtu orķestra māksliniecisko kvalitāti. Prezentācijā tika ieskicēts arī regresa scenārijs. Diemžēl realitāte ir tāda, ka 2012. gada dotācija bija augusi tikai par 4% salīdzinājumā ar 2011. gadu, bet jaunā, 2013. gada budžets salīdzinājumā ar 2012. gadu nav audzis vispār.
LNSO valdei 2012. gada laikā bija izdevies papildus piesaistīt sponsoru atbalstu koncertdarbības nodrošināšanai – galvenokārt programmām, kuras diriģēja galvenais diriģents Karels Marks Šišons – un kopsummā 76 450 lati tika izmaksāti mūziķu algās papildu ministrijas dotētajām algām.
Jau ziņots, ka ar 1. janvāri Karels Marks Šišons atkāpās no LNSO galvenā diriģenta un mākslinieciskā vadītāja amata, kā iemeslu minot Kultūras ministrijas atbalsta trūkumu.
