Juridiskajai palīdzībai Latvijas bērnu aizsardzībai ārvalstīs nepieciešami 52 800 eiro 0
Valdība pieņem zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) ziņojumu, kurā paredz, ka kopējais izdevumu apmērs juridiskās palīdzības apmaksai tiesisko problēmu risināšanai, kas saistītas ar bērnu aprūpes tiesībām Latvijas valstspiederīgo bērnu vecākiem ārvalstīs, būs 52 800 eiro, risinot aptuveni 30 lietas.
Aprēķinot vidējo lietu skaitu, TM ņēma vērā pašreiz redzeslokā esošās lietas, kā arī informāciju no Ārlietu ministrijas par tām ģimenēm, kas ir sociālo dienestu redzeslokā.
Informatīvajā ziņojumā valdībai TM norādīja, ka, ņemot vērā atšķirīgās tiesību sistēmas ārvalstīs, advokatūras/juridiskās palīdzības sniedzēju darbības principus un Latvijas iespēju nodrošināt valsts garantēto juridisko palīdzību ārvalstīs, tika secināts, ka ir izvērtējamas papildu finanšu atbalsta sniegšanas iespējas bērnu tiesību jautājumu risināšanai ārvalstīs, un darba grupa apsprieda trīs iespējamos risinājuma variantus valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai.
Pirmais variants paredz, ka Latvijas pilsonis sākotnēji vērsīsies Eiropas Savienības (ES) vai trešās valsts kompetentajā iestādē ar lūgumu nodrošināt valsts garantēto juridisko palīdzību. Ja iestāde juridisko palīdzību atteiks, pamatojoties uz personas neatbilstību mantiskā stāvokļa kritērijiem vai neatbilstību subjektu lokam, persona vērsīsies Latvijas kompetentajā iestādē, lūdzot finansiālu atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai. Tad Latvijas kompetentā iestāde finansiālo atbalstu sniegs par konkrētu summu neatkarīgi no tā, vai prognozējams labvēlīgs lietas iznākums, taču finansējums tiks sniegts kā aizdevums, kas personai noteiktā laika periodā ir jāatmaksā.
Tomēr darba grupas locekļi bija vienisprātis, ka šādu aizdevumu atgūšana būtu ļoti problemātiska.
Otrs variants paredz, ka katrā konkrētajā gadījumā tiks vērtēta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nepieciešamība un palīdzības izmaksas. Par palīdzības nepieciešamību lems Ministru kabinets (MK), novirzot nepieciešamos līdzekļus no budžeta sadaļas neparedzētiem izdevumiem. Par sniegtā pakalpojuma samaksu atbildīgā iestāde izsniegs garantijas vēstuli ārvalsts juridiskās palīdzības sniedzējam un pēc pakalpojuma sniegšanas veiks apmaksu.
Attiecībā uz šo variantu darba grupas locekļi vienojās, ka MK būtu grūti veikt šādu funkciju un sniegt objektīvu izvērtējumu, vai personai valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība ir nepieciešama un kādā apmērā tā ir sniedzama.
Darba grupas locekļi atbalstīja ideju, ka risinājumam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu jābūt tādam, kas paredz konkrētus kritērijus, kuros gadījumos valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība piešķirama, un, pastāvot šiem kritērijiem, juridiskā palīdzība tiks nodrošināta visām personām, lai izslēgtu risku, ka tiek pieļauts vienlīdzīgas attieksmes pārkāpums. Šis risinājums paredz, ka nauda visām personām tiks nodrošināta pirmreizējai konsultācijai vai otrreizējai konsultācijai, ja personai juridiskā palīdzība tiks atteikta lietas neperspektīva iznākuma dēļ, kā arī noteiktā apmērā tiesvedībā, ja ir bijusi atzīta lietas pozitīva risinājuma perspektīva.
Ņemot vērā Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma mērķi un Juridiskās palīdzības administrācijas pamatuzdevumus, darba grupas ieskatā Juridiskās palīdzības administrācija (JPA) būtu nosakāma par kompetento iestādi, kurā vēršas persona, kurai nepieciešama valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība tiesisko problēmu, kas saistītas ar bērna aprūpes tiesībām, risināšanai ārvalstīs.
Kā skaidro ministrijā, naudas summas netiks izsniegtas pašai personai, JPA apmaksās ārvalsts juridiskās palīdzības sniedzēja sniegto juridisko palīdzību. Šīs summas juridiskajai palīdzībai būs noteiktas, un, ja personai par juridisko palīdzību tiks izrakstīts rēķins lielākā apmērā, rēķina starpība būs jāsedz personai pašai.
TM rēķina, ka no aptuveni 30 lietām 25 lietās būs nepieciešama turpmākā juridiskā palīdzība trijās tiesu instancēs. Daži tūkstoši eiro būtu nepieciešami par tulkošanas izdevumiem.
Turklāt JPA pieņemtie lēmumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu Latvijas valstspiederīgo bērnu vecākiem būs administratīvie akti, līdz ar to būs apstrīdami un pārsūdzami Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Apkopojot TM rīcībā esošo informāciju, tika secināts, ka visbiežāk ar bērnu aprūpes tiesībām saistītas problēmas ir tiem Latvijas valstspiederīgo bērnu vecākiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Īrija, Lielbritānija, Vācija un Norvēģija.
