Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
25. jūnijs, 2012
Drukāt

Kādus īpašumus vēlas atgūt ebreju organizācijas

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome 2006. gadā iesniedza toreizējam Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim sarakstu ar īpašumiem un to kadastrālo vērtību. Ebreju kopiena lūdza atdod nevis ēkas, bet samaksāt par tām gandrīz 32 miljonus latu no 2007. līdz 2016. gadam, ņemot vērā ēku kadastrālo vērtību.

 

Tapa likumprojekts, ko gandrīz vienbalsīgi atbalstīja Kalvīša valdība (izņemot tieslietu ministru Gaidi Bērziņu). Tajā bija ap 300 dažādu objektu, kas piederējuši gan ebreju organizācijām, gan arī privātajām personām. Šo likumprojektu saprata tikai tie, kas pie tā bija strādājuši, jo konkrētos īpašumu nosaukumus nevarēja uzzināt, tie bija paslēpti zem kadastra numuriem, pie katra bija norādīta naudas summa. Tātad likumprojekts, ko apsprieda Saeimā, nebija atklāts pret sabiedrību, jo nedeva skaidru un saprotamu informāciju, par kādiem īpašumiem tiek runāts. Vien varējām izlasīt, ka tie ir īpašumi Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī, Liepājā, Kandavā, Kuldīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Viļānos, Ludzā, Bauskā, Tukumā, Saldū, Rūjienā, Jaunjelgavā, Krāslavā, Preiļos, Līvānos, Bauskā un Aizputē.

 

Ministrija – atslepeno, ebreji – vēl ne

Līdzīga situācija ir arī patlaban – sabiedrība nevar saņemt pilnu informāciju, uz kādām ēkām un zemes gabaliem pretendē ebreju kopiena, jo starp Tieslietu ministriju (TM) un ebreju kopienu nekādas sarunas nenotiek, kaut gan ministrijai un kopienai ir uzrakstīts katrai savs ebreju īpašumu saraksts. Kopiena nezina, kāds ir ministrijas saraksta saturs, bet ministrija – kāds tas ir kopienai. Šonedēļ ministrija noņēma slepenības plīvuru savam sarakstam, kas tapis, sadarbojoties ar Valsts vēstures arhīvu un Zemesgrāmatu un kurā ir vairāk nekā 50 objekti, gan ēkas, gan zeme, kas līdz padomju okupācijai piederējuši ebreju organizācijām. Ir arī saraksts ar tiem objektiem, kuriem īpašuma tiesības atjaunotas. Bet Ebreju draudžu un kopienu padome man negribēja rādīt savu sarakstu, pamatojot šādu rīcību ar to, ka Tieslietu ministrijā izveidotā darba grupa nav izgājusi tam cauri, ka nav bijušas nekādas sarunas. Ebreju kopienas vadība savu sarakstu ir iesniegusi valdības vadītājam Valdim Dombrovskim, kurš, ņemot vērā likumu, nevar to atslepenot, kamēr to nav ļāvuši iesniedzēji. Padomes izpilddirektore Gita Umanovska atklāja vien to, ka saraksts vairs nav tāds kā 2006. gadā Kalvītim iesniegtais, ka no tā ir izņemti privātpersonu īpašumi, bet atstāti organizācijām piederošie – kopskaitā 270. Par tiem vairs netiek prasīta atlīdzība, bet gan tiek lūgts tos atdot ebreju organizāciju īpašumā. Visticamāk, ka šāds pavērsiens radies pēc ASV īpašā sūtņa holokausta jautājumos Duglasa Deividsona viesošanās Rīgā aizvadītajā gadā, kurš intervijā “Latvijas Avīzē “(28.01.2011.) sacīja, ka viņš nerunājot par kompensācijām, bet gan “ebreju sabiedrisko ēku atdošanu, kas, manuprāt, Latvijā vēl ir jāizdara”. Droši vien par to atgādinās arī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone, kas šonedēļ viesosies Latvijā.

 

TM valsts sekretāra vietniece Laila Medina sacīja, ka ministrija tikai konstatēja, vai faktiem par attiecīgajiem ebreju īpašumiem ir juridiskais pamatojums. G. Umanovska gan teic, ka ebreju kopiena jau sen ir dabūjusi visus nepieciešamos dokumentus, atlika vien ministrijai tos pieprasīt, tad nebūtu jāiegulda tik liels dubultdarbs.

 

Ja politiķi izšķirsies, ka ebreju īpašumu lieta ir jāturpina, tad ministrijai sākšoties sarunas gan ar kopienas vadību, gan arī pašvaldībām.

 

Daži piemēri

Iepazīstoties ar TM atslepenoto sarakstu, var uzzināt, ka, piemēram, ebreju reliģiskā draudze ir pieprasījusi bijušo Seksuāli transmisīvo un ādas slimību centra ēku Pērnavas ielā 70, kura šogad jau pārdota izsolē un pirmskara Latvijas laikā bija ebreju nespējnieku patversme. Rīgas ebreju pretubagošanas biedrībai kādreiz piederējušas telpas Rīgā, Ludzas ielā 43, kur tagad ir patversme, kā arī ēkas Visvalža ielā 4, kur patlaban atrodas Rīgas Ukraiņu vidusskola. Ebreju izglītības biedrības īpašumā bijušas ēkas Abrenes ielā 2, kuras tagad pieder Izglītības un zinātnes ministrijai un kur atrodas Rīgas Dzelzceļnieku arodskola. Jelgavas ebreju kopiena ir vērsusies Jelgavas pilsētas domē ar lūgumu atdod Jelgavas žīdu slimnieku kopšanas biedrībai “Bikur Holim” kādreiz piederējušās ēkas Jelgavā, Viesturu ielā 15, kur mūsdienās bija izvietota tuberkulozes slimnīca. Tagad tur ir uzceltas jaunas ēkas, kas stāv tukšas. Jelgavas pilsētas dome ir atteikusi šim lūgumam. Savukārt Liepājas ebreju draudzei ir piederējusi Liepājas Universitātes mācību ēka Kūrmājas prospektā 13, kas tagad ir valsts īpašums.

 

Pašvaldību vadītāji uzskata, ka valdībai būs ļoti grūti izdomāt visām pusēm pieņemamu mehānismu ebreju īpašumu atgūšanai. Bet L. Medina atgādināja, ka likums atļauj Saeimai lemt par katru īpašumu atsevišķi un attiecīgi pieņemt lēmumu. Līdz šim ar parlamenta individuālu likumu ir atrisināts jautājums par trim vai četriem īpašumiem.

 

Labie īpašumu atgūšanas piemēri

G. Umanovska kā labu pašvaldības un ebreju kopienas sadarbības piemēru nosauca Kuldīgu, kur panākta vienošanās par divām sinagogām. Kuldīgā vairs nav neviena ebreja, tāpēc kopiena neprasīja sinagogas īpašumā, bet gan piekrita pašvaldībai, ka vienā no tām tiek ierīkota bibliotēka, bet otrā – izstāžu un koncertu zāle. Bibliotēkā ir ierādīta arī vieta Kuldīgas ebreju vēsturei, kas arvien papildinās ar jauniem materiāliem.

Labs piemērs esot arī Rēzekne, kur atrisināts juridiski sarežģītais jautājums par Zaļās sinagogas atdošanu pilsētas ebreju draudzes īpašumā. Tā ir viena no vecākajām koka sinagogām Baltijā, turklāt tajā saglabājies interjers. Patlaban finansiālu palīdzību sinagogas apsaimniekošanā sniedz norvēģi, tur tiks apmācīti jaunieši restaurēt koka ēkas. Īpašumu atgūšanas jautājums risinās arī ar Ludzas un Kandavas pašvaldībām. Pārrunas bijušas arī ar Sabiles sinagogas īpašnieku.

 

G. Umanovska uzsvēra, ka ebreju kopiena netaisās pieprasīt pilnīgi visu, kas piederējis ebreju organizācijām. Ja ēkā atrodas, piemēram, skola vai slimnīca, tad ebreji uz šiem īpašumiem nepretendēs, jo jārēķinās ar to, ka ēku apsaimniekošanai ir nepieciešami milzīgi līdzekļi.

 

Šodien koalīcija gatavojas pieņemt politisku lēmumu ebreju īpašumu jautājumā, sacīja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke. Ja tas netiks noraidīts, tad TM darba grupai būs jāturpina darbs jau daudz plašākā mērogā – kopā ar ebreju kopienu un pašvaldībām.

 

Uzziņa

Ebreju kopienas vai draudzes ir deviņās pilsētās – Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Rēzeknē, Ludzā, Jēkabpilī un Ventspilī.

Pirms kara Latvijā bija vairāk nekā 200 sinagogu; patlaban saglabājušās apmēram 20 ēkas, kur atradušās sinagogas.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+