Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
22. maijs, 2012
Drukāt

Kara cirvis pagaidām norakts

memorands1_ts_7

Kultūras profesionāļi un ministre vēlas dot sabiedrībai signālu par tik lielās grūtībās panākto saprašanos, lai gan vairākas pazīmes liecina, ka tā ir ārkārtīgi trausla un ka pēc karstiem strīdiem apvītā “kultūras pavasara” sekos tikpat svelmīga vasara. 


Šķiet, nevienam nav šaubu, ka vakar Kultūras ministrijā triju pušu – kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes, Kultūras alianses (KA) pārstāvju Ievas Strukas, Jura Dambja un Dainas Vītoliņas, kā arī Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka Raivja Dzintara – parakstītais memorands par sadarbību kultūrpolitikas veidošanā ir tikai pirmais solis, turklāt ļoti deklaratīvs. Tas tika tomēr sperts pēc nelielas minstināšanās vakar no rīta, kad bija dzirdamas baumas, ka parakstīšana varētu tikt atlikta, jo radošajiem ļaudīm un ministrijai nav izdevies vienoties par trijiem tā pielikumiem, uz kuru izstrādi bija uzstājuši kultūras profesionāļi, jo tieši šajā – vienošanās svarīgākajā daļā – tiks iekļautas konkrētās prasības un termiņi. Tā nu galvenais darbs un strīdi vēl priekšā, jo pielikumus nolemts saskaņot līdz 1. jūnijam.

Cerams, ka taisnība izrādīsies Saeimas deputātam Nacionālās apvienības pārstāvim Raivim Dzintaram, kurš vakar prognozēja: “Bet tie būs strīdi pozitīvā izpratnē, strādājot kopā kā komandai un redzot, kurp ejam.”

Tas, ka vienošanās jāparaksta un par tās izpildi atbildīga arī ministri deleģējusī partija, bijusi sākotnējā Latvijas Radošo savienību padomes prasība, un tās priekšsēdētāja I. Struka pauda gandarījumu, ka tā uzņemta ar sapratni.

 

Savukārt NA pārstāvis R. Dzintars, vaicāts, vai nebaida atklātībā deklarētā atbildība par tik smagu jomu, “Latvijas Avīzei” teica: “Nav runa par to, ka mēs kultūrai prasītu leiputriju, bet gan vēlamies novērst situāciju, kad ir apdraudēti tautas identitātei ārkārtīgi svarīgi procesi.”

 

Memoranda teksts saskaņots, KA pārstāvjiem tiekoties ar ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi pagājušās nedēļas nogalē. “Atšķirībā no plašās sanāksmes 16. maijā Jaunajā Rīgas teātrī, kurā starp kultūras ļaudīm un ministri vēl bija jūtams saspīlējums, šī tikšanās ritēja ļoti konstruktīvi,” stāsta LRSP priekšsēdētāja Ieva Struka. Pie ministres devusies pati I. Struka, LRSP ģenerālsekretārs Haralds Matulis, kultūras nevalstiskā sektora pārstāve režisore Zane Kreicberga un KA pārstāvis Juris Dambis.

 

Būs Sadarbības padome

Vienošanās pielikumu teksts vēl netiek atklāts, tomēr izdevās noskaidrot, ka principiāli jauns būs tas, ka, risinot līdzšinējo “Ahilleja papēdi” attiecībās ar ministri – sasāpējušo sadarbības jautājumu – nolemts, ka visus svarīgākos lēmumus kultūrpolitikā un it sevišķi kultūras budžeta veidošanā ministre pieņems, konsultējoties ar Sadarbības padomi, kurā strādās trīs KA izraudzīti cilvēki, pārstāvot LRSP, organizāciju “Laiks kultūrai”, kurā apvienojušies lielāko valsts pārziņā esošo kultūras organizāciju vadītāji, un kultūras nevalstisko sektoru. Šie trīs cilvēki administratīvi veidos vienu ministres štata padomnieka vietu, proporcionāli saņemot par savu darbu atalgojumu.

 

“Nākamajā sadarbībā ļoti daudz kas būs atkarīgs no tā, kā ministre spēs ar viņiem sadarboties un viņus uzklausīt,” saka I. Struka. Par konkrētām kandidatūrām KA ietilpstošās organizācijas gan vēl strīdēsies līdz 1. jūnijam.

 

Paredzēts arī, ka šāds vairāklīmeņu sadarbības modelis paliks spēkā, arī ministriem un organizāciju vadītājiem mainoties.

Ž. Jaunzemei-Grendei būs arī viens NA izvirzīts, pēc R. Dzintara vārdiem, kultūrai tuvu stāvošs padomnieks, kura iecelšanu Kultūras alianse nevarēs ietekmēt. Toties nolemts, ka tās pārstāvji tiksies ar ministri reizi mēnesī un tikpat bieži – arī ar NA frakcijas vadību.

 

Vai izdosies panākt iecerēto?

Zināms, ka pielikumos iekļauta KA principiālā prasība – atgriešanās pie nepolitiska VKKF finansēšanas modeļa, paredzot, ka jaunajam likumam vajadzētu stāties spēkā no 2013. gada, un nosakot pārejas laiku, kurā fonda naudas makam vajadzētu tapt biezākam. Kultūras profesionāļi līdz šim strikti pastāvējuši uz atgriešanos pie tā finansējuma piesaistes akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Atsaucoties uz premjera Valda Dombrovska pausto stingro “nē” speciālbudžetu atjaunošanai, ministre Ž. Jaunzeme-Grende sarunā ar “LA” uzsvēra, ka “akcīze joprojām ir viens no variantiem. Ja šādu modeli ieviest ir iespējams, tad es, protams, to atbalstu, bet noliedzu vienkāršu sēdēšanu un gaidīšanu”. Tostarp aizkulišu sarunās līdz šim izskanējis, ka pastāv vairāki (pat deviņi) modeļi fonda neatkarības atjaunošanai. To vidū – tā finansējuma piesaiste iekšzemes kopprodukta pieaugumam, valsts uzņēmumu peļņai vai kādiem citiem rādītājiem. I. Struka norāda, ka ar LRSP līdz šim neviens šos citus scenārijus neesot apspriedis. Ir arī izskanējis, ka jūnija sākumā premjers varētu tikties ar Kultūras alianses vadību.

 

Ministre Ž. Jaunzeme-Grende jau paudusi – ieguvums no vienošanās esot tas, ka tā būšot platforma kā nevalstiskajām organizācijām piedalīties diskusijā ar valdību. Katrā ziņā pirmais lielais testa pārbaudījums jauniegūtajai spējai sadarboties jau priekšā, un tā būs VKKF finansēšanas stratēģijas apstiprināšana.

 

Varētu tikt arī pavērts neliels cerību stariņš pēdējos gados konsekventā bada maizes režīmā dzīvojošajām valsts pārziņā esošajām kultūras iestādēm, jo vienošanās paredz KA pārstāvjus turpmāk iesaistīt kultūras budžeta veidošanā. Vienā no sākotnējiem variantiem izskanēja nepieciešamība palielināt nozares turību proporcionāli IKP pieaugumam. Uzreiz gan nāk prātā, ka šādas skaistas nekonkrētas apņemšanās izskan ne pirmo reizi un nekad nav īstenojušās ar vērā ņemamiem panākumiem. Kaut vai, ja atceramies 2005. gada Kultūras darbinieku foruma laikā notikušo vienošanos starp toreizējo premjeru Aigaru Kalvīti, ministri Helēnu Demakovu un jomas arodbiedrību pārstāvjiem par to, ka līdz 2010. gadam kultūras darbinieku algām jāsasniedz 600 latu. Muzeju, arhīvu, bibliotēku darbinieki, kuru algas iepriekšējos gados tiešām nedaudz palielinājušās, sākoties krīzei, tika “nocirptas” dažviet pat par 65%, šodien par to var vien rūgti pasmaidīt.

Pielikumos paredzēts arī, ka 2013. gadā jātiek pieņemtam likumam par radošas personības statusu, lai arī kultūras jomā strādājošie varētu pretendēt uz sociālajām garantijām, un ka kultūras profesionāļi tiek iesaistīti līdz šim šaubas un bažas izraisījušās programmas “Radošā Latvija” izstrādē.

Kultūras ministre Ž. Jaunzeme-Grende, parakstot vienošanos, pauda, ka “ir svarīgi, lai šī vienošanās īstenotos reālos nozarei svarīgos darbos un kļūtu par labu piemēru veiksmīgai sadarbībai starp ministriju un nozari. Un tas ir atkarīgs no visām iesaistītajām pusēm”. To, ka kara cirvis starp radošajiem ļaudīm un ministri ir norakts, vismaz uz laiku, atzīst arī LRSP vadītāja I. Struka. “Tomēr skaidrs ir viens – kultūras profesionāļi šobrīd ļoti raugās ministrei uz pirkstiem. Ļoti daudz būs atkarīgs no tā, ar kādiem panākumiem ministre spēs aizstāvēt grāmatniecības un literatūras stratēģiju rītdienas Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē,” viņa teic.

 

Uzziņa

Kultūras aliansi veido Latvijas Radošo savienību padome, kurā pārstāvētas 10 profesionālās organizācijas, biedrība “Laiks kultūrai”, kas apvieno nacionālas nozīmes kultūras institūciju vadītājus, un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija, kas apvieno 20 biedrības.

SADARBĪBAS MEMORANDS

Rīgā, 2012. gada 21. maijā

 

Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, Kultūras alianse,

apzinoties kultūras izšķirošo lomu Latvijas valsts nacionālās identitātes saglabāšanā mūsdienu globālajā pasaulē,

uzsverot, ka Latvijas kultūras telpa ar valodu, tradīcijām, materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu un jaunradītām kultūras vērtībām ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības un konkurētspējas pamatnosacījums,

novērtējot kultūras lomu radošas sabiedrības veidošanā,

ņemot vērā:

* Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas “Latvija 2030” mērķus;

* Eiropas Savienības izaugsmes stratēģijas “ES 2020” uzstādījumus;

* Latvijas ratificētās konvencijas kultūras jomā;

* Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015. gadam. “Nacionāla valsts” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 18. aprīļa rīkojumu nr.264),

* Deklarāciju par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību,

noslēdz šādu sadarbības memorandu, lai veidotu kultūras daudzveidīgai un līdzsvarotai attīstībai labvēlīgu vidi:

 

1. Puses vienprātīgi vienojas:

1. 1. sadarboties laikmetīgas, ilgtspējīgas un reālistiskas Latvijas kultūrpolitikas un kultūras apakšnozaru stratēģiju izstrādē un konkrētu kultūrpolitikas īstenošanas mehānismu noteikšanā;

1. 2. veidojot Latvijas kultūras politiku, nodrošināt visplašākās kultūras pārstāvniecības viedokļu uzklausīšanu un apmaiņu, organizējot sanāksmes starp Kultūras ministriju, Nacionālo apvienību un Kultūras aliansi ne retāk kā reizi mēnesī;

1. 3. sadarboties kultūrpolitikas plānošanā un īstenošanā, veidojot ikgadējo valsts budžetu;

1. 4. līdzdarboties politikas plānošanas dokumentu, tai skaitā Nacionālā attīstības plāna un kultūrpolitikas vadlīniju “Radošā Latvija”, izstrādē un tās ietvaros sadarboties ar citām atbildīgajām ministrijām, Ministru kabinetu, Saeimas komisijām un citiem valsts politikas veidotājiem un ieviesējiem;

1. 5. lai izvērtētu iespēju atjaunot sākotnējo Valsts kultūrkapitāla fonda finansējuma sistēmu vai rastu pusēm pieņemamu alternatīvu risinājumu, sadarboties Valsts kultūrkapitāla fonda iespējamo finansēšanas modeļu un ar tiem saistīto normatīvo aktu grozījumu izstrādē Kultūras ministrijas izveidotās darba grupas ietvaros;

1. 6. lai risinātu ar radošo personu statusu saistītos jautājumus, sniegt priekšlikumus par iespējamiem risinājumiem un sadarboties likumprojekta par radošās personas statusu izstrādē Kultūras ministrijas izveidotās darba grupas ietvaros;

1. 7. lai sekmētu radošās nozares speciālistu profesionālu un mērķtiecīgu tālākizglītību vai pārkvalifikāciju, veicināt Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu līdzekļu piesaisti un pieejamību minētajam mērķim;

1. 8. lai īstenotu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas “Latvija 2030” mērķus, aktīvi iestāties par kultūras nozares finansējuma būtisku palielinājumu ar mērķi panākt ikgadējā finansējuma pieaugumu proporcionāli iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumam.

2. Lai īstenotu sadarbības memoranda mērķus, Kultūras alianse apņemas izveidot Kultūras alianses sadarbības padomi, kurā deleģēti pārstāvji no Kultūras alianses dalīborganizācijām (Latvijas Radošo savienību padome, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija, biedrība “Laiks kultūrai”).

3. Sadarbības memorands stājas spēkā tā parakstīšanas dienā.

Ar visu memoranda tekstu var iepazīties šeit.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+