Mobilā versija
+22.9°C
Marta, Dita, Dite
Ceturtdiena, 27. jūlijs, 2017
26. oktobris, 2013
Drukāt

Kinoteātris “Splendid Palace” nosvin 90 gadu jubileju (1)

Laumas Kalniņas fotoLaumas Kalniņas foto

Vakar, godinot vēsturisko kinoteātri “Splendid Palace”, uz svinīgu tā jubilejas pasākumu tika aicināta virkne latviešu kultūras vides pārstāvju, tostarp visu paaudžu kinocilvēki – aktieri, režisori, kinooperatori un citi, kuru radītie darbi priecējuši un turpina priecēt Latvijas kinoskatītājus. Starp svētku viesiem bija arī starptautiskās kinoteātru organizācijas “Media Salles” vadītāja Elisabetta Brunella. Viņas vadītās organizācijas misija ir popularizēt un rūpēties par Eiropas kino izdzīvošanu un vēsturisko kinoteātru saglabāšanu strauji pieaugošās kinoindustrijas tehnoloģiju un multipleksu konkurences vidū.

Jubilejas programmā tika demonstrēta latviešu režisora Aleksandra Rusteiķa 1930. gadā uzņemtās filmas „ Lāčplēsis” digitāli restaurētās versijas fragmentu izlase (rež. Juris Pakalniņš). Speciāli šim notikumam komponists Emīls Zilberts radījis oriģinālmūzikas skaņdarbu, kas, gluži kā mēmā kino laikā, veidoja filmas skaņu partitūru „Sinfonietta Rīga” (diriģents Normunds Šnē) izpildījumā uz kinoteātra skatuves.
Svētku vakaru vadīja aktieris Gundars Āboliņš.

“Pēc pirmajiem mēģinājumiem 20. gadsimta 20. gados Latvijā veidot spēlfilmas, Aleksandra Rusteiķa (1892—1958) “Lāčplēsis” bija Latvijai nebijis projekts — iespaidīga ir gan filmas hronometrāža (100 min.), gan vēlme aptvert vēstures, teiksmas un arī cilvēciskās — konkrēta mīlas stāsta — dimensijas. (Latvijas pirmā spēlfilma “Es karā aiziedams” tapusi 1920. gadā; tā nav saglabājusies.) Nenoliedzami, ka “Lāčplēsis” ir nozīmīgākā spēlfilma Latvijas kino agrīnajā posmā, savam laikam ambiciozs un vērienīgs projekts, arī mēģinājums definēt nacionālo identitāti. Filma piedāvā stāstu par latviešu tautas brīvības alkām, ietverot gan teiksmaino slāni — Lāčplēša cīņu ar Melno bruņinieku, gan vēsturisko — Latvijas brīvības cīņas 1919. gadā. Uz panorāmiski tverto vēsturisko notikumu fona iezīmēts arī intīmais, humānais “vēstures mērogs” — Jāņa un Mirdzas mīlas stāsts. “Lāčplēsis” tika iecerēts kā filma, kas veltīta Latvijas neatkarības desmitgadei. Filmas pirmizrāde notika 1930. gada 3. martā un kļuva par nozīmīgu notikumu Latvijas kultūras dzīvē,” tā par filmu raksta kinozinātniece Dita Rietuma (Kultūras kanons. http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/10/98/)
Spēlfilma “Lāčplēsis” ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kinoteātris nosvin jubileju.
    Bet raksta tik par filmas “Lāčplēsis” tapšanu, jo izrādās, ka LA.lv nekas nav zinams par paša “jubilāra” vēsturi…

Mecenāts Zuzāns: Sirdsapziņas pārmetumu man nav!No sestdienas, 29. jūlija, līdz 17. septembrim Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja galvenajā ēkā būs aplūkojama mākslas mecenātu Jāņa un Dinas Zuzānu kolekcijas izstāde "TOP no top", kas piedāvās Latvijas mākslas pārskatu neierastā interpretācijā, uzsverot privāto aspektu.
Draugiem Facebook Twitter Google+