Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
21. septembris, 2014
Drukāt

Krievijā notiek demonstrācijas pret agresiju Ukrainā (8)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Maskavā, Sanktpēterburgā un citās Krievijas pilsētās svētdien, 21.septembrī, notika demonstrācijas pret Krievijas agresiju Ukrainā.

Maskavā noritēja varasiestāžu saskaņots gājiens no Puškina laukuma pa galvaspilsētas bulvāriem un Saharova prospektu. Galvenā demonstrantu prasība bija izvest Krievijas karaspēku no Ukrainas un pārtraukt atbalstu Donbasa kaujiniekiem.

Demonstrantu skaits lēšams “desmitos tūkstošu”, apliecināja viens no akcijas organizētājiem Sergejs Davidis.

Krievijas Novērotāju savienība ziņo, ka tās aktīvisti pie demonstrācijas metāla detektoriem saskaitījuši 26 100 demonstrantu.

Maskavas gājienā daudzi demonstranti bija ieradušies ar Ukrainas dzelteni zilajiem karogiem, demonstrantu vidū bija daudz prominentu aktīvistu.

Demonstrācijā bija dzirdami saukļi “Karam – nē!”, “Putin, beidz melot! “, “Ukraina – mēs esam kopā ar tevi!”.

“Es uzskatu, ka šo karu ir izprovocējis Putins,” sacīja 44 gadus vecais aktīvists Vladimirs Kašicins, kurš uz demonstrāciju bija ieradies ratiņkrēslā. “Es gribu, lai Putins beidz iejaukties Ukrainas iekšējās lietās.”

“Šis karš ir vājprāts un noziegums pret Ukrainu, Donbasa iedzīvotājiem un krieviem,” sacīja 34 vecais aktīvists Igors Jasins.

Daži demonstranti izsauca saukļus, kas bija populāri Ukrainas Maidana protestu laikā – “Nost ara bandu! ” un “Slava Ukrainai!”.

Sanktpēterburgā varasiestādes atteicās saskaņot Miera maršu. Tur pretkara akcijas dalībnieki ar dzelteni zilu simboliku devās pie Kazaņas katedrāles. Vairāki akcijas dalībnieki tika aizturēti.

Sanktpēterburgas akcijā piedalījušies divi trīs tūkstoši cilvēku, sociālajā tīklā “VKontakte” pavētīja kustības “Solidaritāte” aktīvists Vladimirs Volohonskis. Viņš arī norādīja, ka šī Pēterburgā ir lielākā varasiestāžu nesaskaņotā akcija kopš 2012.gada.

Novosibirskā policija un prokremliskie provokatori izjaukuši Miera maršu, sociālajā tīklā “Facebook” pavēstīja opozīcijas aktīvists Aleksandrs Sotņiks.

Pirms Miera marša vairāki Krievijas sabiedrībā prominenti cilvēki mudināja līdzpilsoņus iesaistīties protesta akcijā.

83 gadus vecais Jurijs Rižovs, bijušais sūtnis Francijā, aicināja protestēt pret “nepasludināto karu”.

“Par ko gan mēs esam kļuvuši, ja mūsu valstī miers tiek uzskatīts par apkaunojumu, bet karš par godu un varonību,” vaicāja televīzijas zvaigzne Leonīds Parfjonovs.

“Nevienam nevajadzētu aizmirst, kas sāka šo karu, kas anektēja Krimu,” uzsvēra dzejnieks Igors Irteņjevs.

Organizētāji pieprasīja Krievijas varasiestādēm izbeigt “bezatbildīgo, agresīvo politiku, kas ir novedusi valsti līdz izolācijas ceļam, ekonomiskajām problēmām un “fašisma tendenču” pieaugumam”.

“Šī politika ir novedusi pie kara Ukrainā, un tā ir maksājusi dzīvības tūkstošiem ukraiņu un krievu,” sociālajā tīklā “Facebook” norāda organizētāji.

“Krievijas karavīri, arī iesauktie, Ukrainā zaudē dzīvību un tiek saņemti gūstā. Tā ir tieša, neslēpta militāra intervence, kurai nav attaisnojuma.”

Krievijas diversanti, algotņi un vietējie teroristi aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsa pretterorisma operāciju.

Augusta beigās Ukrainas kontinentālajā daļā iebruka Krievijas armijas regulārās vienības un izvērsa uzbrukumu pret Ukrainas armiju.

NATO Eiropas spēku virspavēlnieks Filips Brīdlovs vēl otrdien sacīja, ka Donbasā atrodas četri Krievijas Bruņoto spēku bataljoni.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. 12 miljonu pilsētā Atbildēt

    kur pašu ukraiņu vien ir vairāk nekā miljons pasākums ir vairāk nekā niecigs, pat uz piketu nevelk

    • taadaa zemee iziet un piketeet par shaadu teemu, jau ir drosme …, diezi vai pljiners un paareejiem vinja draugiem staaveetu pirmajaas rindaas krievijaa un bljautu pret putinju, ja vinjam buutu taadi uzskati…

    • Aģitpropa nostāja: Ja uz pasākumu neierodas visi pilsētas iedzīvotāji, tad tas “neskaitās”. Vai krievu revolūciju 1917.gadā arī neiesāka maza saujiņa, biedri?

  2. Krievijā (Latvijā laikam gan ne) tomēr ir saujiņa drosmīgu, inteliģentu krievu; vairums gan vēl mocās krievu nacisma žņaugos.

  3. Nu un kas tur tāds ir? Piketēt vajadzēja Maidanā vai tagad pie ASV vēstniecības. Patinat filmu atpakaļ, Krievija nevienā brīdī nebija iniciators tam kas šobrīd notiek Ukrainā. Un tas plakātiņš par oligarhiem – viens nesen publiski atzinās ka nauda viņam dzīvē nav svarīgākais, otrs sēž mājas arestā t.i. šobrīd oligarhi tiek nolikti izvēles priekšā, vai nu tālāk ies ar rietumiem vai Putinu. Saprātīgākie izvēlas Putinu, ilgāk dzīvos, rietumi jau parādīja cik ilgi pārbēgušajiem Indijas maharadžām ļauj būt bagātiem – vienu paaudzi.

  4. Drosmīgi cilvēki.Kaut tādu būtu vairāk tik neganti stingrā režīma valstī

Draugiem Facebook Twitter Google+