Pasaulē
Eiropa

Krievijai apnicis Eiropas Padomē. Vai varēs ignorēt ECT spriedumus? 0


EP ģenerālsekretārs Tūrbjerns Jaglanns (no kreisās) un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, tiekoties šā gada jūnijā Maskavā. EP nespējot “pacelties virs aizspriedumiem”.
EP ģenerālsekretārs Tūrbjerns Jaglanns (no kreisās) un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, tiekoties šā gada jūnijā Maskavā. EP nespējot “pacelties virs aizspriedumiem”.
Foto: Alexander Shcherbak/ITAR-TASS/LETA

Turpinoties ieilgušajam konfliktam ar Eiropas Padomi (EP), Krievija varētu nolemt to pamest, pieļāvis organizācijas ģenerālsekretārs Tūrbjerns Jaglanns. Izstāšanās nozīmētu, ka arī Eiropas Cilvēktiesību konvencija Krievijai vairs nav saistoša un tā var ignorēt Starptautiskās Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus.

Jaglanns trešdien, 10.oktobrī, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) sēdē brīdināja par Krievijas izslēgšanu no EP Ministru komitejas darba, ja Maskava līdz nākamā gada jūnijam neatsāks iemaksas padomes budžetā. Balsstiesības un iespējas līdzdarboties EPPA orgānos Krievija zaudēja jau 2014. gada aprīlī Krimas okupācijas un agresijas Ukrainā dēļ. Krievijas delegācija toreiz paziņoja, ka tāds lēmums ir “netaisnīgs un prettiesisks”, un delegācija pameta EPPA sesiju. Starptautiskā organizācija gan vēl atstāja iespēju Krievijai savu statusu atjaunot, taču, tā kā Maskavas politika Krimā un Ukrainā nemainījās, spēkā palika arī sankcijas. Krievija vispirms paziņoja, ka tās darbība EPPA tādos ap­stākļos nav iespējama, bet 2016. gadā vispār sāka ignorēt šo struktūru,”rusofobiska noskaņojuma saglabāšanās dēļ” vairs neiesniedzot delegāciju akreditācijas dokumentus. 2017. gada jūnijā Krievija apturēja iemaksas EP budžetā, paziņojot, ka darīs to tik ilgi, kamēr nenotiks pilnvaru atjaunošana EPPA.

Eiropas Padomi ar galveno mītni Strasbūrā nodibināja 1949. gadā ar mērķi panākt ciešāku Eiropas valstu sadarbību tiesiskuma, cilvēktiesību ievērošanas, demokrātijas principu un likuma varas īstenošanas, kā arī kultūras sadarbības jomā. Šobrīd organizācijā ir 47 dalībvalstis. Krievija EP iestājās 1996. gadā un turpmākajos gados ratificēja Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, atteicās no nāvessoda, kā arī uzlaboja ieslodzīto dzīves ap­stākļus. Sākumā ieslodzīto skaits valstī bija ap miljonu, bet tagad tas ir ap 600 tūkstošiem. To EP uzskata arī par savu nopelnu. Maskava EP budžetā ik gadu iemaksāja 33 miljonus eiro, kas veidoja teju 10% no kopējā. Maksājumu apturēšana organizācijā šogad radījusi 18 miljonu eiro deficītu. “Absolūti nepieļaujami paciest, ka valsts, kura joprojām ir šeit, neveic iemaksas. Nevar būt pa pusei dalībvalsts, pa pusei ne, tā būtu katastrofa visai konvencijai,” trešdien EPPA sēdē paziņoja Jaglanns. Pēc viņa teiktā, dalības naudas nemaksāšana divu gadu garumā rada pamatu jaunām sankcijām. Termiņš ir 2019. gada jūnijs. Ja Krievija turpinās nemaksāt, EP to var pilnībā atstādināt ne tikai no dalības EPPA, bet līdz saistību izpildes brīdim izslēgt arī no EP Ministru komitejas. To paredz EP statūtu 9. pants. “Uzskatu, ka Ministru komiteja tad ne tikai var, bet tai pat ir jāpiemēro šis pants,” uzsvēra organizācijas ģenerālsekretārs. Jaglanns neizslēdza, ka tādas perspektīvas priekšā Krievija var vispār izstāties no EP, ar ko atsevišķi Krievijas politiķi līdz šim vairākkārt draudējuši. Krievija pēdējos gados aizvien retāk izpilda Starptautiskās Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus, kaut EP dalībvalstij tie skaitās obligāti. No 2380 spriedumiem ir izpildīti tikai 608 jeb 25%.

Vārdā nenosaukts Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis aģentūrai “RIA Novosti” EP pozīciju komentējis kā “nespēju pacelties virs aizspriedumiem” un paudis nožēlu, ka “turpinās šī svarīgā Viseiropas sadarbības balsta demontāža”. Savukārt Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas vadītājs Leonīds Sluckis vēl pirms Jaglanna uzstāšanās izteicās, ka EPPA valdot “Pretkrievijas histērija”: “Mums ar tādu organizāciju, kurā Krieviju izmanto kā kājslauķi, kur tikai vēlas mūsu miljonu maksājumu atjaunošanu, nav pa ceļam.” Tāpat parlamenta augšpalātas – Federācijas padomes – Starptautisko lietu komitejas galva Konstantīns Kosačovs izmetis, ka EPPA pēdējos gados esot pārvērtusies par “struktūru ciema ķīviņiem”.

LA.lv